100 gadu arī Zemgales apgabaltiesai

Tikai savējo – tiesnešu un tiesas darbinieku – lokā, piedaloties pirmajam tiesas priekšsēdētājam senatoram Pēterim Dzalbem, decembrī Zemgales apgabaltiesā atzīmēta tās simt gadu jubileja. Tiesas priekšsēdētāja Inguna Preisa uzver, ka ir svarīgi apzināties priekšteču veikumu Latvijas tiesiskuma un reizē arī valstiskuma stiprināšanā, šī apziņa palīdz ikdienas darbā.

Pirmā tiesnešu sapulce – ministra dzīvoklī

1938. gadā Jelgavā izdotajā grāmatā “Jelgavas apgabaltiesa 1918 – 1938”, ko sastādījis šīs tiesas priekšsēdētājs Ēriks Feldmanis, minēts, ka Latvijas Tautas Padome, kas 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas Republikas valsts dibināšanu, jau drīz pēc tam kā vienu no pirmajiem 6. decembrī pieņēma pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām. Tas paredzēja trīspakāpju tiesu sistēmu, ko veidoja miertiesas, apgabaltiesas, Augstākās tiesas Tiesu palāta un Senāts. Jau nākamajā dienā, 7. decembrī, Pagaidu valdība uzdeva pirmajam Latvijas tieslietu ministram mūsu novadniekam Pēterim Juraševskim pārņemt no vācu okupācijas pārvaldes iestādēm tiesas. Jelgavas advokāts (vēlāk arī pilsētas galva) P.Juraševskis jau bija sazinājies ar vietējiem juristiem un 11. novembra vakarā uzaicināja pie sevis dzīvoklī Katoļu ielā 20 tos, kurus bija izraudzījis darbam apgabaltiesā. Jelgavas apgabaltiesas minimālo tiesnešu sastāvā bija iekļauts prokurors, viens miertiesnesis, viens papildmiertiesnesis Jelgavas iecirknim un viens Tukuma iecirknim. Par Jelgavas apgabaltiesas tiesnešiem tika iecelti bijušais Pleskavas apgabaltiesas loceklis Otto Osten-Sakens (viņš arī tika iecelts par Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētāju), Jānis Stokets un Frīdrihs Vesmanis, kas vēlāk kļuva par Jelgavas galvu un Latvijas Republikas 1. Saeimas priekšsēdētāju. Kopš tā laika 10. decembris tiek uzskatīts par Jelgavas apgabaltiesas dzimšanas dienu. Pēc 1995. gada 31. marta tā atjaunota par Zemgales apgabaltiesu.

Tolaik cietums bija pilns ar okupācijas varas notiesātajiem, daudz bija arī tādu, kas vēl gaidīja spriedumu. 1919. gada janvārī, kad Latvijas Pagaidu valdība bija spiesta atkāpties gan no Rīgas, gan no Jelgavas, tiesu varu uz vairākiem mēnešiem pārņēma komunistiskais kara tribunāls, pēc tam Jelgavā valdīja bermontieši. Taču pēc 1919. gada novembra uzvarām Brīvības cīņās Jelgavas apgabaltiesa atsāka darboties.

Tiesāšanās nebija nevēlama kaite

1938. gadā Jelgavas apgabaltiesas 20 gadu darbības atceres svinīgajā aktā tiesas priekšsēdētājs Ēriks Feldmanis savā uzrunā minēja, ka apgabaltiesā vidēji gadā sāk ap 1400 iepriekšēju izmeklējumu, ierosina ap 350 prasību, skata mantojuma sadales, laulību šķiršanas, apstiprina publiskas izsoles un skata civillietas. Par pēdējām Ē.Feldmanis piezīmēja, ka ”strīdi par civiltiesībām it nebūt nepierāda negatīvo un nevēlamo īpašību – kaiti tiesāties un nesaticības garu”. Tiesas priekšsēdētājs uzsvēris, ka tiesa noņemas ar kara un pārmaiņu laika trūkumiem – nemodri sarakstītiem testamentiem, neskaidri noteiktām īpašumu robežām un zemes ierīkotāju ignoranci lietās, ka vēlāk izrādījušās svarīgas.

