Rīgas apgabaltiesa
LIETU SADALES PLĀNS
par tiesneša nozīmēšanu lietas izskatīšanai
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā
2024. gadā
(stājas spēkā no 2024. gada 2. septembra)
Izdots saskaņā ar likuma
“Par tiesu varu” 28.1 panta pirmo daļu
I. Vispārīgie noteikumi
1. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā iesniegtās civillietas un materiāli tiek reģistrēti iesniegšanas secībā Tiesu informācijas sistēmā un sadalīti datorizēti, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas Datorizēto lietu sadales programmu, izņemot 13., 14. un 15. punktā paredzētos gadījumus.
2. Atsevišķi dala pirmās instances un apelācijas instances lietas.
3. Lietu sadali veic vienu reizi darba dienā, vienu stundu un 30 minūtes pirms darba dienas beigām.
4. Tiesneši Madara Ābele, Uldis Apsītis, Ieva Bāliņa, Marika Bebriša, Svetlana Beļajeva, Līga Blūmiņa, Olita Blūmfelde, Skaidrīte Buivide, Adrija Buliņa, Ilze Celmiņa, Uldis Danga, Arnis Dundurs, Gunta Freimane, Ligita Gavare, Lelde Grauda, Anita Grāvīte, Dace Kantsone, Sandra Krūmiņa, Ieva Lūciņa-Linka, Ilze Ošiņa, Ineta Ozola, Lidija Pliča, Ilze Ramane, Normunds Riņķis, Sanita Rūtena-Laizāne, Mārtiņš Sviķis, Iveta Stuberovska, Inese Strelča, Gvido Ungurs, Sarmīte Vamža, Valdis Vazdiķis, Agnese Veita, Elvijs Vēbers, Daiga Vilsone, Māris Vīgants, Lauma Volberga, Kristīne Zdanovska, Dzintra Zvaigznekalna-Žagare un Žanete Žimante skata civillietas pirmajā instancē un apelācijas instancē.
5. Civillietas par patenttiesību, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, dizainparaugu, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību tiek iedalītas tiesnešiem, kuri ir specializējušies šīs kategorijas lietu izskatīšanā, – Ivetai Stuberovskai, Ilzei Ošiņai, Marikai Bebrišai, Skaidrītei Buividei, Dacei Kantsonei, Valdim Vazdiķim un Kristīnei Zdanovskai.
6. Tiesnešiem civillietu sadales koeficients pirmajā instancē tiek noteikts 5 %, apelācijas instancē – 95 %.
Tiesnesim, pildot tiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus, kā arī pildot pienākumus tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, piedaloties darba grupās u. c., ar tiesas priekšsēdētāja vai viņa prombūtnes gadījumā tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojumu noteiktā slodze var tikt mainīta.
7. Civillietām, kas saņemtas ar apelācijas sūdzību, tiek noteikta specializācija “Parastās lietas” un “Apelācijas lietas ar termiņu”, bet civillietām, kas saņemtas ar blakus sūdzību/protestu, tiek noteikta specializācija “Proporcionāli sadalāmas lietas” un “Blakus sūdzības ar termiņu”.
7.1. Par lietām “Apelācijas lietas ar termiņu ” ir uzskatāmas:
a) lietas ar likumā noteikto izskatīšanas termiņu;
b) lietas, kurās tiek izšķirts jautājums par bērnu tiesību aizsardzību;
c) lietas, kuras ir atdotas no Augstākās tiesas atkārtotai izskatīšanai.
7.2. Par lietām “Blakus sūdzības ar termiņu” ir uzskatāmas:
a) lietas ar likumā noteikto izskatīšanas termiņu;
b) lietas, kurās tiek izšķirts jautājums par bērnu tiesību aizsardzību.
8. Lietu sadalē netiek iekļauti tiesneši:
8.1. kuri ir prombūtnē (atvaļinājums, komandējums, darbnespēja u. tml.);
8.2. kuri iepriekš piedalījušies šīs lietas izskatīšanā, un pieņemtais nolēmums atcelts, un/vai saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem nav pieļaujama šo tiesnešu piedalīšanās lietu izskatīšanā;
8.3. kuri ir pieņēmuši lēmumu par sevis atstatīšanu no kādas lietas iztiesāšanas saistībā ar interešu konflikta situāciju, turpmākās lietās, kurās kāds no lietas dalībniekiem ir tiesību subjekts, ar kuru tiesnesim ir deklarējamās darījuma attiecības, kuras rada vai var radīt iespējamo interešu konfliktu.
Tiesneša pienākums ir informēt tiesas priekšsēdētāju un/vai Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētaju par iespējamo interešu konflikta attiecību esību un izbeigšanos.
9. Sadalot lietu, kura iepriekš bijusi izskatīšanā apelācijas instancē, par lietu sadali atbildīgā persona, kas noteikta ar tiesas priekšsēdētājas rīkojumu, atzīmē tiesnešus, kuri nepiedalās atkārtotā sadalē.
10. Ja tiesnesis sevi atstatījis no lietas izskatīšanas vai pieņēmis noraidījumu, lieta tiek nodota atkārtotai automatizētai sadalei, nepiedaloties tiesnesim, kurš sevi atstatījis vai pieņēmis noraidījumu.
