Jau 11 gadus jaunajiem tiesneša amata kandidātiem un jaunajiem tiesnešiem no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir iespēja piedalīties Eiropas Juridiskā tālākizglītības tīkla (EJTN – European Judicial Training Network) organizētajās sacensībās, kuras nosauktas par godu taisnības dievietei Temīdai – Themis.

Themis sacensību mērķis ir savest kopā jaunos tiesu sistēmas profesionāļus no dažādām ES valstīm laikā, kad viņi uzsākuši mācības, lai kļūtu par tiesnešiem vai prokuroriem. Sacensības ir vieta, kur sajust kopējās vērtības ES tiesību telpā, dalīties pieredzē un diskutēt par izaicinājumiem jomās, kas ir kopējas visiem jaunajiem profesionāļiem.

Sacensībās piedalās valsts komanda (vai vairākas), kuru veido trīs dalībnieki. Atbilstoši Latvijas tiesnešu atlases kārtībai komandā var piedalīties stažieris vai jaunais tiesnesis, kurš sacensību reģistrācijas brīdī tiesā nav strādājis ilgāk par gadu. Dalībnieks sacensībās var piedalīties vienu reizi. Sacensību oficiālā valoda ir angļu, tulkošana netiek nodrošināta.

Themis sacensības šobrīd notiek šādās “disciplīnās”: starptautiskā sadarbība krimināllietās; starptautiskā sadarbība civillietās – ģimenes tiesības; starptautiskā sadarbība civillietās – Eiropas civilprocess; tiesnešu ētika un profesionālā rīcība. Komandas, kuras iekļūst finālā, sacenšas Tiesības uz taisnīgu tiesu (Cilvēktiesību konvencija, 6. pants) tēmas ietvaros.

Themis sacensības sevī ietver: referāta sagatavošanu 20 lappušu garumā, 30 minūšu referāta prezentāciju žūrijai klātienē sacensibu laikā un 15 minūšu diskusiju ar žūriju un citu komandu dalībniekiem.

Referāta tēmai jābūt aktuālam problēmjautājumam gan nacionālā, gan Eiropas līmenī; tam jāapskata gan starptautiskā tiesu prakse, gan jādod iespējamais risinājums situācijas uzlabošanai.

Katra komanda drīkst izvēlēties un sadarboties ar vienu nacionālo treneri, kurš vada sagatavošanās procesu un dodas līdzi uz sacensībām.

Sacensību norise notiek dažādu ES dalībvalstu tiesnešu un prokuroru skolās. 2016. gada aprīlī pirmo reizi Rīgā notika viena no Themis apakštēmu sacensību daļām. LTMC pie sevis uzņēma Themis Starptautiskās sadarbības krimināltiesībās tēmas komandas no Portugāles, Rumānijas, Ungārijas, Itālijas, Austrijas, Francijas un Bulgārijas.

Vai jaunie tiesu sistēmas profesionāli ir gatavi pārstāvēt Latviju starptautiski

Pēdējos četrus gadus Latvijas Tiesnešu mācību centrs (LTMC) iegulda daudz pūles, lai sacensībās piedalītos arī vismaz viena Latvijas komanda. Raksta turpinājumā vēlamies dalīties gan savā, gan sadarbības partneru pieredzē, ar kādiem izaicinājumiem saskaras gan LTMC, gan paši dalībnieki. Mūsuprāt, šie izaicinājumi vērš uzmanību uz to, kādus jaunos kolēģus atlasām darbam tiesā un kāda ir to iepriekšējā sagatavotība. Bet ne tikai.

Latvijas komandas Themis sacensībās

Līdz 2013. gadam sacensību nolikums paredzēja, ka katram sacensību dalībniekam jāpārvalda divas svešvalodas – angļu un franču – tādā līmenī, lai varētu aizstāvēt gan referātu, gan piedalīties diskusijā. Ar šiem noteikumiem Themis sacensības veiksmīgi startēja astoņu gadu garumā, diemžēl no dalības izslēdzot visas tās valstis, kurās, iespējams, ir pietiekami labas angļu valodas zināšanas, bet nepietiekamas franču valodas prasmes, piemēram, Baltijas valstis, Ungāriju, Slovākiju u.c. Tobrīd sacensībās piedalījās frankofono valodu dalībvalstis. Pēc Latvijas iniciatīvas Themis nolikums tika mainīts, un jau četrus gadus dalībai Themis pietiek ar labām angļu valodas zināšanām.

