Latvijas Tiesnešu biedrības viedoklis par rakstu “Tiesneši pret likumu” žurnāla “Ir”
Rakstā ir paustas aizdomas, bet dažos gadījumos pat izsakot apgalvojumu, ka tiesneši, kuri skatījuši maksātnespējas lietas ir pieļāvuši likuma pārkāpumus, turklāt to darījuši sistemātiski. Rakstā ir apšaubīta lietu sadales kārtība, tiesnešu kompetence un godprātība.
Latvijas Tiesnešu biedrība nepiekrīt šādiem secinājumiem un vēlas norādīt sekojošo.
Neviens no rakstā norādītajiem faktoriem pats par sevi nevar būt par pamatu vispārinājumam, ka visi tiesneši kuri skatījuši maksātnespējas procesa lietas ir negodprātīgi.
Par lietu sadales kārtību.
Raksta autors acīmredzami nav pārbaudījis informāciju par to, kādā veidā katra lieta tiesnesim ir iedalīta.
Lietu sadale tiesās notiek ievērojot lietu sadales plānu, kas sevī ietver datorizētu lietu sadali. Lietu sadalē tiek ievēroti vispārēji kritēriji, t.sk., vai tiesnesis specializējies konkrētu lietu izskatīšanā.
Lietu nevar iedalīt tiesnesim, kurš nav specializējies konkrētās lietu kategorijas izskatīšanā. Tātad, ja tiesnesis nav specializējies maksātnespējas lietu izskatīšanā, šāda lieta tiesnesim nekad netiks iedalīta.
To, cik daudz specializētās lietas nonāk katra tiesneša izskatīšanā, ietekmē arī tādi objektīvi kritēriji kā tiesneša noslodze citu kategoriju lietās.
Par tiesnešu godīgumu.
No raksta satura izriet, ka katra tiesneša, kurš skata maksātnespējas lietas, nolēmumi šajā lietu kategorijā raisa aizdomas par to, vai tie ir likumīgi. Šādi minējumi izteikti bez iedziļināšanās attiecīgo kategoriju lietās.
Par juridisko personu adresi.
No raksta satura izriet, ka juridisko personu adrešu maiņa, sevišķi maksātnespējas procesos, raisa aizdomas par tiesnešu godprātību.
Kāda iemesla dēļ juridiskā persona nomaina adresi, kurā laika periodā tas notiek, ir ārpus jebkādas tiesneša kontroles un ietekmes.
No raksta satura izriet, ka juridisko personu adrešu maiņa, sevišķi maksātnespējas procesos, ir viena no lietām, kas raisa aizdomas par tiesnešu godprātību.
Par nolēmumu grozīšanu vai atcelšanu.
Pats fakts, ka lieta nonāk augstākas instances tiesā un tiek grozīts vai atcelts iepriekš pieņemtais zemākas tiesu instances nolēmums, nenozīmē, ka zemāka tiesu instance ir pieļāvusi tīšu likuma pārkāpumu vai rupju nolaidību. Iespējams, ka iepriekš pieņemtā nolēmuma grozīšanas vai atcelšanas pamats ir tiesību normu interpretācija, kura līdz brīdim, kamēr izveidojas stabila judikatūra, var būt atšķirīga. Tiesneša tiesības un tai pat laikā arī pienākums ir interpretēt tiesību normas, kas ir viena no tiesnešu neatkarības pazīmēm.
Latvijas Tiesnešu biedrība neapšauba plašsaziņas līdzekļu tiesības atspoguļot sabiedrībā notiekošos procesus, tomēr aicina, gatavojot rakstus par juridiski sarežģītām tēmām, censties tās atspoguļot pēc iespējas precīzāk un izvairīties no vispārinājumiem, lai netiktu maldināta sabiedrība un nepamatoti netiktu grauts tiesu prestižs.
Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Juris Siliņš.