2023. gada 8. aprīlī Rīgas pilsētas tiesā tika iesniegts un izskatīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektores  Olgas Stepanovas pieteikums par apcietinājuma piemērošanu nepilngadīgajam aizdomās turētajam.

Sākotnēji procesa virzītāja apcietinājuma piemērošanu balstīja uz vienīgo pamatojumu – jaunu noziegumu izdarīšanas varbūtību. Tiesnese, izvērtējot informāciju par aizdomās turētā personību, secināja, ka viņš nekad iepriekš nebija nonācis policijas redzeslokā saistībā ar jebkādu noziegumu izdarīšanu, nav bijis nevienā uzskaitē, dzīvo labvēlīgā ģimenē. 

Tiesas sēdes laikā procesa virzītāja pēkšņi izvirzīja vēl divus apcietinājuma piemērošanas pamatojumus – iespējamā izvairīšanās no kriminālprocesa un patiesības noskaidrošanas traucēšana, norādot, ka aizdomās turētais neatzīst vainu. Nevienu faktu par šādu iespējamo risku varbūtību procesa virzītāja tiesai neiesniedza. Uzklausot procesa virzītājas nostāju, tiesa secināja, ka apcietinājuma pieprasīšana bija nevis nodrošināt kriminālprocesa intereses, bet jau sākt izpildīt brīvības atņemšanas sodu.

Vērtējot krimināllietu, tiesa saskatīja vairākas nepilnības un paviršības procesa virzītājas darbā, kas bija pamats apcietinājuma piemērošanas atteikumam.

Irēna Krastiņa, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese: “Nepilngadīgā aizturēšanas protokolā nebija konkrēti norādīts, kāds bijis aizturēšanas pamats, vai uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norādīja cietušais vai kāda cita persona. Apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Procesa virzītājas iesniegtajos materiālos tas neatspoguļojas un iegūtās ziņas bija nepietiekamas, lai nepilngadīgo turētu aizdomās par slepkavības mēģinājumu.”

Vērtējot krimināllietas materiālos esošos procesuālos dokumentus par pamatotu aizdomu esību, tiesnese konstatēja pretrunas liecībās un nepilnības nopratināšanas protokolos. Procesuālie dokumenti satur haotiskas, pretrunīgas, reizēm nepilnīgas ziņas par faktiem. Tādēļ tiesai nebija iespējams izdarīt viennozīmīgu secinājumu par nozieguma izdarīšanas apstākļiem un  gūt pilnīgu un nepārprotamu pārliecību par nepilngadīgā aizdomās turētā saistību ar izmeklējamā nozieguma izdarīšanu.

Tiesneses I.Krastiņas ieskatā krimināllietas materiālos ir nederīgi procesuālie dokumenti, kuri neatbilst Kriminālprocesa likuma noteiktajām prasībām.

Irēna Krastiņa, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese: “Tajos ir neparakstīti protokoli, kuros nav norādīts procesuālās darbības veicēja amats un uzvārds, procesuālās darbības veikšanas laiks, nav amatpersonu parakstu. Tāpat nav zināms, kurš veica nepilngadīgo personu nopratināšanu – to darīja procesa virzītāja vai kāda cita persona un uz kāda pamata.”