Latvijai pieredze šajā konkursā ir kopš 2013. gada, kad mūsu komanda trīs Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesnešu sastāvā piedalījās ar referātu Cilvēktiesību konvencijas 5. un 6. panta apakštēmā, aizstāvot darbu Confinement and stay of persons with mental disabilities in psychiatric medical treatment institutions: the compliance of the Latvian legislation with Article 5 of the European Convention of Human Rights. Komandu veidoja tiesneses Arlita Zariņa, Liga Bikseniece-Martinova un Marina Romānova.

2015. gadā Latvijas komanda piedalījās sacensību tēmā “Tiesnešu ētika un profesionālā darbība” ar referātu Judges and the media: clash or cooperation. Komandu veidoja Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese leva-Lūciņa Linka, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese ieva Andžāne un Ogres rajona tiesas tiesnese Žanna Gaigale- Prudņikova.

2016. gada komandai referāts Choice between recusal and non-recusal un tā aizstāvēšana nesusi trešo vietu pusfinālā.

Līdz šim komandu rezultāti ir bijuši labi. Tomēr katru gadu gan komandas, gan LTMC saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, ar kuriem vēlamies dalīties raksta turpinājumā.

Pirmais izaicinājums – svešvaloda

Lai piedalītos Themis sacensībās, ļoti labā līmenī jāpārvalda angļu valoda. Atbilstoši Eiropas valodas prasmju līmeņiem (CEFR) zināšanu līmenim jābūt Cl. Tas nozīmē, ka cilvēks spēj saprast garus un sarežģītus dažādu tipu tekstus vai runas; saprot un pārvalda speciālos profesijas terminus, kā ari spēj brīvi izteikties pakārtotos teikumos arī par profesionālo jomu, noformulēt jautājumus vai izdarīt secinājumus svešvalodā u.tml.

Tiesnešu amata kandidātu atlases noteikumi svešvalodu kā vienu no atlases kritērijiem neparedz, lai arī neformāli sistēmā par to tiek diskutēts. Tāpēc mēdz būt tādi “atlases” gadi, kad 11-19 jauno kolēģu grupā svešvalodu nepārvalda neviens vai mazāk nekā trīs topošie tiesneši. Bieži ir situācijas, ka cilvēks valodas pārbaudes testā (LTMC organizē valodas pārbaudi jauno tiesnešu mācību laikā) uzrāda pietiekamas zināšanas, taču pats savas zināšanas vērtē kā nepietiekamas, lai piedalītos sacensībās.

Themis sacensību laikā vislielāko punktu skaitu var iegūt tieši diskusiju daļā ar žūriju. Tas nozīmē, ka, pat ja referātu ir izdevies uzrakstīt nevainojamā valodā un prezentējamo tekstu iemācīties no galvas, diskusijas daļa atsedz patieso komandas sagatavotību un konkurētspēju ar citām komandām.

LTMC sadarbībā ar Tiesu administrāciju un Rīgas Juridisko augstskolu nodrošina Themis komandai angļu valodas intensīvos kursus. Tā kā valodas apguvei nepieciešams ilgs laiks, tad šie kursi ir neliels, tomēr būtisks atbalsts komandas sagatavošanā.

LTMC pieredze liecina, ka pavisam neliela daļa tiesnešu, uzsākot karjeras gaitas tiesā, pašmācības ceļā apgūst svešvalodu līdz tādam līmenim, lai piedalītos starptautiskos pasākumos. Tiesu sistēmai piešķirtā finansējuma ietvaros organizēt svešvalodu apguvi tiesnešiem ir dārgs un laikietilpīgs pasākums, kuram visbiežāk finansējuma nepietiek. Šobrīd no vairāk nekā 450 Latvijas tiesās strādājošiem tiesnešiem nedaudz vairāk kā 100 tiesneši pārvalda vismaz vienu no ES dalībvalstu svešvalodām tādā līmenī, lai piedalītos starptautiskos pasākumos.

