Tieslietu ministrijas informācija par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmas pirmo darbības gadu

Līdz ar grozījumiem likumā „Par tiesu varu” (spēkā ar 2011.gada 9.jūniju) tika izveidota tiesnešu profesionālā darba regulāras novērtēšanas sistēma ar mērķi veicināt tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas tiesneša karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un tiesas darba kvalitāti kopumā.

Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu veic tiesnešu pašpārvaldes institūcija Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija (kolēģijas locekļus aizklātā balsojumā ievēl Tiesnešu konference).

Plānots, ka visu jeb 564 tiesnešu pirmreizējā novērtēšana tiks veikta trīs gadu laikā (no 2013.gada 1. janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim).

Veicot novērtējumu, tiek ņemts vērā tiesneša darbības pēdējais piecu gadu periods.

 

Laikā no 2013.gada no marta līdz decembrim profesionālās darbības kārtējā novērtēšana veikta 167 tiesnešiem jeb 30% no tiesnešu kopskaita.

Pozitīvs atzinums tika sniegts 165 tiesnešiem, bet negatīvs - 2 rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem.

Tiesnešu profesionālās darbības negatīvs novērtējums bija saistīts ar to, ka tiesneši sistemātiski pieļāvuši vienas un tās pašas kļūdas, nav uzlabojuši savu profesionālo kvalifikāciju.

Likums „Par tiesu varu” paredz, ka gadījumā, ja tiesnesis profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu atzinumu, notiek atkārtota tiesneša profesionālās darbības novērtēšana.

Savukārt, ja atkārtotās novērtēšanas rezultātā tiek saņemts negatīvs atzinums, tiesnesi atbrīvo no amata.

 

Veicot tiesneša profesionālās darbības novērtējumu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija analizē šādus aspektus:

  1. sagatavoto nolēmumu struktūru, tajos ietverto juridisko argumentāciju, materiālo un procesuālo normu piemērošanu, kā arī tiesību palīgavotu izmantošanu;
  2. tiesas procesu vadību;
  3. darba organizāciju tiesas lietu izskatīšanas nodrošināšanai;
  4. darba organizācijas noteikumu un tiesas priekšsēdētāja rīkojumu ievērošanu tiesneša darbā;
  5. dalību kvalifikācijas celšanas pasākumos (tostarp maģistra vai doktora grāda iegūšanu), kā arī pedagoģisko un zinātnisko darbību;
  6. sabiedrisko darbību (dalību tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, normatīvo aktu projektu izstrādē un pilnveidošanā, viedokļu par tiesību jautājumiem sniegšanu Saeimai, Satversmes tiesai un citām institūcijām);
  7. statistikas datus par tiesneša darbu.

 

Apkopojot tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas procesa pirmā gada pieredzi, Tieslietu ministrija secina, ka 2013.gadā sekmīgi ir uzsākta pirmreizējā tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana.

Tomēr nepieciešams pilnveidot informācijas iegūšanas procesu, lai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas rīcībā nonāktu nepieciešamā informācija par tiesneša  profesionālo darbību iepriekšējā periodā.