Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šomēnes pieņēma spriedumus divās lietās, atstājot spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumus, kas uzdod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei reģistrēt Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņus trimdas latviešu pēcnācējus, saglabājot viņiem citas valsts pilsonību. Senāts atzinis, ka abās lietās ir izpildīts Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1. punkta nosacījums, ka Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam atstājuši Latviju kā bēgļi, var iegūt Latvijas pilsonību, saglabājot citas valsts pilsonību, ja Latvijas pilsonības iegūšanai reģistrējas līdz 1995. gada 1. jūlijam. Ja šīs personas reģistrējas pēc 1995. gada 1. jūlija, tām jāatsakās no citas valsts pilsonības (pavalstniecības). Pieteicējas Raheles Vaines māte noteiktajā laikā 1995. gadā iesniedza reģistrācijai nepieciešamo pirmuzskaites veidlapu par sevi Latvijas Republikas goda konsulam Izraēlā, norādot tajā arī ziņas par savu nepilngadīgo meitu un pievienojot savas pases un meitas dzimšanas apliecības kopijas. Kad 2006. gadā pieteicējas māte vērsās Izraēlas vēstniecībā ar lūgumu izdot bērniem pases, uzzinājusi, ka meitai Latvijas pilsonība nav piešķirta, jo 1995. gadā par nepilngadīgo meitu nebija aizpildīta atsevišķa pirmuzskaites veidlapa. Arī otrās lietas pieteicēja Līga Irēna Ruperte un viņas vīrs 1995. gada maijā Latvijas vēstniecībā Amerikas Savienotajās Valstīs iesniedza savas pirmuzskaites veidlapas, kurās tika norādītas ziņas par viņu trīs bērnu vārdiem un uzvārdiem, un vienlaikus iesniegtas arī bērnu dzimšanas apliecības. Vecākus reģistrēja kā Latvijas pilsoņus, saglabājot ASV pilsonību, viņiem izsniegtas Latvijas Republikas pilsoņu pases, kurās ierakstītas ziņas par bērniem, tostarp dzimšanas dati. Vecāki bija pārliecināti, ka tas ir pietiekami, lai bērni tiktu reģistrēti kā Latvijas pilsoņi. Taču 2007. gadā atklājies, ka viņu bērni nav reģistrēti, jo par viņiem nebija aizpildītas atsevišķas pirmuzskaites veidlapas. Senāts abās lietās atzinis, ka jautājumu, vai personu var reģistrēt iedzīvotāju reģistrā, tai neatsakoties no citas valsts pilsonības, izšķir termiņš, kad persona reģistrāciju veic. Izšķirošais apstāklis tam, vai reģistrācija bija veicama līdz 1995.gada 1.jūlijam, ir tas, vai vienā gadījumā pieteicējas māte, bet otrā gadījumā pieteicēja šādu gribu attiecībā uz saviem nepilngadīgajiem bērniem līdz 1995.gada 1.jūlijam tiešām bija izteikušas. Senāts uzskata, ka nav pareizs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apsvērums, ka pierādījums tam, ka persona ir izdarījusi visu, kas nepieciešams, lai tās nepilngadīgais bērns tiktu reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā, ir par šo bērnu aizpildīta pirmuzskaites veidlapa. Senāts norāda, ka Latvijas pilsonība nevar tikt liegta formālu un pilnībā nenoskaidrotu faktu dēļ. Tādēļ, ievērojot, ka nav strīda par apstākli, ka attiecībā par bērniem atsevišķa pirmuzskaites veidlapa nebija iesniegta, tiesa izvērtēja vecāku pirmuzskaites veidlapu iesniegšanas apstākļus un to kontekstā vecāku gribu attiecībā uz savu bērnu reģistrēšanu par Latvijas pilsoņiem. Gan Administratīvā apgabaltiesa, gan Senāts konstatēja, ka šāda griba ir bijusi un tā ir pausta, bet pirmuzskaites veidlapas pienācīgi par visām personām netika iesniegtas no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ (tostarp, paļaujoties uz vēstniecības darbinieku un goda konsula informāciju). Tādēļ tiesības bērniem saņemt Latvijas pilsonību, saglabājot citas valsts pilsonību, nebūtu ierobežojamas. Senāta ieskatā, vecākiem bija tiesības paļauties, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde arī viņu bērnus ir reģistrējusi kā pilsoņus, jo pārvaldei, saņemot bērnu vecāku pirmuzskaites veidlapas un personu apliecinošus dokumentus, kā arī bērnu dzimšanas apliecības, šaubu gadījumā bija pienākums noskaidrot, kuras personas ir reģistrējamas. Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot visus pierādījumus kopsakarā, kā arī ņemot vērā bērnu vecvecāku liecības un paskaidrojumus, bija atzinusi, ka abos gadījumos vecāki ir pauduši gribu reģistrēt bērnus kā Latvijas pilsoņus. Senāts norāda, ka tieši šim apstāklim par vecāku gribu bija izšķirošā nozīme šajās lietās, un abās lietās apgabaltiesas spriedumus atstāj negrozītus, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kasācijas sūdzības noraida. Sagatavots pēc Augstākās tiesas sniegtās informācijas |