Otrais izaicinājums – ideju prezentēšanas prasmes

Ja referāta uzrakstīšana ir saprotama lieta un mūsu izglītības sistēmā labi attīstīta prasme, tad galveno atziņu prezentēšana saprotamā, argumentētā un interesantā veidā ir prasme, kura jātrenē sacensību sagatavošanās procesā. Ne tikai Themis dalībniekiem, bet arī citiem pieredzes bagātiem tiesu sistēmas profesionāļiem trūkst zināšanu, kā veidot prezentācijas, cik daudz informācijas ietvert vienā slaidā, ko vispār var paspēt pateikt 10, 30 vai 90 minūšu uzrunā, kāds ir uzrunas mērķis, kādus argumentus izmantot, lai pierādītu savus apgalvojumus. Šie un vēl daudzi citi jautājumi, ir tie, kurus augstākā izglītības sistēma nemāca un netrenē. Pierādījumus šim apgalvojumam LTMC iegūst, ikdienā strādājot ar lektoriem no dažādām Latvijas institūcijām, un šīs ir prasmes, kuras trenējam saviem lektoriem ikdienā.

Arī Themis komanda ik gadu saņem mācību atbalstu referāta prezentācijas izveidē. Ar šo gadu komandai mācījām ari argumentēšanas prasmes, atbildēšanu uz jautājumiem jeb citiem vārdiem – debatēšanas prasmes.

Trešais izaicinājums – starptautisko mācību pasākumu nozīme tiesneša karjerā

Uzsākot darba gaitas tiesā, ikviens jaunais profesionālis vēlas iekļauties pastāvošajā sistēmā, kļūt par labu darbinieku un dot ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā un ātrākā lietu izskatīšanā. Jaunajam tiesnesim lielākoties nav “pārejas perioda” vai “iesācēja perioda”, kad viņš pamazām varētu iekļauties sistēmā, pamazām aprast ar darba specifiku. Tiesas darbs no pirmās dienas prasa simt procentu atdevi un tādu pašu darba slodzi kā no pieredzējuša kolēģa. Šāda situācija neveicina jauno tiesnešu iesaistīšanos starptautiskās aktivitātēs un ir viens no iemesliem, kāpēc ik gadu ir grūti izveidot vismaz vienu Latvijas komandu dalībai Themis. Ja kāds izvēlas šo izaicinājumu, tā ir katra paša atbildība un atlaides slodzei netiek dotas.

No vienas puses, var saprast esošo situāciju, jo tiesu noslodze ir liela. No otras – katrs jaunais Latvijas tiesnesis ir arī jaunais Eiropas Savienības tiesnesis. Katrs tiesnesis darbojas vienotā Eiropas tiesību telpā un pārstāv vienotās Eiropas tiesību telpas vērtības.

Dalība starptautiskos pasākumos nav apmaksāts ceļojums. Tā ir iespēja pieredzēt šīs Eiropas vērtības, dibināt kontaktus, gūt pārliecību, ka grūtības un izaicinājumi dalībvalstīs ir līdzīgi, mācīties citam no cita, iegūt redzējumu par Latviju no attāluma.

Dalība starptautiskā pasākumā ir iespēja pārstāvēt savu valsti. Dalība ir izaicinājums, kas nepieciešams profesionāļa personības izaugsmei un briedināšanai.

iespēja piedalīties starptautiskos pasākumos topošajiem tiesneša amata kandidātiem ir ziņa, ka darbs tiesā ir interesants un pārsniedz vietējās tiesas robežas.

Latvijas komandu stiprās puses

Ikviena komanda līdz šim sastapusies ar visiem iepriekš minētajiem izaicinājumiem. Taču visas komandas ir vienojusi gatavība pārvarēt tos, drosme un uzdrīkstēšanās domāt plašāk un reizēm pat izaicināt pastāvošos uzskatus tiesu sistēmā. Latvijas komandu stiprā puse ir bijusi referātu inovatīvu un drosmīgu tēmu izvēle un referātu satura sagatavošana. LTMC izsaka pateicību visiem iesaistītajiem sadarbības partneriem par iesaistīšanos un atbalstu!

Inese Avota, LTMC programmu vadītāja

SACENSĪBAS ROSINA DOMĀT PAR BŪTISKIEM TIESNEŠA DARBA ASPEKTIEM

EJTN rīkotājās Themis tiesas izspēlēs par tēmu “Tiesnešu ētika un profesionālā darbība” piedalos kopš 2012. gada. Sākotnēji darbojos pusfināla žūrijā un pēdējos divus gadus sagatavoju Latvijas tiesnešu komandu pusfinālam. Šajā laikā radušies vairāki apsvērumi par Latvijas tiesnešiem Eiropas tiesnešu saimē, tiesu sistēmas profesionāļu izglitibu un tālākapmācību un profesionālās ētikas lomu. Themis sacensības izgaismo vairākus nozīmīgus aspektus tiesnešu darbā, kas būtu vērā ņemami, ne tikai gatavojoties turpmākai sekmīgai dalibai šajās prestižajās un nozīmīgajās EJTN izspēlēs.

