Likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā aizliegtas demonstrācijas un piketi tiesu ēku telpās. Jebkura tiesneša vai tiesas piesēdētāja ietekmēšana un iejaukšanās tiesas spriešanā sodāma likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu. Tiesnesis, kā arī tiesas piesēdētājs ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā ir neaizskarams. Krimināllietu pret tiesnesi var ierosināt tikai Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Tiesnesi nevar apcietināt un saukt pie kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis. Tiesnesim nevar piemērot administratīvos sodus, viņu nedrīkst aizturēt administratīvā kārtā. Par administratīviem pārkāpumiem tiesnesis saucams pie disciplinārās atbildības. Par zaudējumiem, kas sakarā ar nelikumīgu vai nepamatotu tiesas spriedumu radušies personai, kura piedalās lietā, tiesnesis nav mantiski atbildīgs. Likumā noteiktajos gadījumos zaudējumus atlīdzina valsts. Persona, kas uzskata, ka tiesas nolēmums ir nelikumīgs vai nepamatots, var to pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, bet nevar celt tiesā prasību pret tiesnesi, kurš šo lietu izskatījis. Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti. Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā arī Korupcijas novēršanas likumā paredzētajos gadījumos. Šādos gadījumos tiesnesim sevi jāatstata. Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, personas, kas piedalās lietā, var pieteikt noraidījumu tiesnesim. Tiesneša noraidīšanas pamatu un noraidījuma izskatīšanas kārtību nosaka likums. Latvijas Republikas tiesās lietas izskata koleģiāli, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad tiesnesis lietas var izskatīt arī vienpersoniski. Koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem un tiesas piesēdētājiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas izskatīšanu saistītos jautājumus. Visus tiesas nolēmumus pieņem ar tiesnešu balsu vairākumu. Tiesnesis nav tiesīgs atturēties no balsošanas. Ja balsis sadalās vienlīdzīgi, jautājumu izlemj priekšsēdētājs. |