Latvijas – Šveices sadarbības projekts „Tiesu modernizācija Latvijā” radījis Latvijas tiesām plašas iespējas tiesu procesu sakārtošanai atbilstoši starptautiski atzītai funkcionalitātei, kas nozīmē mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanu, ekonomisku, uz operatīvu rezultātu vērstu tiesas procesu, izmantojot videokonferences un skaņu ierakstu aparatūru. Būtiska līdzekļu ekonomika Tiesu izvietojums Latvijā pakārtots iedzīvotāju skaitam attiecīgajā apgabalā, tomēr, atšķirībā no citām valstīm, Latvijas tiesām bieži vien jārēķinās ar iedzīvotāju iespējām nokļūt līdz tiesai, kas saistītas ar attāluma, transporta un finansiālu jautājumu risināšanu. Tā saucamās dižķibeles periodā esam sākuši rūpīgāk izvērtēt savas iespējas, tāpēc arī valsts līdzekļu izmantošana un ekonomija nosaka nepieciešamību ieviest jaunus principus un tehnoloģijas, meklēt risinājumus procesuālo darbību ekonomijai, ar ko cieši saistīta tiesas procesu virzīšana izskatīšanai saprātīgos termiņos un ikvienam pieejamā tiesā. Latvijas tiesām nav pieredzes projektā piedāvāto tehnoloģiju izmantošanas jomā, izņemot dažus pilotprojektus. Viens no tiem – tiesas sēžu protokolēšana, izmantojot skaņu ierakstu aparatūru norisinājās Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētā un Jūrmalas pilsētas tiesā. Otru – videokonferences pilotprojektu izmēģināja Rīgas apgabaltiesa un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa. Paralēli pilotprojektu risinājumam tika pētīta citu valstu pieredze un tiesnešu atsauksmes par videokonferences un skaņu ierakstu izmantošanas iespējām un ieguvumiem. Ņemot vērā to, ka Latvijas tiesu sistēmas uzbūve ir līdzīga Skandināvijas valstīm, ir izzināti Norvēģijas un Zviedrijas kolēģu viedokļi un pieredze. Zviedrijas piemērs Zviedrijā tiek izmantotas vairākas tiesas procesu fiksējošās tehnoloģijas. Videokonference nodrošina procesa gaitu ar procesa dalībniekiem, kuri neatrodas tiesas zālē. Tā netiek ierakstīta, videokonference tiek izmantota procesa noklausīšanās nodrošināšanai. Audioieraksti Zviedrijas tiesās pilnībā fiksē procesa gaitu līdztekus saīsinātā formā rakstītam tiesas sēžu protokolam. No 2008. gada tur notiek arī procesa videoierakstīšana, pakāpeniski atsakoties no audioierakstiem. Videoieraksti un audioieraksti tiek glabāti pie lietas materiāliem, kamēr spriedums lietā stājies likumīgā spēkā. Tie seko lietai līdzi cauri visām tiesu instancēm. Videoieraksta mērķis ir ne tikai atvieglot tehnisko darbu un precīzi atspoguļot liecinošo personu liecības, bet arī dot iespēju apelācijas un kasācijas instancēm neatkārtot pierādījumu pārbaudi. Zviedrijas apelācijas instances tiesneši stāsta, ka katrā lietā pirms tiesas sēdes viņi vispirms iepazīstas ar videoierakstu vai noklausās audioierakstu un izvērtē liecinošo personu atkārtotas aicināšanas nepieciešamību. Tur tiek augsti vērtēts ne tikai procesuālās ekonomijas princips, bet arī liecinošo personu drošības garantijas, viņu un tiesnešu laika un valsts līdzekļu ekonomija procesa nodrošināšanā. Videokonferences bez ieraksta iespējas Zviedrijā tiek plaši izmantotas kā kriminālprocesā, tā arī civilprocesā. Tas rada iespēju operatīvi izskatīt lietas, kas saistītas ar brīvību ierobežojošo piespiedu līdzekļu piemērošanu un pārskatīšanu, kā arī noklausīties personas civilprocesā, kuras