Themis lielā mērā līdzinās studentu tiesu izspēlēm, kuras Latvijas juristiem ir labi pazīstamas, pateicoties Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas komandu aktīvai, regulārai un labi sagatavotai līdzdalībai. Tāpat kā studentu izspēlēs, arī Themis piedalās komandas no vairākām dalībvalstīm. Arī sacensību formāts veidots pēc tiesas procesa standarta. Tomēr Themis izspēles ir īpašas. Pirmkārt, tajās sacenšas nevis studenti, bet tiesneši un prokurori. Tiesu izspēles ir nevis tiesas procesa atdarinājums ar vienu kāzusu visām komandām, kā tas parasti notiek studentu izspēlēs, bet sacensību dalībnieku izvēlēta jautājuma rūpīga analīze, priekšlasījums un debates ar kolēģiem un žūriju. Ņemot vērā tiesnešu darba specifiku, mērķis izspēlēm ir, pirmkārt, panākt, ka tiesneši un prokurori iejūtas procesa dalībnieku “ādā”, nosēžoties zālē žūrijas priekšā. Citiem vārdiem, jāspēj pārliecināt zālē sēdošos par sava viedokļa pamatotību, aizstāvēt savu ideju. Šāda “perspektīvas maiņa” jaunajiem tiesnešiem nav mazsvarīga, ņemot vērā pamata prasības tiesnesim – just empātiju pret procesa dalībniekiem un spēt pamatot savu lēmumu.

Otrkārt, izspēles standarti prasa referātu gatavot akadēmiskā formātā. Dalībniekiem jāizvēlas aktuāls un profesionālajā darbā nozīmīgs jautājums vai problēma, kurai nav viennozīmīga risinājuma. Komandai jāiedziļinās pašu izvēlētā jautājumā un jāspēj nonākt pie oriģināliem un pamatotiem secinājumiem. Secinājumus un risinājumu būtu jāspēj piemērot ne tikai attiecīgajā valstī, ko pārstāv komanda, tiem jābūt integrētiem Eiropas tiesiskās telpas tradīcijā. Tādējādi, trešais Themis mērķis ir rosināt diskusiju par Eiropas tiesu praksē un tiesnešu profesionālajā darbībā aktuāliem jautājumiem. Tomēr sacensību gaitā var skaidri pamanīt tendenci, ka formālās prasības atkāpjas, dodot vietu daudz būtiskākiem standartiem. Juridisko profesiju profesionālā sadarbība Eiropā

Pēc būtības Themis sacensību ietvaros Eiropas Savienības dalībvalstu tiesneši un prokurori satiekas, lai apmainītos viedokļiem par savas valsts aktuālajiem tiesību jautājumiem, salidzinātu nacionālo regulējumu ar ES prasībām. Sacensības vairāk līdzinās diskusijai, debatēm un aktuālu profesionālās ētikas jautājumu salīdzinošai analīzei.

Tā kā komandu referātu tēmu izvēle netiek ierobežota, bieži gadās, ka viena pusfināla ietvaros vairākas komandas apskata līdzīgas vai vienādas tēmas. Piemēram, 2012. gadā vairāku valstu tiesneši un prokurori analizēja šo reglamentēto juridisko profesiju pārstāvju dalību sociālajos tīklos. Par šo profesijai joprojām svaigo tēmu secinājām, ka regulējums un prakse atšķiras ES dalībvalstīs un vienota Eiropas standarta nav. Nīderlandes prokuroru komanda debatēs precīzi norādīja, ka neiespējami iedomāties jaunākās paaudzes juristu, kurš, kļūstot par tiesnesi vai prokuroru, radikāli samazinātu savu dalību sociālajos tīklos, kur nu vēl “izdarītu Facebook pašnāvību”. Sacensību noslēgumā dalībnieku komandas, salīdzinot atšķirīgo regulējumu, parasti nonāk pie jaunām atziņām un, iespējams, praktiski piemērojamiem risinājumiem. 2015. gada sacensībās citu dalībvalstu interesi izraisīja Latvijas tiesnešu komandas referātā aprakstītās vadlīnijas juridisko profesiju sadarbībai ar medijiem. Šādu vadlīniju izstrāde vairāku valstu pārstāvjiem likās vērtīga un vērā ņemama pieredze.

