Administratīvo pārkāpumu lietas

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu. (LAPK 1.pants)

Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, personu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī uzņēmumu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā. (LAPK 1.pants)

Institūcijas (amatpersonas), kas izskata administratīvo pārkāpumu lietas

Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir uzskaitītas institūcijas, kas ir tiesīgas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas. To vidū ir gan pašvaldību administratīvās komisijas, gan valsts policijas iestādes, gan arī rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši. (LAPK 205.pants)

Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu izskatāmās lietas ir uzskaitītas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK 213.pants)

Institūcijas (amatpersonas) lēmuma pārsūdzība

Persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas (amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. (LAPK 279.pants)

Augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona — pēc tās juridiskās adreses Latvijā. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas. (LAPK 288.pants)

Iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā desmit darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. (LAPK 289.pants)

Rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata. (LAPK 289.6pants)

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantā noteiktajās lietās rajona (pilsētas) tiesas tiesneša spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt apelācijas kārtībā. (LAPK 289.16 pants)

Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana apelācijas instances tiesā

Apelācijas kārtībā rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu var pārsūdzēt apgabaltiesā. Prokurors var iesniegt apelācijas protestu. Rajona (pilsētas) tiesas vai tiesneša nolēmums ir pārsūdzams, ja tas tieši noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. (LAPK 289.17 pants)

Rajona (pilsētas) tiesas pieņemtu nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieks var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas. Ja ir nokavēts procesuālais termiņš apelācijas vai blakus sūdzības iesniegšanai, sūdzības iesniedzējs var lūgt procesuālā termiņa atjaunošanu. Par rajona (pilsētas) tiesas atteikumu atjaunot vai pagarināt procesuālo termiņu apelācijas vai blakus sūdzībai var iesniegt blakus sūdzību. (LAPK 289.18 pants)

Apelācijas instances nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā. (LAPK 289.22 pants)

Informācija par kontiem, kuros iemaksājami naudas sodi, ko uzlikusi tiesu iestāde, atrodama portāla sadaļā „informācija par tiesu kontiem”.

Informācija pēdējo reizi atjaunota: 18.07.2014.