nevar ierasties tiesā, bet ar videokonferences palīdzību var liecināt no citas tiesas ēkas. Noteicējs videokonferences izmantošanā saskaņā ar Zviedrijas procesuālajiem likumiem tiesas procesā ir tiesnesis. Negribu idealizēt Zviedrijas situāciju, jo arī pie viņiem tiesnešu viedokļi bija dažādi. Īpaši apelācijas instances tiesneši nebija vienprātīgi par videoprotokola pietiekamību pierādījumu pārbaudes neatkārtošanai apelācijas sēdēs. Tomēr tiesnešu nevēlēšanās atgriezties pie tiesas sēdes protokolēšanas rakstiskā veidā, kas neatspoguļo faktisko procesa gaitu, ir darba resursu un laika ietilpīgs process, bija vienota. Videokonference – iespēja lietu izskatīšanai saprātīgā termiņā Tehnisko līdzekļu izmantošanu Latvijas tiesu procesos paredz Kriminālprocesa likums, kas stājies spēkā 2005. gada 1. oktobrī. Civilprocesa likums, Administratīvā procesa likums un Administratīvo pārkāpumu kodekss līdz šim ir piesardzīgi šajā jomā un attiecīgo regulējumu neparedz. Līdz ar to tehniskais nodrošinājums un finansējums ir sekundāri attiecībā pret grozījumiem procesuālajos likumos, kuru sakārtošana ir ne tikai likumdevēja, bet arī pašu tiesnešu izšķiršanās. Videokonferences efektīvai izmantošanai ir ņemamas vērā visu iesaistīto personu tiesības uz lietas laicīgu izskatīšanu, neaizskaramību, lietas izskatīšanu drošā vidē. Tāpēc, gatavojot procesuālo likumu grozījumus Latvijā, bez apsūdzētā viedokļa kriminālprocesā un pušu viedokļa civilprocesā uzklausīšanas tiesnesim būtu dodami papildus instrumenti videokonferences izmantošanai – piemēram, gadījumos, ja apsūdzētā veselības stāvoklis liedz viņam pārvietoties vai ja viņš ir bīstams apkārtējiem. Videokonference būtu izmantojama, lai nodrošinātu cietušā un liecinieku tiesības liecināt drošā vidē, ierobežojot psiholoģiskā diskomforta iespējas. Civilprocesā procesa dalībniekiem līdz ar videokonferences ieviešanu būs plašas iespējas liecināt neklātienē, atrodoties tiesā vai citā ar videokonferenci aprīkotā iestādē, kas atrodas tuvāk viņa dzīves vai atrašanās vietai. Līdz ar to samazināsies atliekamo lietu skaits procesa dalībnieka neierašanās dēļ, garantējot procesa dalībniekiem tiesības uz lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā. Skaņas ieraksts – precizitātei, ekonomijai un disciplīnai Skaņas ierakstu iekārtu izmantošanas mērķis Latvijā ir ierakstīt tiesas procesā liecinošo personu liecības precīzi, rakstiski procesa gaitu fiksējot saīsinātā tiesas sēdes protokolā. Līdz ar to tiks liegta iespēja procesa dalībniekiem apelēt pie nepareizas liecību izpratnes vai kā citādi grozīt savas liecības, rakstīt piezīmes pie protokola, vai atteikties no iepriekš sniegtajām liecībām. Skaņas ieraksta noklausīšanās ļaus tiesnesim nekļūdaini izprast sniegtās liecības, disciplinēs procesa dalībniekus, kā arī padarīs procesu ekonomiskāku, pilnvērtīgāku un korektāku. Neskatoties uz to, ka jaunu tehnoloģiju izmantošana būs nopietns izaicinājums tiesnešiem, tas nodrošinās fantastisku iespēju atvērt jaunu tehnoloģiju ēru Latvijas tiesās, izšķiroties par labu mūsdienīgam tiesas procesam, kas vērsts uz profesionālo prasmju papildināšanu, komunikācijas spēju pilnveidošanu līdz ar jaunu tehnoloģiju apgūšanu. Un tas viss – mūsdienīgā, Eiropas līmenim atbilstošā tiesā. Svetlana Beļajeva,
Jūrmalas pilsētas tiesas priekšsēdētāja |