Ļoti nozīmīga ir arī sacensību neformālā gaisotne un koleģiālā vide, kas veicina savstarpēju interesi, sadarbību un attiecību veidošanos ar citu valstu juristiem. Kā šogad atzina viens no Francijas jaunajiem tiesnešiem, Themis ir unikāla iespēja tiesnešiem un prokuroriem novērtēt savu profesiju plašākā, Eiropas perspektīvā, un teju vienīgā iespēja iepazīties ar citu valstu kolēģiem, lai apspriestu profesionāli nozīmīgos jautājumus. Themis sacensībām ir viennozīmīgi skaidra ideja – šeit sanāk Eiropas tiesneši, Eiropas prokurori, radot kopīga dialoga telpu. Būtiski atcerēties, ka Eiropas Savienības valstis vieno kopīgs Eiropas tiesību lauks, tomēr to nevar piemērot, ignorējot dalībvalstu nacionālo regulējumu, tiesiskās tradīcijas un kultūru. Eiropas bagātība ir spēja savienot nacionālās īpatnības vienotajā tiesiskajā telpā. Tāpēc katras dalībvalsts juristu pienākums ir aktīvi iesaistīties Eiropas tiesību diskusijā. Praksē Latvijas līdzdalība šajā kopīgajā telpā līdz šim ir bijusi visnotaļ ierobežota vairāku objektīvu iemeslu dēļ. Par tiem turpmāk nedaudz detalizētāk.

Juridiskā izglītība un tālākapmācība

Themis sacensības aktualizē nopietnu jautājumu, ko pēdējos gados apspriež arī Latvijā: kā nodrošināt mūsdienīgu un kvalitatīvu izglītību, kas diplomētam juristam ļautu efektīvi iekļauties Latvijas darba tirgū un ar laiku nezaudēt kvalifikāciju. Themis demonstrē vēl augstākas prasības jaunajiem tiesnešiem – spēju iesaistīties tādu aktuālu jautājumu risināšanā kā moderno tehnoloģiju izmantošana profesionālajā darbībā, juristu pārobežu sadarbība, sabiedrības vērtējums tiesnešu darbam un citas. Themis diskusijas dalībniekiem obligāta prasība ir piedāvāt tēmas, kas aktuālas Eiropas tiesu kontekstā. Tas atgādina, ka arī Latvijas juristi praktizē ne tikai nacionālās tiesības. Katram Latvijas tiesnesim, prokuroram, advokātam un notāram jāspēj pielietot Eiropas Savienības tiesības savas prakses jomā. Šāda pašsaprotama prasība atteicas ne tikai uz pēdējo gadu absolventiem, bet arī juristiem, kas savu profesionālo izglītību ieguvuši pirms vairākiem gadu desmitiem. Tāpēc profesionālās tālākapmācības loma mūsdienās tikai pieaug. Themis prasības, ko izpilda jaunie tiesneši un prokurori, varētu uzskatīt par minimālo programmu jau praktizējošiem kolēģiem. Tas nozīmē, ka ne tikai katram juristam individuāli, bet tieslietu sistēmai jānodrošina pienācīga sistēma visu tiesu sistēmas juristu pēcdiploma apmācībai.

Manuprāt, ļoti laba tendence, ka gan Latvijas Tiesnešu mācību centrs, gan Latvijas Universitāte piedāvā pēcdiploma apmācību programmas. Tālākapmācību programmas būtu jāstimulē ar valsts atbalstu, lai ne tikai jaunie tiesneši un prokurori ātrāk adaptētos profesionālajām prasībām, bet arī pieredzējušie kolēģi saņemtu kvalitatīvu tālākizglītību.

Pie tālākizglītības būtu jāpieskaita arī tādas aktivitātes kā Themis tiesu izspēles un līdzīgas sacīkstes. Jebkurš tiesu izspēlu dalībnieks apliecinās, ka gatavošanās izspēlēm un uzstāšanās pārsniedz apzinīgu studentu darba slodzi, kārtojot smagāko eksāmenu. Tāpēc tieslietu sistēmai būtu jāveicina tiesnešu un prokuroru līdzdalība tādos pasākumos kā Themis. Šobrīd diemžēl ir tieši pretēji, jo jaunajiem tiesnešiem, kas gatavojās un uzstājās izspēlēs, šīs aktivitātes jāpagūst papildus ikdienas darbiem tiesā.