Līdz ar Latvijas valsts okupāciju 1940. gadā, kad tika iznīcināts tiesiskums, likvidēja arī iepriekš pastāvējušās tiesas. Politiskās represijas smagi skāra valsts darbiniekus, tostarp tiesnešus, Otrā pasaules kara beigās daudzi no viņiem devās trimdā.

Trīspakāpju sistēma kopš 2013. gada

Padomju varas gados pastāvēja divas tiesu instances – pilsētas vai rajona un Augstāka tiesa. Tas vien acīmredzami ierobežoja cilvēka tiesības, tādēļ jau 1995. gadā Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma atjaunot apgabaltiesas jeb trīs tiesu instances. Jāpiebilst, ka pirmajos valsts atjaunošanas gados atsevišķos smagākos gadījumos apgabaltiesas izskatīja arī pirmās instances lietas. Lietu izskatīšana trīs instancēs pilnībā tika nodrošināta tikai no 2013. gada 13. jūnija, kad notika pāreja uz tīro trīspakāpju tiesu sistēmu.

Zemgales apgabaltiesa, kas ir Jelgavas apgabaltiesas darba turpinātāja, darbu atsāka 1995. gada 31. martā. Tajā sākotnēji strādāja četras tiesneses – Daina Andersone, Marika Krotkova, Velta Silamiķele, Inguna Preisa un tiesas priekšsēdētājs P.Dzalbe. 1996. gadā darbu uzsāka Zemgales apgabaltiesas pastāvīgā sesija Aizkrauklē sešu tiesnešu sastāvā.

2005. gadā Zemgales apgabaltiesas tiesas priekšsēdētājs P.Dzalbe kļuva par Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatoru, un kopš 2006. gada marta Zemgales apgabaltiesu vada Inguna Preisa.

Tieneši mācās visu mūžu

Raksturojot to, kā gadu gaitā mainījies darbs tiesā, I.Preisa teic, ka tiesu ļoti iespaido valsts ekonomika, procesi sabiedrībā. 90. gados tiesājās saistībā ar privatizāciju, kooperatīviem, bet vēlāk tiesāšanās skāra bankas. Mūsdienās ir daudz lietu saistībā ar nodokļiem, tostarp par krāpšanu ar PVN. I.Preisa piezīmē, ka gadu gaitā ievērojami samazinājies lietu skaits, kas saistītas ar vardarbību pret personu.

Zemgales apgabaltiesa, kurā tagad strādā 15 tiesnešu un kopā 50 tiesas darbinieku, ir iesaistījusies ES Sociāla fonda atbalstītā projektā “Justīcija attīstībai”, kura mērķis ir uzlabot komercdarbības vidi, paaugstinot tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci, veicināt mediācijas un izlīguma procesus, saīsināt laiku, kas būtu nepieciešams komerclietu pabeigšanai, galu galā veicināt sabiedrības uzticēšanos tiesām. “Tiesnešiem un tiesu darbiniekiem visu laiku ir jāmācās. Tikai tā mēs varam pareizi piemērot likumus un panākt to, ka spriedums vai nolēmums būtu taisnīgs,” uzsver I.Preisa. “Lai spriestu taisnīgi, tiesnesim ir jābūt gudram un cilvēcīgam. Pretējā gadījumā tiesu varētu spriest roboti, kuros tiktu ievadīta informācija par noziegumu vai likumpārkāpumu. Tiesnesis nedrīkst būt bailīgs un ietekmēties no sabiedrībā valdošajiem pieņēmumiem,” piebilst I.Preisa.

– Gaitis Grūtups