Savā ziņojumā Tieslietu padomes priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas tiesas ir nobriedušas emancipācijai, tām pilnībā jāatbrīvojas no izpildvaras ietekmes: “Man patiešām grūti iedomāties, kādi varētu būt argumenti viedoklim, ka tiesu sistēmai jāpaliek izpildvaras organizatoriskajā padotībā pie nosacījuma, ja tiek īstenoti Satversmei atbilstoši tiesu varas atbildības un kvalitātes kontroles mehānismi. Es domāju – konkrēti, nevis hipotētiski argumenti. Jo argumentu, ka tiesu vara ir sliktāka par citām, es nepieņemu”.

A.Strupišs sacīja, ka tiesa nav vienīgais varas atzars, kurš būtu īpaši jāuzrauga. Varas dalīšana nozīmē visu valsts varas atzaru savstarpēju balansu un kontroli Satversmes ietvarā. Savukārt tiesnešus viņš aicināja darīt visu, lai celtu uzticēšanos tiesu varai un darītu to ar profesionālu darbu, skaidriem spriedumiem, cieņpilnu attieksmi pret cilvēkiem.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Konferencē tiesnešus uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits, kurš atzinīgi novērtēja tiesu darbu, spējot pielāgoties Covid-19 izraisītajiem izaicinājumiem – tiesas veiksmīgi turpināja darbu, lietas izskatīja attālināti un uzkrāto lietu skaits salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm nav palielinājies.

Savā uzrunā Valsts prezidents pieminēja Ukrainas piemēru – kad Ukrainas tiesneši brīvprātīgi savas amata mantijas nomainīja pret karavīra tērpu, lai aizsargātu valstiskumu un tiesiskumu, savas tautas valstsgribu.

“Manuprāt, šāda cienījama Ukrainas tiesnešu rīcība ir labākais paraugs visām pilsoniskām sabiedrībām, kad tiesnesis ne tikai nodrošina taisnīgu lēmumu pieņemšanu, bet arī dara visu iespējamo, lai būtu sava neatkarīga valsts, kur arī turpmāk šo tiesiskumu un taisnīgumu īstenot,” sacīja E.Levits.

Valsts prezidents akcentēja, ka pašlaik tiesu sistēmas stabilitāte ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām, lai pasaule, kā arī Eiropa varētu dot pretsparu cīņā ar Krievijas vēlmi pārveidot pasaules kārtību. Prezidents pauda viedokli, ka Ukraina cīnās par visas Eiropas vērtībām, un ir pārliecināts, ka šī cīņa būs veiksmīga. 

“Tiesnesim jācīnās ne tikai par likuma varu, bet arī par savas valsts pastāvēšanu un neatkarību,” sacīja E.Levits.

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Ministru prezidenta biedrs,tieslietu ministrs Jānis Bordāns, uzrunājot klātesošos sacīja: “Mūsu kopējā atbildība sabiedrības priekšā ir radīt un ieviest risinājumus, lai tiesas var efektīvi veikt savas funkcijas arī šādos ārkārtējos apstākļos. Es redzu, ka mums tas ir izdevies. Efektīvu tiesu sistēmu raksturo tādi kritēriji kā neatkarība, kvalitāte un saprātīgi lietu izskatīšanas termiņi. Ārvalstu ekspertu novērtējums, piemēram, Eiropas Komisijas pēdējais publiskotais ziņojums par tiesiskumu attiecībā uz Latviju norāda uz pozitīvām tendencēm visu triju rādītāju attīstībā, īpaši izceļot tieslietu sistēmas digitalizāciju.”

Runājot par turpmākajiem izaicinājumiem, tieslietu ministrs akcentēja vairākus nozīmīgus projektus: Tieslietu akadēmijas izveide līdz 2025.gadam, lai veidotu ilgtspējīgu, stabilu un uz izcilību vērstu kvalifikācijas celšanas sistēmu, kas ir būtiska efektīvas tieslietu sistēmas un tiesiskas valsts sastāvdaļa, E-lietas projekta 2.kārta, kuras ietvaros plānoti būtiski papildinājumi elektronisko tiesvedību norisē iesaistīto informācijas sistēmu funkcionalitātēm, darbs pie tiesu efektivitātes jautājumiem. 

Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Konferencē tika runāts arī par tiesnešu disciplināro atbildību, ētikas jautājumiem, tiesnešu atlasi un karjeras virzību, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem.

Latvijas tiesnešu konference “Tiesas neatkarība demokrātiskās sabiedrības interesēs”.

Konferences pārtraukumā tiesnešiem bija iespēja aplūkot kolēģes – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Zitas Studentes gleznu izstādi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Zitas Studentes gleznu izstāde.