Ar grozījumiem, kas apstiprināti
Tiesnešu konferencē 2009.gada 17.aprīlī
Tiesnešu ētikas komisijas reglaments
I. Vispārīgie noteikumi
1. Tiesnešu ētikas komisijas (turpmāk – komisija) reglaments nosaka komisijas locekļu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību, komisijas sastāvu un darba organizāciju, pieprasījuma izskatīšanas un atzinuma, kā arī ētikas normu skaidrojuma sniegšanas kārtību.
2. Komisija pilda likumā „Par tiesu varu” (turpmāk - likums) noteiktās funkcijas, pamatojoties uz Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa normām.
II. Komisijas locekļu izvirzīšana un ievēlēšana
3. Komisijas locekļa kandidātu izvirza individuāli vai kolektīvi, elektroniski nosūtot Tiesu administrācijai (turpmāk – administrācija) pieteikumu. Šā reglamenta 9. un 17. punktā noteiktajos gadījumos kandidātu var izvirzīt, piesakot mutiski.
4. Pieteikumu iesniedz četru nedēļu laikā no Tiesnešu konferences izsludināšanas dienas, nosūtot to uz administrācijas paziņojumā par Tiesnešu konferences izsludināšanu norādīto elektroniskā pasta adresi.
5. Administrācija apkopo saņemtos pieteikumus un sagatavo kandidātu sarakstus, kuros norāda kandidāta kārtas numuru, vārdu, uzvārdu un tiesu vai zemesgrāmatu nodaļu, kurā kandidāts strādā vai strādāja, kad tika sasniegts likumā noteiktais amata pildīšanas maksimālais vecums.
6. Kandidātus sarakstā sarindo, ņemot vērā to tiesnešu skaitu, kas kandidātu izvirzījis, sākot ar kandidātu, kuru izvirzījis lielāks skaits tiesnešu.
7. Administrācija kandidātu sarakstus vismaz desmit darba dienas pirms Tiesnešu konferences dienas elektroniski nosūta tiesnešiem.
8. Kandidāts pēc viņa kandidatūras paziņošanas var atteikties no kandidēšanas uz komisijas locekļa amatu.
9. Tiesnešu konferencē tās vadītājs ziņo par izvirzītajiem kandidātiem un gadījumā, ja nav izvirzīts likuma 91.3panta otrajā daļā noteiktais personu skaits, uzaicina izvirzīt kandidātus komisijas locekļa amatam.
10. Tiesnešu konferences vadītājs dod iespēju tiesnešiem uzdot jautājumus izvirzītajiem kandidātiem.
11. Pēc tam, kad kandidāti ir atbildējuši uz jautājumiem, katram tiesnesim tiek izdalītas četras balsošanas zīmes.
12. Tiesnesis no katras balsošanas zīmes izvēlas vismaz vienu kandidātu, atzīmējot kandidāta kārtas numuru. Balsošanas zīmē atzīmē ne vairāk kandidātu kā likuma 91.3panta otrajā daļā ir noteikts no katra kandidātu saraksta ievēlamo kandidātu skaits.
13. Balsošanas zīme ir nederīga, ja;
13.1.tajā nav veiktas atzīmes;
13.2.tajā veiktas vairāk atzīmes nekā noteikts no katra kandidātu saraksta ievēlamo kandidātu skaita.
14. Par komisijas locekļiem ievēl personas, kuras ir saņēmušas balsu vairākumu.
15. Ja vienu kandidātu izvirza vienlaikus zemesgrāmatu nodaļu tiesneši, rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši, apgabaltiesu tiesneši vai Augstākās tiesas tiesneši (t.i., kandidāts ir iekļauts divos vai vairākos kandidātu sarakstos), tad:
15.1.kandidātu ievēl par komisijas locekli no tā kandidātu saraksta, kurā saņemts vairāk balsu;
15.2.kandidātu svītro no pārējiem kandidātu sarakstiem.
16. Ja saskaņā ar šā reglamenta 15.2. punktu kandidātu svītro no kandidātu saraksta, tad par komisijas locekli no šā saraksta ir ievēlēts nākamais kandidāts, kurš ir saņēmis vairāk balsu.
17. Ja no kandidātu vidus netiek ievēlēts likuma 91.3panta otrajā daļā noteiktais komisijas locekļu skaits, Tiesnešu konferences vadītājs aicina atkārtoti izvirzīt kandidātus, par kuriem notiek balsošana šā reglamenta noteiktajā kārtībā.
