Tiesa Jāni Ādamsonu notiesāja par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, sodot ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 2 gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem. Daļēji saskaitot piespriestos sodus, Jānim Ādamsonam noteica galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības – brīvības atņemšanu uz 8 gadiem 6 mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz 2 gadiem.

Savukārt Genādiju Silonovu par spiegošanu tiesa notiesāja un sodīja ar brīvības atņemšanu uz 7 gadiem 6 mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz 2 gadiem.

Tiesas izmeklēšanā apstiprinājās apsūdzībā norādītie apstākļi, kas bija par pamatu apsūdzības celšanai Jānim Ādamsonam un Genādijam Silonovam. Tiesa viņu darbībās konstatēja noziedzīgo nodarījumu sastāvu.

Erlens Ernstsons, Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis: “Jānis Ādamsons nelikumīgi, sistemātiski un mērķtiecīgi vāca un ar Krievijas Federācijas pilsoņa, bijušā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts drošības komitejas darbinieka Genādija Silonova starpniecību nodeva neizpaužamās ziņas, kā arī citas ziņas ārvalsts izlūkdienestam – Krievijas Federācijas Federālajam drošības dienestam. Savukārt Genādijs Silonovs veica neizpaužamu ziņu, kā arī citu ziņu nelikumīgu vākšanu minētajam izlūkdienestam tieši un tā uzdevumā. Minētās ziņas arī saturēja un sniedza detalizētu ieskatu par Latvijas valsts iestāžu, tiesību aizsardzības iestāžu un valsts drošības iestāžu darbu, kā arī valsts aizsardzības sistēmu. Šīs ziņas saskan ar Nacionālās drošības koncepcijā identificētajiem Krievijas Federācijas specdienestu mērķiem pret Latvijas Republiku. Tāpat tiesa konstatēja, ka Jānis Ādamsons nepamatoti pieprasīja un saņēma kompensāciju par transporta izdevumiem, nodarot Latvijas Republikas Saeimai mantisku zaudējumu, kā arī iegādājās un savā dzīvesvietā nelikumīgi, bez attiecīgas atļaujas glabāja šaujamieroču munīciju – patronas, kas derīgas šaušanai.”