Šobrīd var teikt, ka darbs pie projekta „Tiesu modernizācija Latvijā” rit pilnā sparā. Šveices valdības līdzfinansētais projekts paredz Latvijas tiesas aprīkot ar skaņu ieraksta aparatūru un nodrošināt ar videokonferenču iespējām gan starp tiesām visā Latvijā, gan tiesām un ieslodzījumu vietām. Tehniskās novitātes ienāk Latvijas tiesu sistēmā un, kā jau viss jaunais, rada nopietnas diskusijas gan tiesu sistēmas darbinieku vidū, gan, protams, sabiedrībā. Tehnisko līdzekļu izmantošanu tiesas procesā šobrīd pieļauj Kriminālprocesa likums, savukārt Civilprocesa likums un Administratīvā procesa likums neparedz speciālu regulējumu par skaņu ierakstu veikšanu tiesas procesa dokumentēšanai vai videokonferenci attālinātai liecības sniegšanai. Līdz ar to vienlaikus ar tehnisko jauninājumu ievešanu nepieciešams pilnveidot likumdošanas normas, kas ļauj uzlabot un atvieglot tiesas procesu. Jau 2008. gadā pilotprojektu ietvaros veikta tiesas sēžu protokolēšana, izmantojot skaņu ierakstu aparatūru Rīgas apgabaltiesā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētā un Jūrmalas tiesā. Savukārt pilotprojektā „Videokonferenču izmantošana tiesvedības procesā” piedalījās Rīgas apgabaltiesa un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa. Šo aktivitāšu laikā guvām pirmos secinājumus. Tāpat esam pētījuši citu valstu pieredzi, kas, jāsaka, ir ļoti dažāda. Tāpēc esam pārliecināti, ka atradīsim optimālākos modernizācijas risinājumus tieši mūsu tiesu sistēmai. Domāju, kopumā nevienam nekas nav pret tehnisko progresu, pret tiesu modernizāciju, pret jauno tehnoloģiju ieviešanu tiesas zālēs. Tomēr jautājums par to, kā un ko izmantot, joprojām ir pamats diskusijām vispirms jau pašu tiesas sistēmas darbinieku vidū. Vai tehnoloģiju izmantošana neradīs liekus sarežģījumus tiesas darbā? Vai projektā ieguldītie līdzekļi atmaksāsies un dos reālu labumu arī valsts budžetam? Vai šīs tehnoloģijas procesa dalībniekiem neliegs tiešu pieeju tiesai? Un visbeidzot, vai jaunā tehnika būs viegli apgūstama un ērti lietojama tiesas procesa laikā? Šie ir tikai daži jautājumi, kurus diskusijās par tiesu modernizācijas ceļiem uzdod tiesu sistēmas darbinieki. Līdzīgi jautājumi radīsies arī sabiedrībai un tieslietu speciālistiem. Varam apliecināt, ka projekts lielākajai sabiedrības daļai nesīs tikai ieguvumus (un ietaupījumus). Kā liecina pieredze citās valstīs, kurās jau tiek izmantoti skaņu ieraksti, tas kā sēdes protokolēšanas veids gan atvieglo tiesas darbinieku darbu, gan dod iespēju, piemēram, apelācijas un kasācijas instancēs otrreiz vairs neatkārtot pierādījumu pārbaudi. Savukārt videokonferences ļauj nopratināt lieciniekus, piemēram, ieslodzījuma vietā, slimības gadījumā ārstniecības iestādē vai iegūt liecību no liecinieka, kurš atrodas citā pilsētā, liecību sniedzot tuvākajā tiesā. Līdztekus ir arī finansiāli ieguvumi – būtiski samazinās izdevumi par apsūdzēto konvojēšanu uz tiesas zāli, apsardzi tiesas zālē un drošības nodrošināšanu procesa dalībniekiem. Pats galvenais ieguvums tiesas darbiniekiem, kā apliecina arī pilotprojektā iesaistītie, ir atvieglots tiesas darbinieka darbs un daudz raitāka tiesas sēžu norise. Paralēli videokonferences un skaņas ieraksta ieviešanai tiesu procesos paredzētas aktivitātes, kas uzlabos tiesu izmaksu pārvaldību, tiesvedības procedūru efektivitāti, tiesu pieejamību ar jaunajām tehnoloģijām un tiesu informācijas un pakalpojumu pieejamību. Šobrīd projekts „Tiesu modernizācija Latvijā” ir savā sākuma stadijā. Ja viss noritēs tā, kā šobrīd plānojam, tad 2012. gada beigās Latvijas tiesu sēžu zālēs izmantotais tehniskais nodrošinājums būs viens no modernākajiem Ziemeļeiropā. Gatis Tauriņš,
Tiesu administrācija |
