Latvijas tiesas pēdējos piecos gados arvien biežāk pieņem lēmumus par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, reaģējot uz sabiedrības skaidri izteikto vajadzību pēc efektīvas un pieejamas tiesiskās aizsardzības. Šos lēmumus pieņem visās rajona tiesās, taču to intensitāte dažādos reģionos ir atšķirīga. Datu analīze rāda, ka lēmumu skaits turpina pieaugt, īpaši lielākajās tiesās, kas liecina par augošu sabiedrības informētību un uzticību tiesiskajiem aizsardzības mehānismiem. Šī attīstība apliecina, ka arvien vairāk cilvēku izmanto likumā paredzētās iespējas, lai saņemtu aizsardzību pret vardarbību, un ka tiesas aktīvi reaģē uz šiem pieteikumiem, stiprinot drošības sajūtu un atbalsta sistēmu cietušajiem.
Šogad rajona (pilsētas) tiesās līdz oktobrim bija izskatītas 1604 lietas par pieteikumiem par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Šajā laikā rajona (pilsētas) tiesas pieņēma gandrīz 1000 lēmumus, kas apmierināja prasītāja pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Tiesu prakse rāda, ka vairumu pieteikumu apmierina pilnībā vai daļēji, un noraidījumu skaits ir salīdzinoši neliels. No visiem tiesas pieņemtajiem lēmumiem 43 % pieteikumu apmierināti pilnībā, 36 % – daļēji, bet noraidīts ir tikai
21 %. Šis sadalījums norāda uz pieteikumu pamatotību un uz to, ka tiesas uzticas cietušo sniegtajai informācijai.
Visvairāk lēmumu pieteikumos lietās par pagaidu aizsardzību pieņemti Rīgas pilsētas tiesā, kur lēmumu skaits sasniedza 360 gadījumus. Tai seko Zemgales rajona tiesa ar 256 lēmumiem un Vidzemes rajona tiesa ar 205 lēmumiem.
Pieteikumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pēc būtības attiecas uz situācijām, kur iesaistītās personas vieno cieša personiska vai ģimeniska saikne – piemēram, laulība, kopdzīve vai kopīgs bērns. Ievērojams skaits pieteikumu saistīts ar vecāku un bērnu attiecībām, kā arī gadījumiem, kad personas vieno tuva personiska vai intīma saikne, kas nav bijusi saistīta ar kopdzīvi vai kopīgu mājsaimniecību. Mazāk bieži, bet joprojām būtiski ir gadījumi, kuros vardarbība notikusi radniecības vai svainības kontekstā, kā arī ārpusģimenes aprūpes attiecībās, piemēram, aizbildnībā.
Tiesas piemēro konkrētus aizsardzības līdzekļus, kas varmākam ir jāievēro. Visbiežāk nosaka aizliegumu satikties ar cietušo, aizliegumu sazināties jebkādā veidā, kā arī aizliegumu atrasties mājokļa tuvumā. Būtisks ir arī pienākums apgūt sociālās rehabilitācijas kursu, kas piemērots simtiem gadījumu visā Latvijā. Šie pasākumi var nodrošināt cietušo drošību, kā arī veicināt vardarbības mazināšanu ilgtermiņā, uzliekot varmākam konkrētus pienākumus un ierobežojumus.