III. Komisijas sastāvs un darba organizācija
18. Komisijas priekšsēdētājs:
18.1.vada un organizē komisijas darbu;
18.2.apstiprina komisijas sēžu darba kārtību;
18.3.sasauc un vada komisijas sēdes;
18.4.paraksta komisijas sēdes protokolu.
19. Komisijas priekšsēdētāju tā prombūtnes laikā aizvieto komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
20. Komisijas priekšsēdētāju un komisijas priekšsēdētāja vietnieku ievēl komisijas sēdē ar balsu vairākumu.
21. Administrācija nodrošina:
21.1.komisijas lietvedību;
21.2.komisijas locekļu un personu, kurām ir tiesības piedalīties komisijas sēdēs, informēšanu par komisijas sēdēm, to norises laiku, vietu un darba kārtību, ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms sēdes;
21.3.komisijas sēžu protokolēšanu un citu ar komisijas darba nodrošināšanu saistītu pienākumu izpildi.
22. Atstādināšana no tiesneša amata aptur komisijas locekļa pilnvaras uz atstādināšanas laiku.
23. Komisijas locekļa pilnvaras izbeidzas, ja:
23.1.tiesnesi atceļ vai atbrīvo no tiesneša amata, izņemot gadījumu, kad tiesnesi no amata atbrīvo sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu;
23.2.komisijas loceklis atsakās no sava amata.
24. Ja komisijas locekļa pilnvaras izbeidzas, jaunu komisijas locekli no attiecīgā tiesu līmeņa vai zemesgrāmatu nodaļu izvirzīto kandidātu vidus ievēl nākamajā Tiesnešu konferencē.
25. Komisijas sēdes sasauc pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos.
26. Sēdi atklāj komisijas priekšsēdētājs, paziņojot sēdes darba kārtību.
27. Komisijas sēdes ir atklātas. Pēc personas, kurai ir tiesības piedalīties komisijas sēdē, motivēta lūguma vai komisijas locekļa ierosinājuma jautājumu var izskatīt slēgtā sēdē.
28. Slēgtā komisijas sēdē var piedalīties:
28.1.tiesnesis, kura iespējamais ētikas normu pārkāpums tiks izskatīts;
28.2.pieprasījuma iesniedzējs;
28.3.personas ar padomdevēja tiesībām vai to pilnvarotie pārstāvji.
29. Komisijas sēdes protokolē. Komisijas sēdes gaitu var fiksēt ar audio vai video aparatūru. Sēdes gaitas audio vai video ierakstu pievieno komisijas sēdes protokolam, kurā norāda uzdotos jautājumus un sniegto paskaidrojumu būtību.
30. Ar komisijas atļauju, saņemot šā reglamenta 28.1. un 28.2. punktā minēto personu piekrišanu, sēdes gaitu var fiksēt ar audio vai video aparatūru arī citas personas.
31. Komisija lēmumus un atzinumus pieņem balsojot ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.
IV. Pieprasījuma izskatīšana un atzinuma sniegšana
32. Rakstveida pieprasījuma izskatīšanu komisijas sēdē uzsāk ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.
33. Trīs darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas komisijas priekšsēdētājs nosaka komisijas sēdes laiku, nodrošina pieprasījuma iesniedzēja un tiesneša, kura iespējamais ētikas normu pārkāpums sēdē tiks izskatīts, uzaicināšanu uz komisijas sēdi un nosaka par pieprasījuma izvērtēšanu atbildīgo komisijas locekli – referentu.
34. Tiesnesim, kura iespējamais ētikas normu pārkāpums sēdē tiks izskatīts, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, iesniegt rakstveida paskaidrojumus un piedalīties komisijas sēdē.
35. Komisija var lemt par pieprasījuma izskatīšanas atlikšanu, ja tiesnesis nav ieradies uz sēdi attaisnojošu iemeslu dēļ un lūdz atlikt komisijas sēdi.
36. Komisija uzklausa referenta ziņojumu, pieprasījuma iesniedzēju, tiesnesi, par kura iespējamo ētikas normu pārkāpumu pieprasījums iesniegts, un personu ar padomdevēja tiesībām vai tās pilnvarotu pārstāvi.
37. Pēc ziņojuma, paskaidrojumu un viedokļu uzklausīšanas komisija apspriežu istabā vienojas par atzinumu, kuru komisijas priekšsēdētājs paziņo personām, kas ieradušās uz komisijas sēdi.
38. Ja komisija atzīst, ka šajā sēdē nav iespējams vienoties par atzinumu, komisija nosaka nākamo sēdi ne vēlāk kā divu nedēļu laikā. Komisija var noteikt citu sēdes laiku, ja līdz nākamajai sēdei nepieciešams noskaidrot papildu apstākļus vai iegūt papildu informāciju un tas objektīvu apsvērumu dēļ nav iespējams divu nedēļu laikā.
