EU Justice Scoreboard 28 Eiropas Savienības valstu tiesu sistēmas vērtētas trīs aspektos – tiesu sistēmas efektivitāte (tiesvedības ilgums), tiesu sistēmas kvalitāte (uzraudzība un novērtēšana) un tiesu sistēmas neatkarība (aptaujas, budžets, Tieslietu padomes pilnvaras). EU Justice Scoreboard kvantitatīvos datus sniedz Eiropas Tiesu sistēmu efektivitātes komisija CEPEJ, Pasaules banka, Pasaules Ekonomikas forums, Eiropas tiesiskās sadarbības tīkli, valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupa.

Apspriedusi apkopojuma rezultātus, Tieslietu padome secināja, ka Latvijas tiesu sistēmas stiprie punkti ir spriedumu pieejamība, elektroniskā saziņa, kvalitātes un uzskaites sistēma un dzimumu līdztiesība.

Savukārt vājie punkti ir tiesām piešķirtais budžets, ārpustiesas strīdu risināšana (mediācija), kā arī tiesnešu pašnovērtējums par neatkarību – Latvijai šis ir viszemākais rādītājs.

Kā īpaši nozīmīgu rādītāju Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs atzīmēja to, ka Latvija, pretēji publiskajā telpā nereti paustajiem vērtējumiem, nav starp tām Eiropas Savienības valstīm, kuras ir apzinātas kā problemātiskas investīciju ieguldījumiem.

Tieslietu padome EU Justice Scoreboard vērtē kā obejktīvas informācijas avotu, kas palīdz apzināt mūsu tiesu sistēmas stiprās un vājās puses, nepilnības, nepieciešamos uzlabojumus un attīstības virzienus.

Par investoru un uzņēmēju vērtējumu tiesu sistēmai un tiesiskumam Latvijā 

Rīgas Ekonomikas augstskolas docents un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka iepazīstināja Tieslietu padomi ar pētījumu par uzņēmēju vērtējumu Latvijas tiesu sistēmai, kas veikts, sadarbojoties Rīgas Ekonomikas augstskolai un Tieslietu ministrijai.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot arī galvenos uzņēmēju vērtējumu ietekmējošos faktorus. Tie ir tiesu spriedumu kvalitāte, civillietu izskatīšanas termiņi, tiesu sniegtie pakalpojumi un korupcijas pazīmes tiesu darbā.

No visām tieslietu sistēmas kvalitāti ietekmējošajām komponentēm salīdzinoši visaugstāk Latvijas uzņēmēji atbilstoši pētījuma datiem vērtē tiesu sniegtos pakalpojumus, tai skaitā kanceleju darbu, tiesas personāla attieksmi un tiesas sēžu zāļu aprīkojumu. Tajā pašā laikā Tieslietu padome atzina, ka padziļināti jāpēta un jāanalizē korupcijas uztveri veidojošie faktori, jo aptuveni 16% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzinuši, ka, esot lietas dalībnieki, tiesā ir saskārušies ar korupcijas pazīmēm.

Kopumā uzņēmēji Latvijas tieslietu sistēmas kvalitāti vērtē viduvēji – vidējais vērtējums ir 2,57 piecu punktu sistēmā. Tas norāda uz potenciālu Latvijas tieslietu sistēmas kvalitātes attīstībai, vai komunikācijas uzlabošanai ar uzņēmējiem, skaidrojot Latvijas tieslietu sistēmas darbību un attīstību.

Tieslietu padome uzklausīja arī Ārvalstu investoru padomes vērtējumu tiesu sistēmai un tiesiskumam Latvijā plašākā mozīmē. Uz sarunu bija aicināti Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns un Tiesu efektivitātes un investīciju drošības un aizsardzības darba grupas vadītājs Māris Vainovskis, kuri norādīja, ka problēmas, par kurām runā ārvalstu investori, neatšķiras no tām, ar kurām saskaras vietējie uzņēmēji: darbaspēka pieejamība, izglītības sistēma un tiesiskums pēc būtības. Ja pirms pieciem gadiem investori kā galveno problēmu redzēja tieši Latvijas tiesu sistēmas neefektivitāti, tad šobrīd ārvalstu investor pauž bažas par tiesiskumu plašākā nozīmē – kā likuma spēku, ietverot arī citas tiesu sistēmai piederīgas institūcijas, kā arī institūcijas, kas nav tiesu sistēmai piederīgas, bet saistāmas ar uzraudzību pār likumu, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu.

Uzklausot un apspriežot paustos viedokļus, Tieslietu padome norādīja, ka tomēr būtu svarīgi nodalīt tiesu sistēmas atbildības jautājumus no citu institūciju un valsts atbildības par  tiesiskuma nostiprināšanu valstī kopumā. Visu negatīvo reducējot uz tiesu sistēmu, tiek maldināta sabiedrība un negatīvi ietekmēta tiesu autoritāte, kas nesekmē uzņēmēju un investoru uzticēšanos Latvijas tiesu sistēmai.

Tiesnešu profesionālās darbības izvērtēšana rosina tiesnešus pilnveidoties

Noslēdzot pirmo visu Latvijas tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu, kas tika veikta trīs gadu laikā, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija secinājusi, ka līdz ar profesionālās darbības izvērtēšanu vairojusies tiesnešu izpratne par viņu pienākumu pastāvīgi profesionāli pilnveidoties un attīstīties.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas vadītājs Māris Vīgants informēja Tieslietu padomi par rezultātiem – absolūtais vairums tiesnešu saņēmuši pozitīvu profesionālās darbības novērtējumu, tikai sešiem pirmās instances tiesnešiem sniegts negatīvs atzinums.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija secinājusi, ka tiesneši ir izpratuši pastāvīgas profesionālās pilnveidošanās nepieciešamību, jo neatkarīgi no darba stāža, instances vai paša vēlmes, pēc pieciem gadiem visiem atkal būs jāiziet profesionālās darbības novērtēšanas process. Kolēģijas priekšsēdētājs rosināja tiesu priekšsēdētājus un Tiesu administrāciju analizēt tiesnešu pašnovērtējumos norādītos darbu veicinošos un kavējošos apstākļus un ņemt tos vērā tiesu darba organizācijā.

