“Labdien, godātie kolēģi!

Man ir gods jūs šodien uzrunāt klātienē. Pēc aizvadītajiem gadiem mēs novērtējam, ka ir ļoti būtiski tikties klātienē. Progress un digitalizācija ir mūsu tuvākās nākotnes mērķis. Savu uzrunu tāpat kā ģenerālprokurors veltīšu taisnīgumam.

Jebkurai personai, kas dzīvo Latvijā, ir svarīgi, lai Latvija ir tiesiska valsts un tajā tiktu ievērotas tiesības uz taisnīgu tiesu. Kā tiesu sistēmai piederīgas personas jūs esat ļoti nozīmīga daļa tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanā.

Katrā pārskata sanāksmē mēs, tiesā, un noteikti – arī jūs kopsapulcē, izvirzām mērķus turpmākajam periodam. Tiesu sistēmā pašsaprotams mērķis ir tiesības uz taisnīgu tiesu, kas jānodrošina ikvienam, bet nākamajā periodā ļoti svarīga ir tiesu digitalizācija. Tiesas nav atrautas no procesiem, kas notiek sabiedrībā, līdz ar to mūs sagaida digitalizācija, neatkarīgi no mūsu patikas vai nepatikas pret to.

Aizvadītajos divos gados mums ir nācies mainīt paradumus, esam bagātinājušies ar jaunām iemaņām, kas būs nepieciešamas arī nākotnē, jo grūti iedomāties, ka varētu atgriezties tādā dzīvē un darba ritmā, kāds bija pirms gadiem trim. Taču ļoti būtiski ir apzināties, kurā virzienā dodamies, kā varam sasniegt vislabākos rezultātus, un domāt ne tikai par to, kas mums ir ērti, bet arī par to, lai mūsu darbs ir padarīts kvalitatīvi un efektīvi.

Raugoties no tiesas skatupunkta, šis laiks ir bijis sarežģīts. Protams, ir bijušas situācijas, kad darbs tiek traucēts – tehnika pievīlusi, varbūt ne tik laba programmatūra, kā mēs vēlētos. Ir bijuši arī komiski gadījumi, kad attālinātajās tiesas sēdēs iepazīstamies gan ar advokātu, gan arī ar prokuroru mīluļiem, ir kāds kaķis bijis uz galda, un ir gadījies iepazīt auto, ar kādu jūs pārvietojaties. Var jau tos uztvert vien kā jocīgus atgadījumus, bet situācija tomēr ir ļoti nopietna, jo arī no mums pašiem ir atkarīgs, kā tālāk strādāsim, kāds būs mūsu normatīvais regulējums un kā saskaņā ar to varēsim paveikt savu darbu.

Tādēļ, kungi un dāmas, es aicinu jūs aktīvi diskutēt, diskutēt arī savā starpā par to, kādu jūs redzat procesu Latvijā – gan kriminālprocesu, gan civilprocesu, gan procesu administratīvo pārkāpumu lietās, gan administratīvo procesu – kā visefektīvāk jūs varat piedalīties un realizēt savas profesionālās prasmes, lai kalpotu cilvēkiem, un kā vislabāk nodrošināt viņiem šo procesu.

Kādēļ es par to runāju? Visticamāk, Covid-19 ierobežojumu pārvaldības likuma normas pārredzamā nākotnē tiks atceltas. Diskusijas jau notiek darba grupās, kuras pilnveido procesuālos likumus. Godātie advokāti! Aicinu jūs diskutēt savā starpā dažādos formātos. No jūsu puses izskan dažādi viedokļi. Ir kolēģi, kas ļoti aktīvi vēlas izmantot attālināto procesu, rakstveida procesu apelācijas instancē, bet ir kolēģi, kas domā atšķirīgi.

Tādēļ, pirmkārt, lūdzu diskutējiet savā starpā.

Otrkārt, lūdzu, neklusējiet. Jā, mums ir tikai viens profesionālais žurnāls Latvijā – “Jurista Vārds”, taču paudiet savu viedokli arī tur! Rīkojiet konferences, iesaistieties dialogā, un veidojiet savu, tiesu sistēmai piederīgo personu, secinājumu par to kā visefektīvāk un kvalitatīvāk tālāk strādāt un sniegt savus pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem.

Kolēģi! Es arī vēlos jums patiesi pateikties par profesionalitāti! Es gan varu runāt tikai par Rīgas tiesu apgabalu, tomēr pirms šī kopsapulces jautāju viedokli arī kolēģiem tiesnešiem un dzirdēju ļoti atzinīgus vārdus. Arī no krimināltiesību nozares tiesnešiem nebija nevienas negatīvas piezīmes. Ir tikai pateicības vārdi – par profesionālām debašu runām, par profesionāliem dokumentiem. Civiltiesību nozares tiesneši jūs aicinātu dokumentus veidot pēc iespējas lakoniskākus, bet tieši ar to pašu jau ir jāstrādā arī mums, tiesnešiem, jo reizēm nolēmumi mēdz pārsniegt vēlamo [apjomu].

Sabiedrība attīstās un līdz ar to arī tehnoloģijas, kas paver iespēju rakstīt garāk, ātri pārkopēt, ievietot vienā dokumentā, lai viss ir vienkopus, taču, ja mēs atkārtojamies atkal un atkal, tad dokumentā “pazūd tā sāls”. Un tādā gadījumā mums daudz vairāk laika ir jāvelta, lai ar to iepazītos. Es varu teikt, ka tiesneši pie tā strādā un strādās. Arī Augstākā tiesa, apmācot tiesnešus, izstrādā metodoloģiju kvalitatīvākai nolēmumu sagatavošanai.

Aizvadītajā nedēļā dalījāmies pieredzē ar norvēģu tiesnešiem. Norvēģijā tiesneši jau strādā pie tā, lai nolēmumi būtu cilvēkiem saprotamāki. Ir izstrādātas vadlīnijas, kas ļoti smagnēji tika uztvertas tiesnešu vidū, taču viņi tās popularizē kolēģiem ar lielu centību un mīlestību. Centīsimies, lai mūsu dokumenti būtu pēc iespējas lakoniski, tai pat laikā pasakot visu, kas ir jāpasaka, un nepazaudējot saturu, kam ir būtiska nozīme, lai process varētu noritēt tālāk.

Noslēgumā gribu teikt lielu paldies ne tikai kolēģiem, kas realizē pārstāvību un aizstāvību lietās, bet arī tiem kolēģiem, kuri iesaistās dialogā. Liels paldies kolēģiem, kas pagājušā gada Rīgas apgabaltiesas gada pārskata sanāksmi palīdzēja transformēt jau pilnīgi jaunā formā ar teorētisku diskusiju, kādam būt apelācijas instances procesam 21. gadsimtā – tā, lai mēs nodrošinātu cilvēktiesības cilvēkiem visefektīvākajā veidā.

Kolēģi! Es novēlu jums augstus mērķus, darīt vislabāko, ko varat, lai tos sasniegtu. Noslēgumā ir vēlme citēt Stīvenu Hokingu, kurš ir teicis: “Intelekts ir arī spēja piemēroties pārmaiņām.” Tādēļ šajā vēstures laika posmā, kad esam digitalizācijas attīstībā, izdarīsim labāko, ko mēs varam, un arī jūsu profesionālais viedoklis šajā jautājumā ir būtisks. Novēlu jums izturību, profesionālu veiksmi turpmākajā periodā! Paldies!”