Ieskats tiesas spriedumos
Sutenerisms ir noziedzīgs nodarījums, kas saistīts ar peļņas gūšanu no citas personas prostitūcijas. Suteners organizē, vada vai gūst labumu no kāda cita seksuālās ekspluatācijas, piemēram, piespiežot sniegt seksuālos pakalpojumus vai saņemot daļu no šīs personas ienākumiem par prostitūciju. Sutenerisms ir tumšs tirgus nostūris, kur viens pelna, bet otrs pārdod sevi. Gluži kā zirneklis suteners auž pavedienus ap cilvēkiem, liekot viņiem par samaksu darīt visu, kas ienāk prātā, bet tikmēr pats gūst materiālo labumu. Viņš nav tikai starpnieks, bet gan tirgonis ar cilvēka miesu.
Tiesas spriedumi liecina, ka vairums gadījumos intīmpakalpojumu sniegšana maskējas zem nosaukuma “masāžas salons”. Un tas ir kā skatuve ar mierpilnu mūziku fonā, taču aiz kulisēm valda klusa verdzība.
Vairāku personu grupa noīrēja telpas masāžas salonam, bet pielāgoja tās seksuālo pakalpojumu sniegšanai. Lai īstenotu izstrādāto noziedzīgo plānu, uzrunāja vairākas prostitūtas, piedāvājot salonā strādāt par administratorēm. Viņu pienākumos bija kontrolēt prostitūtu darba apmeklējumus, atbildēt uz klientu tālruņa zvaniem, kuri vēlas par naudu saņemt seksuālos pakalpojumus. Kad klienti ierodas, ielaist viņus salonā, uzaicināt pakalpojumu sniedzējas – masieres – un kontrolēt naudas plūsmas sadali, tajā skaitā pēc darba maiņas beigām izmaksāt pakalpojumu sniedzējām viņu daļu. Organizētās grupas dalībnieki prostitūtām noteica maksu 40 eiro, kura ir jāņem no klientiem par vienu seksuālo pakalpojumu sniegšanas stundu, bet 50 % no peļņas jāatdod “priekšniekiem”. Masieres strādāja 24 stundas diennaktī un viņu darba apģērbs bija apakšveļa bez krūštura, lai klientam sniegtu maksimālu seksuālo baudu.
Apsūdzētā uz savas meitas vārda iegādājās dzīvokli, lai tur ierīkotu bordeli. Viņa pieņēma klientu zvanus, tikās klātienē, vienojās par cenu, samaksas kārtību un intīmpakalpojumu sniegšanas vietu. Piestrādāja arī par šoferi un ar automašīnu veda prostitūtas pie klientiem vai klientus pie prostitūtām. Par sniegto intīmpakalpojumu klientam bija jāmaksā 100 eiro par vienu stundu, 120 eiro par divām stundām. “Priekšniece” sev paņēma no 30 līdz 50 eiro, bet, ja pakalpojums sniegts bordelī, papildus no klienta vēl 30 eiro.
Pēc rūpīgi izstrādāta plāna personu grupa organizēja cilvēku tirdzniecību. Latvijas pilsonis vienojās ar Vācijā dzīvojošo bordeļa saimnieku par sieviešu atrašanu un nogādāšanu Vācijā intīmpakalpojumu sniegšanai. Kāda uzrunātā sieviete tika maldināta ar fiktīvu darba līguma noslēgšanu par apkopējas darbu viesnīcā Vācijā, bet patiesā nodarbošanās noklusēta. Sievieti ar autobusu nogādāja Vācijā un tikai tur paziņoja, kāda būs patiesā nodarbe. Parakstot fiktīvo darba līgumu, paņēma personas apliecinošo dokumentu un piespieda nodarboties ar prostitūciju. Divas nedēļas tur nostrādājot, sievietei izdevās aizbēgt no bordeļa un atgriezties Latvijā. Uzzinot, ka sieviete aizbēgusi no Vācijas, suteners turpināja vajāt cietušo. Viņš ieradās sievietes dzīvesvietā, draudēja un bija vardarbīgs.
Apsūdzētais izstrādāja plānu, kā nopelnīt. Mērķa sasniegšanai viņš izmantoja sievietes, kuras nodarbojās ar prostitūciju. Masāžas salonā, maskējoties aiz klasiskās un relaksējošās ķermeņa masāžas, organizēja intīmpakalpojumu sniegšanu. Izveidoja tīmekļvietni par masāžas pieejamību, vizītkartes un iesaistīja pat taksometru vadītājus, par katru atvesto klientu solot atlīdzību. Pēc sniegtā pakalpojuma saņemto naudu sadalīja, no kuras aptuveni 25 eiro masierei, 10 eiro administratorei, 30 eiro palika salona īpašniekam.
Mazpilsētā divi suteneri ievietoja internetā reklāmas sludinājumus, kuros piedāvāja darbu seksuālo pakalpojumu sniegšanā, kā arī sievietes šai nodarbei meklēja ielās. Uzzinot par sieviešu grūtajiem materiālajiem apstākļiem, piedāvāja labi apmaksātu prostitūtu darbu Rīgā. Savervētās sievietes nopelnīto dalīja ar organizatoriem ne mazāk kā 50 % no saņemtās seksuālo pakalpojumu sniegšanas naudas.
Realizējot savu noziedzīgo nodomu izveidot un uzturēt bordeli, no tā gūstot naudas līdzekļus, apsūdzētais iznomāja savas telpas bordeļa atvēršanai. Tajā strādāja astoņas personas. Telpu īpašnieks saņēma īres maksu un naudu par katra mēneša patērēto elektroenerģiju.
Sutenerisms ir pasaule, kur sienas klusē, bet paklāji slēpj smagus soļus, un katrs zvans pie durvīm nes jaunu pircēju, nevis dziedināmu dvēseli.
Aiz katra “masāžas pakalpojuma” stāv salts aprēķins – cik maksās tavs klusējošais instinkts? Tomēr ikviens, kurš grib būt saimnieks pār otra ķermeni, agri vai vēlu iekrīt likuma apskāvienos. Sods neguļ uz masāžas krēsla, tas nāk nevis klauvējot, bet laužot durvis. Un tad vairs nepalīdz nedz viltus izkārtnes, nedz aromātiskie dūmi. Paliek tikai atmiņas par peļņu un auksti stari caur restotu logu. Iespējams tālumā dzirdama dzeguzes kūkošana… viens, divi…astoņi. Tā skaita gadus un ļoti gribētos cerēt, ka arī nožēlu.
Sods par sutenerismu:
165.pants. Sutenerisms
(1) Par tādas personas izmantošanu iedzīvošanās nolūkā, kura nodarbojas ar prostitūciju, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa vai arī tās izdarītas attiecībā uz nepilngadīgu personu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
(3) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa vai ja tās izdarītas attiecībā uz personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
165.1 pants. Personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai
(1) Par personas nosūtīšanu ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai, tas ir, par jebkādu rīcību, kas šajā nolūkā veicina legālu vai nelegālu personas pārvietošanos, tranzītu vai uzturēšanos vienas valsts vai vairāku valstu teritorijā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas iedzīvošanās nolūkā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
(3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.