39. Ja pieprasījums ir iesniegts par komisijas locekļa iespējamu ētikas normu pārkāpumu, attiecīgais komisijas loceklis atzinuma pieņemšanā nepiedalās.
40. Komisijas priekšsēdētājs paziņo klātesošajām personām vietu un laiku (ne vēlāk kā divu nedēļu laikā), kad būs iespējams iepazīties ar motivētu komisijas atzinumu rakstveidā.
41. Referents sagatavo motivētu atzinumu, kuru paraksta komisijas locekļi, kas piedalījās atzinuma pieņemšanā.
42. Komisijas loceklis var noformēt rakstveidā un pievienot atzinumam savas atsevišķās domas.
43. Pēc atzinuma parakstīšanas administrācija atzinumu pievieno lietas materiāliem un tā norakstu, ko paraksta komisijas priekšsēdētājs, nosūta pieprasījuma iesniedzējam, kā arī personai, kuras iespējamais ētikas normu pārkāpums sēdē tika izskatīts.
V. Ētikas normu skaidrojuma sniegšana
44. Pēc tiesneša lūguma vai komisijas locekļa priekšlikuma veikt Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa normu interpretāciju komisijas priekšsēdētājs saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no lūguma saņemšanas dienas, sasauc komisijas sēdi. Nepieciešamības gadījumā komisijas priekšsēdētājs nosaka par lūgumā norādīto ētikas normu izvērtēšanu atbildīgo komisijas locekli – referentu.
45. Par komisijas sēdi paziņo lūguma iesniedzējam. Komisija lūgumu var izskatīt bez lūguma iesniedzēja klātbūtnes. Ja komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka lūguma iesniedzēja klātbūtne sēdē ir nepieciešama, viņš nodrošina lūguma iesniedzēja uzaicināšanu uz komisijas sēdi.
46. Komisija uzklausa referenta ziņojumu un vienojas par ētikas normu skaidrojumu.
47. Referents sagatavo motivētu ētikas normu skaidrojumu, kuru paraksta komisijas locekļi, kas piedalījās ētikas normu skaidrojuma pieņemšanā.
48. Komisijas loceklis var noformēt rakstveidā un pievienot ētikas normu skaidrojumam savas atsevišķās domas.
49. Administrācija ētikas normu skaidrojumu elektroniski nosūta tiesnesim, kas iesniedza lūgumu.
VI. Ētikas normu pārkāpumu apspriešana
50. Ētikas komisija apspriež ētikas normu pārkāpumu, ja tā ir saņēmusi tiesas priekšsēdētāja (Augstākās tiesas, apgabaltiesas vai rajona (pilsētas) tiesas) vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka iesniegumu par tiesneša iespējamo ētikas normas pārkāpumu, kas nav rupjš, un iesniegumā ir izklāstīti konkrētā pārkāpuma apstākļi un pievienoti pierādījumi, kas to apliecina.
51. Iesnieguma izskatīšana notiek, ievērojot šā reglamenta 32.- 43.punktu.
52. Ētikas komisija pēc savas iniciatīvas apspriež tiesneša iespējamo ētikas normas pārkāpumu, kas nav rupjš, ja tās rīcībā ir nonākusi informācija par tiesneša rīcību, kas pārkāpj ētikas normas.
53. Ja Ētikas komisija nolemj pēc savas iniciatīvas apspriest tiesneša ētikas normas pārkāpumu, komisijas priekšsēdētājs nozīmē komisijas locekli - referentu un noteic komisijas sēdes laiku. Par jautājuma pieņemšanu apspriešanai tiek paziņots tiesnesim, kura rīcība tiks apspriesta.
54. Komisijas loceklis - referents noskaidro konkrētos apstākļus, savāc nepieciešamās ziņas un dokumentus un sagatavo ziņojumu komisijas sēdei.
55. Tiesnesim, kura rīcība tiks apspriesta, ir tiesības līdz komisijas sēdei iepazīties ar lietas materiāliem, iesniegt rakstveida paskaidrojumus un piedalīties komisijas sēdē.
56. Ētikas normas pārkāpuma apspriešana komisijas sēdē notiek, ievērojot šā reglamenta 35.- 43.punktu.”
VII. Noslēguma jautājums
57. Komisija publicē portālā www.tiesas.lv komisijas atziņas un skaidrojumus par ētikas normu interpretāciju un piemērošanu.