Jaunā novērtēšanas sistēma pilnveidojusi arī tiesu priekšsēdētāju prasmes profesionāli izvērtēt savus tiesnešus, kvalitatīvāki un analītiskāki dokumenti tiek saņemti no Tiesu administrācijas, lielu ieguldījumu zemāku instanču tiesnešu nolēmumu analīzē ieguldījuši apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesneši.

Novērtēšanas process pilnveidojies, vienlaikus parādot arī problemātiskos apsektus, ko Tieslietu padome aicināja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai apzināt un nepieciešamības gadījumā rosināt normatīvā regulējuma pilnveidošanu.

Atbalsta Civilprocesa grozījumus kasācijas instances darba efektivizēšanai

Tieslietu padome atbalstīja Saeimā virzītos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredzēti kasācijas tiesvedības efektivizēšanai.

Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša un zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis, iepazīstinot Tieslietu padomi ar iecerētajiem grozījumiem, norādīja, ka likuma grozījumu mērķis ir samazināt civillietu izskatīšanas termiņus kasācijas instancē un nodrošināt Augstākās tiesas Civillietu departamenta resursu primāru novirzīšanu principiālu un visai tiesību sistēmai nozīmīgu tiesību jautājumu izskatīšanai.

Likumprojekts paredz precizēt kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikumu pamatus, nosakot, ka tiesvedību var neierosināt, ja tiesnešu kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs, un ja lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanai vai tiesību tālākveidošanai. Paredzēts arī jauns kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikuma pamats – strīdus summas (2100 euro) kritērijs mantiska rakstura strīdos.

Paredzēts paaugstināt drošības naudas lielumu no 284,57 uz 300 euro un atteikties no automātiska atbrīvojuma no drošības naudas samaksas pienākuma gadījumos, kad kādā no iepriekšējām procesa stadijām tiesa lietas dalībnieku ir atbrīvojusi no valsts nodevas samaksas.

Precizēts regulējumu par Augstākās tiesas tiesnešu kolēģijas tiesībām atteikties pieņemt blakus sūdzības gadījumos, kad tās ir acīmredzami nepamatotas.

Visbeidzot likumprojekts paredz noteikt kasācijas instancei tiesības taisīt vienkāršotā veidā spriedumus gadījumos, kad pārsūdzētais spriedums ir pareizs un satur judikatūru; pārsūdzētajā spriedumā nemotivēti nav ņemta vērā Augstākās tiesas judikatūra, kas izveidojusies citās līdzīgās lietās.

Kasācijas instances tiesai būs tiesības pagarināt pilna sprieduma sastādīšanas termiņu, ja tā konstatē, ka sprieduma kvalitatīvai sagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks, nekā sākotnēji noteikts.

Reformai noslēdzoties, samazinās Augstākās tiesas tiesnešu skaitu

Tieslietu padome vērsīsies ar priekšlikumu Saeimā noteikt, ka ar 2017.gada 1.janvāri Augstākajā tiesā ir 36 tiesneši, tai skaitā Augstākās tiesas priekšsēdētājs, līdzšinējo 48 tiesnešu vietā.

Samazinājums saistīts ar to, ka ar 2016.gada 31.decembri darbību beidz Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta un Augstākā tiesa turpmāk būs tikai kasācijas instance.

Tieslietu padome noteica tiesnešu skaitu, kāds pēc 1.janvāra būs katrā Augstākās tiesas departamentā – Civillietu departamentā 17 tiesneši, Krimināllietu departamentā – 8, Administratīvo lietu departamentā – 10 tiesneši.

Tiesnešu karjeras jautājumi

Tieslietu padome iecēla amatos vairākus tiesu priekššēdētājus, vietniekus un tiesu nama priekšsēdētāju.

Zemgales apgabaltiesu arī turpmākos piecus gadus vadīs Inguna Preisa, kura šajā amatā ir kopš 2005.gada, kopējā pieredze tiesneša darbā – 26 gadi.

Par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku un Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju atkārtoti uz pieciem gadiem iecelts Modris Lapiņš, bet par Vidzemes apgabaltiesas Madonas tiesu nama priekšsēdētāju – Rinalda Liepiņa.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Ilze Vanaga iecelta šīs tiesas priekšsēdētāja vietnieces amatā uz pieciem gadiem.

Tieslietu padome noteica, ka Inese Bērziņa, kas ar Saeimas 7.aprīļa lēmumu iecelta rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā, tiesneša pienākumus pildīs Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesu administrācijas pārskats par 2015.gada darbu

Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" Tieslietu padome uzklausīja Tiesu administrācijas ikgadējo ziņojumu par darbu. Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics informēja par būtiskākajiem darba virzieniem un rezultātiem 2015.gadā un iezīmēja svarīgākos šīgada uzdevumus.

2016.gadā Tiesu administrācijai, kas nodrošina rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu darbu, noteiktas septiņas darba prioritātes: turpināt ieviest tiesās drošības risinājumus; tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma paaugstināšana; tiesu reformas rezultātu analīze un reformas turpināšana; jaunais Tiesu informatīvās sistēmas modelis un e-lietas projekts; Zolitūdes krimināllieta; Eiropas Sociālā fonda projekts tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku tālākizglītībai; ECLI projekts (vienots Eiropas identifikators tiesu nolēmumiem).

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece