Elektroniskās izsoles nes augļus

Elektroniskas izsoles ļāvušas īpašumus pārdot kopumā par 26% dārgāk nekā aplēstā sākumcena, pērn pabeigtas vairāk nekā tūkstoš izsoles. 2015. gada 1. jūlijā uzsāktajai izsoļu norisei elektroniskā vidē, pērn no parādniekiem piedzītā summa ir 581 milj. eiro, kas gandrīz četras reizes pārsniedz 2014. gada rādītāju - 149 milj. eiro. Pabeigtas 1197 izsoles. Kopējā izsoļu sākumcena bija 21,3 milj. eiro, bet nosolītā kopējā summa jau veidoja 28,58 milj. eiro. Pagājušajā gadā zvērināti tiesu izpildītāji ir organizējuši kopumā 3,2 tūkst. elektronisko nekustamā īpašuma izsoļu. Jāatgādina, ka no pagājušā gada 1. jūlija nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles varēja rīkot zvērinātu tiesu izpildītāji, savukārt no šā gada - arī maksātnespējas administratori. Iespējams, jau tuvākajā laikā būs jāsāk risināt arī jautājumu par kustamās mantas iespējamu izsolīšanu elektroniskajā vidē.

Iesaistītie eksperti un arī Tieslietu ministrija norāda, ka elektronisko izsoļu ieviešana spriedumu izpildē veicinājusi godīgas konkurences veidošanos, izslēdzot iespējamību, ka negodprātīgie izsoles dalībnieki varētu ietekmēt citu dalībnieku rīcību vai savstarpēji saskaņot savu rīcību. Elektroniskās izsoles sevi attaisnojušas tāpēc, ka to aizklātums nodrošinājis augstākas pārdošanas cenas un ieguvēji ir gan kreditori, gan parādnieki. Startējot elektroniskajām izsolēm, būtiski mainījusies izsoļu norise, to dalībnieki tās laikā nav zināmi, bet potenciālajiem dalībniekiem ir vajadzīgs savs īpašs konts.

Jāatgādina, ka pie Izpildu lietu reģistra ir izveidots jauns modulis - e-izsoļu vietne, kurā tiek paziņotas izsoles, reģistrēti dalībnieki, kā arī nodrošināta solīšanas norise. «Izsoļu norises reformas īstenošana bija smags darbs, jo ilgstoši nebija pietiekama finansējuma izsoļu nodrošināšanai elektroniskā vidē. Tagad darba rezultāti ir iespaidīgi un ieguvēji ir gan kreditori un parādnieki, gan valsts kopumā,» norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Kā skaidro Tiesu administrācija, caurspīdīgāks un drošāks process savukārt piesaista izsolēm vairāk potenciālo dalībnieku. Par to liecina arī pabeigto izpildu lietu skaits, kas 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu ir palielinājies par 14%. Katru dienu elektronisko izsoļu portāls tiekot apmeklēts vairāk nekā 10 tūkst. reižu, liecina apkopotā informācija.

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes loceklis zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns DB skaidroja, ka elektronisko izsoļu ieviešana Latvijā ļauj cerēt uz ilgstoši pastāvējušās problēmas sekmīgu atrisinājumu, jo pēdējos pāris gados arvien straujāk progresēja tā dēvētais izsoļu reiderisms, kad atsevišķi dalībnieki izmantoja dažādus paņēmienus, lai atturētu konkurentus no solīšanas, labi apzinoties likuma nepilnības, turklāt administratoriem nebija instrumentu, lai pret to sekmīgi cīnītos. Viņš arī piebilst, ka interneta tehnoloģiju laikmetā elektroniskās izsoles bija jāievieš jau ievērojami ātrāk.

 

Arī zvērināta advokāte Daiga Zivtiņa norāda, ka nekustamo īpašumu e-izsoļu ieviešana gan zvērinātu tiesu izpildītājiem, gan maksātnespējas administratoriem vērtējams kā ļoti pozitīvs solis. Nevar neminēt, ka maksātnespējas jomas sakārtošana ir aktuāls Tieslietu ministrijas jautājums jau vairākus gadus un tieslietu ministrs norādīja, ka tieši elektroniskās izsoles ir viens no būtiskiem maksātnespējas jomas pilnveides pasākumiem. Runājot par ieguvumiem Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics norāda, ka kopš izsoles notiek elektroniski, to dalībniekiem ir iespēja piedalīties tajās no jebkuras vietas, kur ir pieejams internets, kā arī veikt visus nepieciešamos maksājumus un pieteikšanos, izmantojot portālu Latvija.lv. Ir uzlabots arī solīšanas process - nav nepieciešamas papildu telpas izsoļu organizēšanai, izsoles process ir automatizēts. Elektroniskās izsoles norit 30 dienas.