Svešvaloda jurista darbā

Pirmais priekšnoteikums līdzdalībai Eiropas diskusijā ir vismaz vienas, bet optimāli – divu trīs Eiropas svešvalodu zināšanas. īpaši attiecībā uz profesionālo terminoloģiju. Pārsteidzoši, ka tikai neliela daļa Latvijas juristu savā darbā lieto Eiropas svešvalodas. Arī tiesnešiem un prokuroriem, kas ikdienā strādā valsts valodā, būtu regulāri jāizmanto ārvalstu avoti, piemēram, pasaulē atzītu autoru juridiskā literatūra un vērā ņemami starptautisko tiesu vai ārvalstu tiesu nolēmumi. Lielbritānija ir uzsākusi izstāšanās procesu no Eiropas Savienības, tomēr tas nekādā ziņā nesamazinās angļu valodas kā profesionālās Lingua franca nozīmi juristu darbā un savstarpējā saziņā Eiropā. Grūtības atrast angliski strādājošu tiesnesi, ar kādām saskaras Tiesnešu mācību centrs, veidojot Latvijas komandas Themis sacensībām, būtu saprotamas neatkarības atgūšanas pirmajos gados, nevis 25 gadus pēc neatkarības atgūšanas un 12 gadus pēc pievienošanās Eiropas Savienībai. Acīmredzot ari Eiropas svešvalodu apguvei jākļūst par profesionālās izglītības un tālākizglītības būtisku sastāvdaļu. Profesionālā ētika ir nozīmīgs jurista darba instruments

Vienlaikus, salīdzinot Latvijas jauno tiesnešu komandas ar vairāku Eiropas valstu pārstāvjiem, jāsecina, ka mūsu kolēģu izpratne par profesionālo ētiku ir augsta, mūsu tiesnešiem tā ir institucionalizēta. Vairāk nekā 10 gadus pasniegtais jurista ētikas kurss lielākajās Latvijas juristu augstskolās un aktīvā Tiesnešu ētikas komisijas darbība ir radījusi labvēlīgu priekšnoteikumu tiesnešu zināšanām par profesionālo ētiku. Tāpēc Themis debatēs ir interesanti salīdzināt, kā atsevišķu valstu tiesneši nesaskata ētikas problēmu vai nevar formulēt risinājumu par jautājumiem, kas jau vairākus gadus ir precīzi definēti Latvijā. Piemēram, iepriekšējo gadu izspēlēs vienas Centrāleiropas valsts jaunais tiesnesis atzina, ka Ex Parte sarunu nepieļaujamiba ir atkarīga no tā, vai kāds par tām uzzina. Latvijā šāds uzskats nonāktu pretrunā ne tikai ar tiesnešu, prokuroru un advokātu kopīgi pieņemto vadlīniju normām, bet ari ar valdošo tiesu praksi. Protams, ka profesionālās ētikas standartu augsto prasību pilnīga ievērošana primāri atkarīga no katra jurista izvēles.

Eiropas tiesnešu apmācību tikls EJTN ir iekļāvis Themis tiesnešu ētikas sacensību pusfinālā profesionālās ētikas disciplīnu. Tas iezīmē būtisku procesuālu principu – profesionālā ētika ir obligāts instruments tiesnesim un katram juristam, kas darbojas tiesas procesā. Taisnīga tiesa var pastāvēt tikai tad, ja tiek pilnībā ievēroti procesuālie standarti un nerakstītās profesionālās ētikas normas. To ik gadus Themis izspēlēs apliecina vairāk nekā desmit Eiropas jauno tiesnešu un prokuroru komandu, tas ir nozīmīgs signāls ne tikai tieslietu profesijām, bet ari sabiedrībai.

