Tiesnesis nav tikai amats. Tiesneša krēslā ir cilvēks – ar savām vērtībām, pieredzi un atbildību. Katrs lēmums prasa rūpību, jo aiz tiesas zāles formalitātēm ir dzīvesstāsti, emocijas un likteņi. Spriest taisnīgu tiesu nav tikai vārdi likumu grāmatā, bet atbildība pret katru cilvēku, kas stāv tiesas priekšā. Kāds ir cilvēks mantijā? 10 jautājumi un 10 atklātas atbildes.
Dainis Slišāns, Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis (amatā 5 gadus)
Trīs vārdi, kas raksturo tiesneša darbu.
Cieņpilna attieksme pret katru, nosvērtība un visam pāri taisnīgums.
Izskaidrojiet savu darbu draugam, kurš nekad nav bijis tiesā.
Tas ir kā būt par profesionālu vidutāju un lēmēju vienlaikus – tiesnesim jāuzklausa divi pilnīgi pretēji stāsti, jāatrod tajos patiesība un jāpieņem lēmums, kas balstīts likumā, lai atrisinātu situāciju, kurā paši cilvēki vairs netiek galā.
Vissvarīgākā īpašība tiesnesim ir…
Spēja saglabāt objektivitāti un mieru arī tad, kad apkārt virmo spēcīgas emocijas. Tiesneša darbā būtiska loma ir emocionālai inteliģencei un drosmei. Drosme pieņemt lēmumu, kas ir tiesisks, pat ja tas kādam šķiet nepopulārs, un spēja pat vissarežģītākajā procesā saskatīt cilvēku.
Kas grūtāk – vadīt tiesas sēdi vai gatavoties tai?
Gatavošanās prasa lielāko intelektuālo darbu un iedziļināšanos detaļās. Gatavojoties sēdei, skaidri jāsaprot, par ko lietā ir strīds, kādi lietā nozīmīgi apstākļi jānoskaidro, kādus jautājumus un kādā secībā tiesa uzdos, lai saprastu, kurš stāsta patiesību. Tas, vai veiksmīga būs tiesas sēde, tiešākajā veidā atkarīgs no tā, cik labi tiesnesis sagatavojies lietas izskatīšanai, tas ir, iepazinies ar lietas materiāliem.
Savukārt sēdes vadīšana ir emocionāli smagāka – tur ir nepieciešama tūlītēja reakcija un psiholoģiska noturība. Tiesnesim jāspēj savaldīt un apslāpēt prāvnieku sakāpinātās emocijas, lai tās netraucētu lietas objektīvai izskatīšanai. Visspilgtāk to izjūt tieši ģimenes tiesību strīdos, kur pušu personiskie pārdzīvojumi un emocijas mēdz gūt virsroku pār faktiem. Šādos brīžos tiesnesim ir jāuztur lietišķa un cieņpilna gaisotne, nezaudējot fokusu uz galveno – tiesisku risinājumu.
Kas pārsteidza par sevi, kļūstot par tiesnesi?
Pārsteidza tas, cik ļoti tiesneša amats maina tiesisko apziņu ikdienā. Esmu pamanījis, ka taisnīguma izjūta vairs neaprobežojas tikai ar tiesas zāli – tā ir kļuvusi par manu iekšējo kompasu visās dzīves situācijās. Kļūstot par tiesnesi, manī ir augusi vēlme pēc kārtības, godīguma un skaidrības it visā, ko daru. Esmu atklājis sevī daudz lielāku pacietību un spēju uz jebkuru sadzīves konfliktu paskatīties no malas, meklējot objektīvu risinājumu, nevis ļaujoties emocijām. Šī iekšējā disciplīna un atbildības sajūta pret savu rīcību un vārdiem ir kļuvusi par manu neatņemamu sastāvdaļu.
Kas darbā sagādā vislielāko gandarījumu?
Pirmkārt, tīri profesionāls prieks par pabeigtu darbu un sakārtotu lietu, kurā pielikts taisnīgs punkts. Otrkārt, tas ir cilvēciskais gandarījums, apzinoties, ka ar savu lēmumu esmu palīdzējis kādam atgūt taisnīguma sajūtu un skaidrību viņa dzīvē. Bez ievērības nevar atstāt profesionālo gandarījumu par neizmainītu nolēmumu. Tiesneša darbu vispirms vērtē procesa dalībnieki, kuri izmanto savas tiesības nolēmumu pārsūdzēt, un pēc tam – augstākas instances tiesa. Apziņa, ka mans juridiskais pamatojums ir bijis precīzs un taisnīgs, ka tas izturējis šo pārbaudi, sniedz vislielāko pārliecību par paveikto un motivē turpmākajam darbam.
Kas ir taisnīgums?
Tā ir harmonija starp likuma burtu un cilvēcisko saprātu. Taisnīgums ir tad, kad process ir bijis godīgs un rezultāts – pamatots.
Kura grāmata Jums likusi visvairāk domāt?
Džordža Orvela romāni “1984” un “Dzīvnieku ferma”. Šie darbi šodien šķiet biedējoši pravietiski – īpaši vērojot pašreizējo ģeopolitiku un to, cik precīzi romānā “1984” aprakstītās metodes izmanto mūsdienu Krievijā. Tas ir spēcīgs atgādinājums par to, cik trausla ir patiesība un cik kritiski svarīga sabiedrībā ir godīga, no varas neatkarīga tiesu sistēma, kas spēj pretoties manipulācijām.
Vai jūtat, ka kāds melo?
Reizēm bez pierādījumu aplūkošanas var just, ka lietas dalībnieks nestāsta patiesību. Taču tiesas sēdē emocijas var būt maldinošas, tāpēc es, pirmkārt, paļaujos nevis uz sajūtām, bet uz dokumentiem un pierādījumu kopumu. Meli visbiežāk atklājas nevis cilvēka acīs, bet gan pretrunās starp teikto un rakstītajiem faktiem. Mans uzdevums ir nevis “sajust”, bet gan analītiski izskaitļot patiesību, saliekot kopā visas lietas sastāvdaļas kā mozaīku.
Ar savu darbu lepojos, jo…
Esmu daļa no sistēmas, kas nodrošina tiesiskumu un mieru sabiedrībā. Pilnībā pievienojos tiesību ekspertu vidū valdošajai atziņai, ka tiesneša amats ir jurista augstākais sasniegums. Šis amats prasa ne tikai zināšanas, bet arī visaugstāko atbildību, un es lepojos, ka varu būt taisnīguma pusē un ar savu darbu vairot uzticību mūsu valstij.