Būtiskākais:

Grozījumos Krimināllikumā, cita starpā, paredzēta atsevišķu noziedzīgu nodarījumu dekriminalizācija, t. i., kriminālatbildība par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, nevērīgi rīkojoties ar uguni vai citā vispārbīstamā veidā iestāsies tikai gadījumos, kad radīts būtisks kaitējums. Nav samērīgi personu saukt pie kriminālatbildības, ja nav iestājušās noteiktas kaitīgas sekas.

Ar grozījumiem likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” definēti konkrēti kritēriji, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma maznozīmīgumu. Tiek definēti divi konkrēti maznozīmīguma kritēriji, proti, vienu kritēriju attiecinot uz mantiskā zaudējuma apmēru, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī ir bijis mazāks par vienu pusi no tai laikā Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas, bet otru kritēriju attiecinot uz interešu, kas ir aizsargātas ar likumu, nelielu apdraudējumu. Konstatējot noziedzīga nodarījuma maznozīmīgumu, par to var neuzsākt kriminālprocesu vai arī to izbeigt, lemjot par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības. Tajā pašā laikā nodarījuma maznozīmīguma konstatēšana neradīs pienākumu atbrīvot personu no kriminālatbildības.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz pirmstiesas kriminālprocesā atslogot un tādējādi paātrināt izmeklēšanu. Likumā tiek nostiprināts aizturētā un aizdomās turētā pienākums sniegt patiesas liecības. Nepatiesas liecības apzinātu sniegšanu varēs atzīt par atbildību pastiprinošu apstākli.

Tāpat grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz tiesām iespējas atvieglot tiesas darbu, plānojot un organizējot krimināllietu iztiesāšanu. Tiek noteikts, ka gadījumā, ja krimināllietā tiek apsūdzētas vairākas personas, tad ar tiesas atļauju kāds no apsūdzētajiem, ja viņš to vēlēsies, varēs nepiedalīties tajā tiesas sēdē, kurā tiek pārbaudīti pierādījumi, kas attiecas uz citiem apsūdzētajiem.

Ar grozījumiem noteikts, ka personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai ignorē procesa virzītāja prasības, varēs uzlikt piespiedu naudu līdz trim Latvijā noteiktajām minimālajām mēnešalgām – 1290 eiro apmērā (iepriekš – līdz vienas minimālās mēnešalgas apmēram).

Ar likuma grozījumiem tiesnesim paredzēta kompetence, izvērtējot lietas apstākļus un lietas dalībnieku viedokļus, noteikt tiesas debašu runu ilgumu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. Tas ne tikai nodrošinās procesuālo ekonomiju, bet arī uzlabos procesu kvalitāti, jo procesa dalībniekiem savs viedoklis un argumenti būs tiesai jāpasniedz koncentrētākā veidā.

Darbs pie grozījumiem Kriminālprocesa likumā turpināsies daļā par lūgumu pieteikšanu uzreiz pēc iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem un daļā par lūgumu pieteikšanu noteiktā termiņā pēc lietas nosūtīšanas tiesai.

11. jūnijā pieņemtie grozījumi ir nozīmīgi arī tādā ziņā, ka turpinās tiesu un mediju pārstāvju sadarbību nosakošo Kriminālprocesa likuma normu pilnveidošana. Žurnālistiem tiek nodrošināta iespēja pilnīgāk un objektīvāk informēt sabiedrību par krimināllietu iztiesāšanu, tiesu un procesa dalībnieku tām vai citām darbībām tiesas sēžu laikā.  Grozījumi paredz žurnālistu tiesības neierobežoti fiksēt tiesas sēdes gaitu skaņu ierakstā, tikai informējot par to tiesu un netraucējot tiesas procesu. Savukārt fotografēt, kā arī izdarīt skaņu un attēlu ierakstus žurnālisti varēs tad, ja tiesa to atļaus. Pirms šī jautājuma izlemšanas tiesai būs jāuzklausa apsūdzētā, viņa aizstāvja, prokurora, cietušā vai tā pārstāvja un liecinieka viedoklis, taču šis viedoklis tiesai vairs nebūs saistošs. Tas nepārprotami vērtējams kā mediju pārstāvju ieguvums un tiesas atbildības pieaugums, meklējot un atrodot līdzsvaru starp sabiedrības un atsevišķas personas tiesībām un interesēm.