Argumentācijas spēks

Themis parāda, ka būtisks priekšnoteikums tiesneša ikdienas darbā ir zināšanas tādās jomās kā tiesību teorija, tiesību normu piemērošana un profesionālā ētika. Juridisko metodi, deontoloģiju un ētiku nevar reducēt līdz akadēmiskās izpētes priekšmetiem, kas juristiem jāapgūst tikai, lai nokārtotu valsts eksāmenu un iegūtu diplomu. Themis sacīkstes pierāda, ka tiesibu piemērošanas metodes, argumentācija un ētikas prasību pārzināšana ir obligātas tiesneša ikdienas kompetences. Themis sacensības arī liek jaunajiem tiesnešiem apzināties, ka to autoritāte, gluži kā iedzīvotāju uzticēšanās tiesu sistēmai, nebūs atkarīga no amata ķēdes spožuma, bet gan no pieņemto lēmumu argumentu spēka. Themis vēlreiz atgādina, ka spēja komunicēt par profesionāliem jautājumiem, skaidri paust viedokli un argumentēti to pamatot ir būtiska profesionālā īpašība. Protams, tiesneša ikdienas darbā, izšķirot pušu domstarpības, nepieciešamība argumentēt lēmumu ir kritiski nozīmīga. Pamatojuma (argumentācijas) trūkums ir būtisks Satversmē nostiprināto tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums. Diemžēl Latvijā joprojām gadās lasīt tiesas nolēmumus, kuros faktu izklāsts apjoma ziņā daudzkārt pārsniedz argumentus motīvu daļā. Augstākās tiesas atziņa, ka argumentācijas trūkums ir viennozīmīgs un neapstrīdams pamats apelācijas procesam tiecas dziedēt šo nelāgo kaiti. Themis izspēles gaitā argumentācija nepieciešama ne tikai referāta tēžu pamatojumam. Referāta tēzes ir jāaizstāv publiski, atbildot uz citas sacensību dalībnieku komandas jautājumiem un iesaistoties debatēs ar žūriju. Tas pierāda, ka tiesneša darbs nav tikai uzklausīt procesa dalībniekus, bet iesaistīties ar tiem dialogā un pārliecināt par pieņemtā lēmuma taisnīgumu un pamatotību.

 

Esmu pateicīgs EJTN un Latvijas Tiesnešu mācību centram par iespēju piedalīties Themis sacensību sagatavošanā un palīdzēt tiesnešu komandām no Latvijas. Abas mūsu komandas, ar kurām sadarbojos 2015. un 2016. gadā, ieguldīja daudz darba, laika un enerģijas, lai profesionāli un atbildīgi pārstāvētu Latviju šajās prestižajās sacensībās. Abu komandu referātus un uzstāšanos pamanīja un atzina par oriģinālu un nozīmīgu tiesnešu deontoloģijas attīstībā. īpaši nozīmīgs bija citu valstu tiesnešu un prokuroru atzinīgais novērtējums, ko mūsu kolēģi saņēma pēc uzstāšanās. Gan komandu aktīvā līdzdalība, gan 2016. gada komandas izcīnītā trešā vieta pusfinālā ir augsts sacensību dalībnieku un Latvijas tiesnešu korpusa vērtējums profesionālās ētikas disciplīnā.

 

Lauris Liepa, zv. advokāts, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas lektors, piedalījies Themis sacensībās kā Ētikas grupas žūrijas loceklis, atbalstījis divas Latvijas komandas kā komandas treneris

 

SKATS NO TIESNEŠU SACENSĪBU DALĪBNIEKA POZĪCIJĀM

 

Ieva Lūciņa-Linka,

 

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesnese, Themis 2015 dalībniece:

 

Pieteicos dalībai Themis, jo uzskatu, ka tā bija lieliska iespēja pārbaudīt sevi. Iespēju piedalīties uztvēru kā izaicinājumu, iespēju sevi piespiest iziet no "komforta zonas" un ar godu pārstāvēt Latviju šādā pasākumā.

 

Piedalīšanās Themis sacensībās man kā jaunajai tiesnesei galvenokārt deva pozitīvu impulsu savam pašvērtējumam, iespēju pārvarēt savu nedrošību un šaubas, pārliecību par sevi, to, ka varu uzstāties lielākas auditorijas priekšā, turklāt - svešvalodā, ko agrāk nekad nebiju darījusi. Tajā pašā laikā gan sagatavošanās process, gan pati piedalīšanās lika saprast, ka vēl ļoti daudz jāmācās un jāstrādā.

 

Tiesnešiem ir svarīgi satikties ar citu valstu tiesnešiem gan pieredzes apmaiņai, gan tāpēc, lai izrautos no ikdienas rutīnas un uzlabotu svešvalodas zināšanas. Faktiski, šādi pasākumi ir vienīgā iespēja izrauties no ikdienas rutīnas, tajā pašā laikā gan papildinot zināšanas, gan uzlabojot svešvalodu prasmi. Tiesnešiem būtu svarīgi uzdrošināties un pieteikties šādiem pasākumiem.

