Civilprocess ir tiesvedība civillietās un likumā noteikta civillietu izskatīšanas kārtība tiesās. Civilprocesa uzdevums ir nodrošināt pareizu un ātru civillietu izskatīšanu. Civilprocess sastāv no trīs tiesvedības veidiem: prasības tiesvedības (Civilprocesa likuma 4. un 5.sadaļa), sevišķās tiesāšanās kārtības (Civilprocesa likuma 6.sadaļa), saistību izpildīšanas tiesas ceļā (Civilprocesa likuma 7.sadaļa).

Civilprocesa likums nosaka to procesuālo kārtību, kas jāievēro tiesāšanās laikā. Tiesvedību civillietā regulē civilprocesuālo tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā. Civilprocesam ir vairāki posmi.

Tiesvedība civillietās noris pa stadijām, kuru secība noteikta ar likumu un nav grozāma. Pastāv obligātās un fakultatīvās stadijas. Civilprocesa obligātās stadijas ir civillietu ierosināšana, sagatavošana un iztiesāšana pirmās instances tiesā. Bez tam civilprocesā var būt fakultatīvās stadijas: tiesvedība apelācijas instancē (Civilprocesa likuma C daļa, 8.sadaļa); tiesvedība kasācijas instancē (Civilprocesa likuma C daļa, 10.sadaļa); lietas jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem vai lietas jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā 10 gadi, un lietas jauna izskatīšana sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos (Civilprocesa likuma C daļa, 11.sadaļa); tiesas un citu jurisdikciju institūciju nolēmumu piespiedu izpilde  (Civilprocesa likuma E daļa, 13. un 14.sadaļa).