Korupcijas riski tiesās tiek regulāri apzināti un norit sistēmisks darbs to novēršanai

Saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par nepieciešamajiem korupcijas risku novēršanas pasākumiem tiesās, tiek sniegts Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas sagatavotais skaidrojums.

Korupcijas risku apzināšanai un to mazināšanai ir nepieciešama kompleksa pieeja, kas aptver gan darba organizācijas, gan procesuālos, gan atbilstošas infrastruktūras, gan arī mācību jautājumus. Tieslietu ministrija vairāku gadu garumā ir konsekventi īstenojusi virkni pasākumu, lai nodrošinātu tiesu darbības tiesiskumu un laicīgi identificētu iespējamos riskus. Tāpat arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, sagatavojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.–2020. gadam, ir veicis izpēti par korupcijas riskiem tiesu varā un identificējis nepieciešamos pasākumus, kas veicami minēto pamatnostādņu īstenošanā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.–2020. gadam apstiprinātas 2015. gada Ministru kabineta 14. jūlija sēdē.

Attiecībā uz darba organizāciju, 2015. gadā tika uzsākta un līdz 2018. gadam tiks pabeigta tiesu teritoriju reforma, veidojot lielākas tiesas. Tiesas ar lielāku tiesnešu skaitu, ne tikai ļauj veidot tiesnešu specializācijas, ceļot tiesas spriedumu kvalitāti un nodrošinot ātrāku lietu izskatīšanu, bet arī ļauj vislielākajā mērā nodrošinot nejaušības principu lietu sadalē. Nejaušības princips lietu sadalē garantē personas tiesības uz objektīvu lietas izskatīšanu, jo mazina risku, ka lietu izskata kādai personai (kādai no pusēm) labvēlīgāks tiesnesis un tiek mazināta iespējamo koruptīvo saišu veidošanās.

Atbilstoši mehānismi, kas vērsti uz iespējamo korupcijas risku identificēšanu un novēršanu, ir ieviesti arī tiesvedības procesus regulējošajās normās. Ir noteikts pienākums tiesnesim sevi atstatīt no lietas izskatīšanas, ja konstatējams kāds no likumā noteiktiem nosacījumiem, kas rada saprātīgas šaubas par tiesneša spēju būt objektīvam. Papildus ikvienam procesa dalībniekam ir tiesības pieteikt noraidījumus tiesnesim vai tiesas sastāvam, ja pastāv apstākļi, kas rada saprātīgas šaubas par tiesneša neieinteresētību.

Tāpat, vērtējot tieneša rīcību no ētiskās puses, Tiesnešu ētikas komisija ir sniegusi vairākus atzinumus un skaidrojumus par dažādām situācijām, kad tiesnesim ir bijušas kādas finansiālas saistības ar lietas dalībnieku vai viņš guvis kādu citu labumu ar savu rīcību, katrā gadījumā individuāli izvērtējot tiesneša rīcību, tās atbilstību Tiesnešu ētikas kodeksam. Minētie atzinumi sabiedrībai pieejami publiski www.tiesas.lv, tādējādi veicinot vienotu izpratni par profesionālās ētikas un atklātības principa ievērošanu.

Pašu tiesnešu izpratnei par korupciju un tās veidiem ir svarīga loma. Dažādi korupcijas novēršanas jautājumi katru gadu tiek iekļauti tiesnešu amata kandidātu un jauno tiesnešu mācību programmā. 2013.-2015. gadā Latvijas Tiesnešu mācību centrs īstenoja apjomīgu tiesu sistēmas dalībnieku un citu juridisko profesiju pārstāvju starpdisciplināro mācību projektu par finanšu un ekonomisko noziegumu izcelsmi un tiesu praksi (FINEC). Projekta ietvaros tika apmācīti tiesneši, tiesnešu palīgi, kā arī nodrošināta īpaši pielāgota programma tiesu priekšsēdētājiem un priekšsēdētāju vietniekiem.

Tāpat īpaša uzmanība jautājumiem par korupcijas risku novēršanu tiesu varas un tai piederīgo amatpersonu vidū, kā arī ētikas aspektiem, tiek pievērsta ieviešot Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānu, kas Ministru kabinetā apstiprināts pagājušā gada martā. Minētā plāna ietvaros līdz 2022. gadam tiks īstenoti tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu kvalifikācijas pilnveides pasākumi, ar mērķi nodrošināt tiesiskās vides kvalitāti un efektivitāti.

Nenoliedzami būtiska nozīme ir arī atlīdzībai, kurai ir jābūt atbilstošai amata pienākumiem, no amata izrietošajiem ierobežojumiem, tajā skaitā amatu savienošanas ierobežojumiem, un atbildībai. Tieslietu padome ir norādījusi uz vairākiem esošās atlīdzības sistēmas trūkumiem. Piemēram, šobrīd tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēma nav pielāgota izmaiņām valsts ekonomiskajā situācijā, pastāv būtiska atšķirība starp valsts pārvaldes un tiesnešu atalgojumu, kā rezultātā starpība starp sākotnēji par līdzvērtīgām uzskatītām darba samaksām izpildvarā un tiesu varā nereti pārsniedz pat 50% procentus. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un Tieslietu padomi strādā pie risinājumiem trūkumu novēršanai un atlīdzības sistēmas izlīdzināšanai.

Viens no veidiem kā nodrošināt korupcijas riska samazināšanu, kvalitatīva tiesas procesa norisi, kā arī tiesnešu un tiesas darbinieku drošību ir arī tiesu ēku un telpu pielāgošana tiesas darba vajadzībām, tajā skaitā, tiesu telpu sadalījums publiskajā jeb apmeklētāju zonā, slēgtajā zonā un konvoja zonā, attiecīgi nodrošinot trīs (apmeklētāju, tiesnešu un tiesas darbinieku, konvoja) neatkarīgu plūsmu kustību tiesā.

Tādējādi publiskajā jeb tiesas apmeklētājiem pieejamajā zonā atrodas uzgaidāmā telpa, tiesas sēžu zāles, kā arī kabineti tiem tiesu darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst apmeklētāju pieņemšana. Savukārt slēgtā zona veidota tā, lai ārpus lietu izskatīšanas procesiem, nepiederošas personas tajā nevarētu iekļūt.

Papildus norādāms, ka Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) ir sniegusi visaptverošu novērtējumu par situāciju korupcijas jomā Latvijā. GRECO attiecībā uz tiesu varu cita starpā rekomendē:

1) stiprināt tiesu pašpārvaldes institūciju (piemēram, Tieslietu padome un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija) izšķirošo ietekmi tiesnešu iecelšanā, atkārtotā iecelšanā un karjeras virzībā, un

2) pārdomāt Saeimas pilnvaras šajā jautājumā, it īpaši, ierobežojot tās attiecībā uz tiesnešu apstiprināšanu, kā ieteikušas attiecīgās tiesu institūcijas, lai labāk kliedētu bažas par politiskās ietekmes riskiem.

Lai atbilstoši GRECO rekomendācijās noteiktajam stiprinātu tiesu varas neatkarību no likumdevēja varas un izpildvaras, vienlaikus stiprinot Tieslietu padomes lomu tiesnešu karjeras jautājumos, ir izstrādāti grozījumi likumā „Par tiesu varu”. Likumprojekts pagājušā gada oktobrī tika iesniegts Saeimā.