Tiesnesim izvirzāmās prasības Par tiesnesi var strādāt tikai Latvijas pilsonis - augsti kvalificēts un godīgs jurists. Ir noteiktas atšķirīgas prasības personām, kas vēlas kļūt par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas vai Augstākās tiesas tiesnesi. Par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi var iecelt personu, kura: 1) ir Latvijas pilsonis;
2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;
3) sasniegusi 30 gadu vecumu;
4) ieguvusi augstāko juridisko izglītību;
5) darbojusies vismaz piecus gadus juridiskajā specialitātē;
6) nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.
Tiesneša kandidātam nepieciešams stažēties vienu līdz sešus mēnešus, kā arī sekmīgi nokārtot kvalifikācijas eksāmenu. Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kuram ir vismaz trešā kvalifikācijas klase. Papildus tam uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt arī persona, kurai ir 10 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta, prokurora vai līdz 1994.gada 30.jūnijam prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša trešās kvalifikācijas klases eksāmenu. Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz otrā kvalifikācijas klase. Papildus tam uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša otrās kvalifikācijas klases eksāmenu. Apgabaltiesas tiesneša vai Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam, kurš nav tiesnesis, nosaka stažēšanās laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem. Par tiesneša kandidātu nevar būt personas: 1) kuras agrāk sodītas par nozieguma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas); 2) kuras agrāk izdarījušas noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu; 3) kuras sauktas pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret kurām izbeigta uz nereabilitējoša pamata; 4) par kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana. 5) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji; 6) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas.
Tiesneša kandidāta izvirzīšana tiesneša amatam Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša un apgabaltiesas tiesneša kandidatūru iecelšanai vai apstiprināšanai amatā izvirza tieslietu ministrs, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu. Augstākās Tiesas tiesneša kandidātu apstiprināšanai amatā izvirza Augstākās Tiesas priekšsēdētājs, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu. Tiesneša iecelšanas un apstiprināšanas kārtība un pilnvaru laiks Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā Saeima uz trim gadiem. Pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem. Pēc atkārtotā pilnvaru termiņa izbeigšanās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Ja tiesneša darbība ir neapmierinoša, tieslietu ministrs saskaņā ar tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu tiesneša kandidatūru atkārtotai iecelšanai vai apstiprināšanai amatā neizvirza. Apgabaltiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Augstākās Tiesas tiesnesi pēc Augstākās Tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina amatā Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim amata pildīšanas maksimālais vecums ir 65 gadi, apgabaltiesas tiesnesim - 65, bet Augstākās Tiesas tiesnesim - 70 gadi. Tieslietu ministrs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs, saņemot pozitīvu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, ar kopīgu lēmumu var pagarināt rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša atrašanos amatā uz laiku līdz pieciem gadiem. Augstākās tiesas priekšsēdētājs, saņemot pozitīvu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, var pagarināt Augstākās tiesas tiesneša atrašanos amatā uz laiku līdz pieciem gadiem. Saeima var pagarināt Augstākās Tiesas priekšsēdētāja atrašanos amatā pēc valsts prezidenta ierosinājuma par pieciem gadiem. Goda tiesnesis Augstākās Tiesas priekšsēdētājs vai tieslietu ministrs var ierosināt Saeimai piešķirt Augstākās Tiesas, apgabaltiesas vai rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, kurš godprātīgi strādājis un izbeidzis tiesneša darbību, Goda tiesneša nosaukumu. Kā kļūt par tiesas piesēdētāju? Par tiesas piesēdētāju, ievērojot šā likuma 51.panta otrās daļas un 55.panta prasības, var ievēlēt Latvijas pilsoni, kas līdz vēlēšanu dienai sasniedzis 25 gadu vecumu. Tiesas piesēdētāju skaitu nosaka tieslietu ministrs. Apgabaltiesu piesēdētāju skaitu no katra rajona (pilsētas) nosaka tieslietu ministrs proporcionāli rajona iedzīvotāju skaitam. Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu piesēdētājus ievēlē likumā noteiktajā kārtībā uz pieciem gadiem rajonu (pilsētu) pašvaldības. Tiesas piesēdētāju uzaicina izpildīt savus pienākumus tiesā izlozes kārtībā ne ilgāk kā 30 darbdienas gadā, izņemot gadījumus, kad pagarināt šo laiku prasa nepieciešamība pabeigt ar viņa līdzdalību sāktās tiesas lietas izskatīšanu. Tiesas piesēdētāja izsaukums uz tiesu ir obligāts piesēdētājam, kā arī tā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācijai, kurā strādā vai mācās tiesas piesēdētājs. Par izsaukuma ignorēšanu vainīgās personas ir atbildīgas likumā noteiktajā kārtībā. | 
