Gita Zenfa, Zemgales rajona tiesas priekšsēdētājas vietniece: “Kā vairums latviešu, savu pirmo dziesmu un deju svētku pieredzi guvu jau bērnībā, kad līdzpārdzīvoju mammai, tētim, mammas māsai un tēta māsai, kuri piedalījās gan kā dziedātāji, gan dejotāji Vispārējos dziesmu un deju svētkos. Šie svētki mums ir ielikti šūpulī, mēs piedzimstam ar savdabīgu dzīslu asinsritē, kura liek celties un piedalīties latvietības stiprināšanā caur Dziesmu un deju svētku tradīciju. Tādēļ likumsakarīgi, ka jau 16 gadu vecumā, kā jauniešu deju kolektīva “Burši” dalībniece, piedalījos savos pirmajos deju svētkos, kas norisinājās 1995. gadā VII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Uzsākot studijas, kopā ar dejotājiem no Latvijas policijas akadēmijas jauniešu deju kolektīva, 2000. gadā piedalījos Baltijas valstu Studentu dziesmu un deju svētkos “Gaudeamus”, kas notika Viļņā.

Nesdami Latvijas vārdu un tradīcijas pasaulē, ar “Pēdu” esam apceļojuši gandrīz visu pasauli, bijuši visu Vispārējo dziesmu un deju svētku dalībnieki, piedaloties koncertos gan Daugavas stadionā, gan citās norises vietās. “Pēdas” jauniešu sastāvā 2001. gadā piedalījos Rīgai-800 deju lieluzvedumā, 2003. gadā –  XXIII Vispārējos latviešu Dziesmu un XIII Deju svētkos. 

Šogad svētkos piedalīties man ir divkāršs prieks un lepnums, jo pirmo reizi deju svētkos piedalīsies arī mana meita, kura šobrīd dejo Aizkraukles kultūras centra jauniešu deju kolektīvā “Zeļļi”.

Aizkraukle ir enerģijas pilsēta. Enerģija, prieks un latviešu lepnums ir jāizdejo ikkatrā deju solī. Kā mēs sakām, ja PĒDA niez, tad būs liela dancošana.”