Kā kļūt par tiesnesi?

Tiesnesim izvirzāmās prasības

Par tiesnesi var strādāt tikai Latvijas pilsonis – augsti kvalificēts un godīgs jurists.

 

Prasības personām, kas vēlas kļūt par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnesi, ir noteiktas likumā "Par tiesu varu" (no 51. līdz 66.pantam).

 

Par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi var iecelt personu, kura:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegusi 30 gadu vecumu;

4) ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu;

5) darbojusies juridiskajā specialitātē vismaz piecus gadus pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas vai strādājusi vismaz piecus gadus tiesas priekšsēdētāja palīga vai tiesneša palīga amatā;

6) nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.

  

Ministru kabinets nosaka tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību. Stažēšanās laiku nosaka pēc Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma, ievērojot tiesneša amata kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni. Tiesu administrācija ar tiesneša amata kandidātu noslēdz stažēšanās līgumu.

 

Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt:

1) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kuram ir vismaz sešu gadu kopējais darba stāžs tiesneša amatā un kurš tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanā saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu;

2) amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma apstiprināts rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kuram ir maģistra vai doktora grāds un kurš tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanā saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu;

3) persona, kurai ir 10 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta, prokurora vai līdz 1994.gada 30.jūnijam prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu;

4) persona, kura ir bijusi Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā.

 

Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt:

1) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz 10 gadu kopējais darba stāžs tiesneša amatā un kurš tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanā saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu;

2) amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma apstiprināts rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir maģistra vai doktora grāds un kurš tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanā saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu;

3) persona, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu;

4) persona, kura ir bijusi Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā;

5) persona, kura sasniegusi 40 gadu vecumu.

 

Apgabaltiesas tiesneša vai Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam, kurš nav tiesnesis, stažēšanās laiku nosaka pēc Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma, ievērojot tiesneša amata kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni.

 

Par tiesneša kandidātu nevar būt personas:

1) kuras agrāk sodītas par nozieguma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) kuras agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

3) kuras sauktas pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret kurām izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

4) pret kurām uzsākta kriminālvajāšana;

5) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;

6) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas;

7) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita vai atlaistas no prokurora amata un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi.

 

Tiesneša kandidāta izvirzīšana tiesneša amatam

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša un apgabaltiesas tiesneša kandidatūru iecelšanai vai apstiprināšanai amatā izvirza tieslietu ministrs, pamatojoties uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu.

Augstākās tiesas tiesneša kandidātu apstiprināšanai amatā izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs, pamatojoties uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu.

 

Tiesneša iecelšanas un apstiprināšanas kārtība un pilnvaru laiks

Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā Saeima uz trim gadiem. Pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem. Pēc atkārtotā pilnvaru termiņa izbeigšanās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Ja tiesneša darbība ir neapmierinoša, tieslietu ministrs, pamatojoties uz tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto atzinumu, tiesneša kandidatūru atkārtotai iecelšanai vai apstiprināšanai amatā neizvirza.

Apgabaltiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Augstākās tiesas tiesnesi pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina amatā Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums ir 70 gadi.

 

Goda tiesnesis

Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma var piešķirt Goda tiesneša nosaukumu tiesnesim, kurš godprātīgi strādājis un izbeidzis tiesneša darbību.

 

Satversmes tiesas tiesnesis

Satversmes tiesas tiesnesim izvirzāmās prasības, apstiprināšanas kārtību, ierobežojumus, pilnvaru termiņu reglamentē Satversmes tiesas likums.

 

Tiesnešu darbības pamatus tāpat vispārīgi regulē Latvijas Republikas Satversme (VI nodaļa).

 

 Noderīgi tiesību akti:

 

1) Latvijas Republikas Satversme (VI nodaļa):

https://likumi.lv/doc.php?id=57980

 

2) likums "Par tiesu varu" (no 51.-66.pantam):

https://likumi.lv/doc.php?id=62847

 

3) Ministru kabineta 2009.gada 3.marta noteikumi Nr.204 "Tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība":

https://likumi.lv/ta/id/188752-tiesnesa-amata-kandidata-atlases-stazesanas-un-kvalifikacijas-eksamena-kartosanas-kartiba

 

4) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglaments:

http://at.gov.lv/lv/tp/tiesnesu-pasparvaldes-institucijas/tiesnesu-kvalifikacijas-kolegija/

 

5) Tieslietu padomes reglaments:

http://at.gov.lv/lv/tp/darbibas-pamats/

 

6) Satversmes tiesas likums:

https://likumi.lv/doc.php?id=63354  

 

Informācija pēdējo reizi atjaunota 23.03.2017.