 

Ikdienas darba pienākumu pildīšanai tiesnesim svešvaloda praktiski nav nepieciešama, tajā pašā laikā svešvaloda ir nepieciešama tālākizglītības nodrošināšanai. Nezinot svešvalodu, tiesnesis pats liedz sev iespēju piedalīties ārvalstu organizētajos semināros un apmaiņas programmās.

Mūsu komandas stiprās puses sacensībās bija neatlaidība un mērķtiecība, spēja saņemties pat šķietamā bezizejā. Iespējams, arī darba pieredze, atšķirībā no gandrīz visām pārējām komandām (izņemot komandu no Lietuvas), kurās piedalījās topošie tiesneši un prokurori. Komandai ļoti palīdzēja arī lielisks un pieredzējis treneris ar tiesneša pieredzi šādās sacensībās - Lauris Liepa.

 

Lai gan neieguvām godalgotu vietu un tiesības piedalīties finālā, galvenais ieguvums pēc Themis ir patiešām milzīgā gandarījuma sajūta par to, ka uzdrīkstējāmies un izturējām līdz galam. Līdz ar to novēlējums visiem jaunajiem tiesnešiem, kuriem turpmāk būs tāda iespēja, - uzdrīkstēties un piedalīties!

 

Vita Rūsiņa,

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesnese, Themis 2016 dalībniece:

Dalība Themis sacensībās bija izaicinājums, kuru pieņēmu, saņemot atbalstu no tiesas priekšsēdētājas S. Strences un ģimenes locekļiem. Dalība sacensībās bija iespēja iegūt jaunu pieredzi un zināšanas. Liels paldies Latvijas Tiesnešu mācību centram, kas nodrošināja papildu kursus, lai labāk sagatavotu komandu šīm sacensībām. Tāpat tā bija iespēja strādāt kopā un tuvāk iepazīt komandas locekļus, kas ikdienas darbā nebūtu izdevies, jo tiesneša darbs savā dziļākā būtībā ir individuāls. Dalība starptautiskos pasākumos paplašina redzeslauku, dod iespēju paskatīties uz jautājumiem no cita skatpunkta un iegūt jaunas zināšanas par ārvalstu pieredzi no citu dalībvalstu kolēģiem. Kā jebkuras zināšanas, arī svešvalodas zināšanas bagātina cilvēku un paver plašākas iespējas iegūt informāciju par interesējošiem jautājumiem. Manuprāt, mūsu kā komandas stiprās puses bija tas, ka mēs bijām atšķirīgas personības, kas viena otru papildināja, vienlaikus spējot strādāt komandā saliedēti kā viens vesels. Dalība Themis sacensībās ir ļoti vērtīga dzīves pieredze. Man prieks, ka pieņēmu šo izaicinājumu. Mums bija gods pārstāvēt Latviju kā jaunajiem tiesnešiem, un paldies visiem, kas mūs sagatavoja un atbalstīja.

Laura France,

Jelgavas tiesas tiesnese, Themis 2016 dalībniece:

Dalība Themis bija iespēja pierādīt sevi citā ampluā, vienlaikus būt tiesnesei mazliet augstākās matērijas, proti, domāt teorētiski, bet nepazaudējot realitātes kurpes! Pieteicos, jo jebkura aktivitāte ārpus darba bagātina un gribējās izmantot savas angļu valodas zināšanas, lai tās nepaliktu pagātnē. Sākumā tā bija arī avantūra, kas uztērpa bruņinieka bruņās, stājoties citu dalībnieku priekšā, aizstāvot Latviju. Jaunajam tiesnesim tas dod iespēju sevi pilnveidot, attīstīt un iegūt neaizmirstamus iespaidus un jaunas pazīšanās, izpratni par dažādiem ikdienas jautājumiem un katras valsts un katra indivīda izpratni kopējā teorijas un prakses okeānā. Tā bija iespēja strādāt komandā un pielāgoties. Tiesnesim kā jebkuram indivīdam valodu zināšanas paplašina redzesloku, paver iespēju vienā valodā diskutēt par atšķirīgo un iegūt informāciju. Un kam gan, ja ne tiesnesim - ikdienas rūpju putekļsūcējam - to negribēt! Stiprās puses - neskatoties uz sākotnējām komunikācijas problēmām, Omšenī mēs bijām komanda, vienādās pozīcijās, mantijās, bet saglabājot savu unikālo es.