R.Kronbergs: VK ieteikumi apstiprina nepieciešamību turpināt jau uzsāktās reformas tiesu sistēmā

Atsaucoties uz Valsts kontroles publicēto revīzijas ziņojumu “Vai tiesu iekārtas attīstības pasākumi ir veicinājuši tiesu darba efektivitāti?”, kurā apskatīta tiesu sistēma laika periodā no 2009. līdz 2015. gada sākumam, Tieslietu ministrija atzinīgi novērtē Valsts kontroles paveikto un piekrīt Valsts kontroles 22 ieteikumiem, lai pilnveidotu tieslietu sistēmu, tomēr šobrīd ziņojums atspoguļo vēsturi – kā tiesu sistēma izskatījās līdz 2015. gadam. 

Aizvadītajos divos gados tieslietu nozares attiecīgās instutūcijas jau ir uzsākušas īstenot lielāko daļu no Valsts kontroles minētajiem ieteikumiem. Turklāt ir izdevies sasniegt gan Baltijā, gan ES valstu līmenī atzinīgus vērtējumus atsevišķās tieslietu jomās, ko apstiprina arī Valsts kontroles ziņojums: administratīvo lietu izskatīšanā Latvijai ir augstākais lietu pabeigšanas koeficents Baltijas valstīs, Latvijai ir augsti sasniegumi tiesu modernizācijas jomā – iespēja elektroniski iesniegt dokumentus un sekot līdzi lietas virzībai, kopumā ir uzlaboti lietu izskatīšanas ilguma rādītāji un ieviesta tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana. Savukārt kā turpmāko četru gadu reformu prioritāte ir izvirzīta komercstrīdu risināšanas kārtības paātrināšana, kas ir būtiks jautājums uzņēmējiem.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs norāda: "Esam gandarīti par Valsts kontroles ieguldīto darbu, un pozitīvi vērtējam ziņojumā izdarītos secinājumus, tomēr būtiski atcerēties, ka attiecīgais periods skatāms kopsakarā ar vairākiem ārējiem faktoriem, piemēram, izmaiņām procesuālajos likumos, pieejamajiem finanšu resursiem, kā arī ekonomisko situāciju valstī kopumā. Nedrīkst aizmirst, ka Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādņu 2009.-2015.gadam īstenošanas laiks sakrita ar ekonomisko krīzi, kas būtiski ietekmēja tiesu sistēmas attīstību, turklāt liela daļa ziņojumā minēto ieteikumu faktiski apstiprina nepieciešamību turpināt īstenot jau šobrīd uzsāktās reformas tiesu sistēmā. Līdzīgi kā esam saņēmuši atzinīgu vērtējumu par administratīvo tiesu darbu, nākamjos četros gados par tieslietu jomas prioritāti esam izvirzījuši komercstrīdu risināšanas sakārtošanu, kas ir ļoti būtisks jautājums uzņēmējdarbības veides sakārtošanas veicināšanai un vienlaicīgi palīdzēs celt tiesu darbības vērtējumu arī sabiedrībā."

Tiesu teritoriālā reforma tika uzsākta jau 2015. gadā - Rīgas tiesu apgabalā, 2016. gadā reforma tika ieviesta arī Latgales tiesu apgabalā. Saskaņā ar Tieslietu padomes šī gada jūnija lēmumu pārējos Latvijas reģionos tiesu reforma tiks pabeigta 2018. gada 1. martā. Tiesu teritoriālo reformu Tieslietu ministrija virzījusi ar mērķi risināt tādus ar tiesu efektivitātes paaugstināšanu saistītus problēmjautājumus kā, piemēram, mazā tiesnešu skaita dēļ apgrūtinātā vai neiespējamā tiesnešu specializācija un lietu sadales nejaušības nodrošināšana. Pēc reformas pabeigšanas 34 Latvijas tiesu vietā turpmāk tiesas darbību visās līdzšinējās vietās pirms reformas nodrošinās 9 tiesas. Turpmāk Kurzemes rajona tiesā darbosies 36 tiesneši, Vidzemes rajona tiesā 32 tiesneši, Zemgales rajona tiesā – 50 tiesneši, kas vēl straujāk samazinās tiesvedības ilgumu viena veida lietās un nevienmērīgo tiesu un tiesnešu noslodzi.

Kā jau tika minēts, vairāki revīzijas ziņojumā izteiktie ieteikumi jau ir Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas darba kārtībā. Piemēram, tiesu sistēmas visaptveroša un neatkarīga novērtējuma veikšanas nepieciešamība; tiesu darbības teritorijas reformas rezultātu novērtēšana; Tieslietu padomes lomas stiprināšana; tiesneša amata kandidātu atlases un stažēšanās procedūras efektivizēšana; sabiedrības informētības par mediācijas kā alternatīva strīda risināšanas veidu paaugstināšana.

Uzsākto aktivitāšu vērtējums kopsakarā ar ziņojumā izteiktajiem ieteikumiem apliecina Tieslietu ministrijas un Valsts kontroles uzskatu vienādību par turpmākiem tiesu sistēmas attīstības un darbības pilnveidošanas aspektiem.

Revīzija un tajā izteiktie ieteikumi būs nozīmīgs turpmāko tiesu sistēmas attīstības jautājumu virzītājspēks un sekmēs izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Papildu informācija:

Pamatnostādņu īstenošanas laiks sakrita ar ekonomisko krīzi, kas radīja strauju saņemto civillietu skaita pieaugumu - 2009. gadā pieaugums, salīdzinot ar 2008. gadu, bija 29,4%, kā arī būtisku pieteikumu par saistību izpildi tiesas ceļā skaita pieaugumu -2009.gadā pieaugums, salīdzinot ar 2008. gadu, bija ar 56,9%. Šo pieteikumu izskatīšana ir terminēta, piemēram, pieteikumi par saistības bezstrīdus piespiedu izpildi un pieteikumi par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā ir izskatāmi septiņu dienu laikā. Parādsaistību lietas, kas radās ekonomiskās krīzes rezultātā, tiesas turpināja saņemt arī pāris turpmākos gadus pēc ekonomiskās krīzes.

Visu civillietu caurlaides spējas rādītājs arī laikā līdz 2012.gadam bija tuvu 100%. Savukārt, civillietu caurlaides rādītājs 2010.gadā bija 68%, zaudējuma un parāda piedziņas lietās attiecīgi -74%. Rezultātā, laikā līdz 2012.gadam neizskatīto civillietu skaits, piemēram, civillietās pieauga par 41%, zaudējumu un parāda piedziņas lietās par 40%. Minētais apliecina, ka laikā līdz 2011.gada nogalei būtiski tiesu resursi tika patērēti pieteikumu par saistības bezstrīdus piespiedu izpildi un pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā izskatīšanai.

Savukārt, 2012.gadā līdz ar šo pieteikumu nodošanu zemesgrāmatu nodaļām, tika atbrīvoti būtiski tiesu resursi. Minēto apliecina dati par neizskatīto civillietu skaita samazinājuma. Laikā no 2012.-2016.gadam neizskatīto civillietu skaits samazinājies par 24% (pret 2012.gadā konstatēto uzkrājumu) un sasniedz pirmskrīzes rādītāju. Zaudējuma un parāda piedziņas lietās neizskatīto civillietu skaits samazinājies par 45% (pret 2012.gadā konstatēto uzkrājumu) un ir mazāks nekā tas bija pirms krīzes.