Ja pastāv objektīvi iemesli, kas paši par sevi nav pamats atstatīties no lietas izskatīšanas, bet kuri liedz tiesnesim lietu izskatīt plānotajā laikā, un nav iespējams saprātīgā termiņā nozīmēt nākamo tiesas sēdi vai datumu lietas izskatīšanai rakstveida procesā, lietas nodošana no viena tiesas sastāva (tiesneša) citam tiesas sastāvam pieļaujama tikai atbilstoši Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja rezolūcijai, kurā norādāms nodošanas pamats. Par iemesliem var atzīt tiesneša darbnespēju, komandējumu un citus objektīvus iemeslus, kas savlaicīgi nav bijuši paredzami.
11. Lietu slodzes, specializācijas datus, tiesnešu prombūtni, tiesneša maiņu Tiesu informatīvajā sistēmā reģistrē un datorizēto lietu sadali programmā veic tiesas priekšsēdētāja norīkoti darbinieki.
12. Datorizētās lietu sadales rezultātus katru darbdienu Tiesu informācijas sistēmā kontrolē Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs.
II. Īpašie noteikumi
13. Sūdzības, kas iesniegtas maksātnespējas lietā, ar Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja rezolūciju nodod izskatīšanai tiesas sastāvam (tiesnesim), kura tiesvedībā ir maksātnespējas lieta.
14. Pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem nodod izskatīšanai tiesas kolēģijas tiesnesim, kura tiesvedībā bijusi civillieta (kolēģijas sastāva tiesnesim referentam).
15. Ja tiesnesis, kura tiesvedībā bija/ir lieta, ir prombūtnē ilgāk par nedēļu, bet lietā saņemts pieteikums vai sūdzība, Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs civillietu ar rezolūciju nodod elektroniskai sadalei šī jautājuma izlemšanai. Pirms nodošanas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs izvērtē pieteikuma izskatīšanas vai sūdzības virzības steidzamību un termiņus.
16. Ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu noteiktais lietu sadales plāns kalendārā gada laikā var tikt grozīts, pamatojoties uz likuma ”Par tiesu varu” 28.1 panta otrajā daļā noteiktajiem gadījumiem, proti, lietu sadales plāns var tikt grozīts tiesneša pārslodzes dēļ, tiesneša nepietiekama noslogojuma dēļ, saistībā ar tiesnešu maiņu, tiesneša nespēju veikt savus pienākumus, kā arī saistībā ar tiesību aktos notikušajām izmaiņām vai apelācijas tiesu sastāvu maiņu.
APSTIPRINU
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Māris Vīgants
Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.
LIETU SADALES PLĀNS
par tiesneša nozīmēšanu lietas izskatīšanai
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā
2024. gadā
(stājas spēkā 2024. gada 8. novembrī)
Izdots saskaņā ar likuma
“Par tiesu varu” 28.1 panta pirmo daļu
I. Vispārīgie noteikumi
1. Plāns nosaka lietu sadales kārtību.
2. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā saņemtās lietas reģistrē to saņemšanas secībā Tiesu informācijas sistēmā un tiesnesi nosaka atbilstoši datorizētai lietu sadalei, izņemot II nodaļā noteikto.
3. Atsevišķi dala apelācijas instances krimināllietas un administratīvo pārkāpumu lietas.
4. Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneši izskata krimināllietas, administratīvo pārkāpumu lietas, sodu izpildes lietas, sūdzības par izmeklēšanas tiesneša lēmumiem, sūdzības par lēmumiem par noziedzīgi iegūtu mantu, sūdzības par lēmumiem saistībā ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu, vai arī atteikšanos to darīt, sūdzības par lēmumiem saistībā ar Latvijā izpildāmā soda noteikšanu, drošības līdzekļu materiālus apelācijas instancē.
5. Atbilstoši Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja rīkojumam par Krimināllietu tiesas kolēģijas pastāvīgo tiesas sastāvu noteikšanu datorizētās lietu sadales koeficients krimināllietām apelācijas instancē tiesnešiem tiek noteikts 70 %. Nejaušības principa nodrošināšanai tiesnešiem tiek noteikti lietu iedales griesti – 1.
Datorizētās lietu sadales koeficients administratīvo pārkāpumu lietām apelācijas instancē pastāvīgo apelācijas sastāvu tiesnešiem tiek noteikts 30 %. Nejaušības principa nodrošināšanai tiesnešiem tiek noteikti lietu iedales griesti – 1.
6. Krimināllietām tiek noteikta specializācija – lietas, kurās ir strīds par vainu, lietas par noziedzīgi iegūtu mantu un proporcionāli sadalāmās lietas, kurās strīds ir tikai par sodu, par kaitējuma kompensāciju, par procesuālajiem izdevumiem vai par lietiskajiem pierādījumiem.
Administratīvā pārkāpuma lietas datorizēti tiek sadalītas kā proporcionāli sadalāmās lietas. Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem administratīvā pārkāpuma lietā sadala datorizēti, izslēdzot no sadales tiesnešus, kuri piedalījās šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā.
Elektroniskās administratīvo pārkāpumu lietas tiek sadalītas saskaņā ar elektronisko sadali.
7. Pastāvot noteiktiem kritērijiem, piemēram, ja tiesnesis pilda tiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus, pilda pienākumus tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, piedalās darba grupās u. c., ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu tiesnesim noteiktā slodze var tikt mainīta.
8. Lietu slodzes, specializācijas datus, tiesnešu prombūtni, tiesneša maiņu Tiesu informācijas sistēmā reģistrē un datorizēto lietu sadali programmā veic tiesas priekšsēdētāja norīkoti darbinieki.
9. Lietu sadalē netiek iekļauti tiesneši:
9.1. kuri atrodas prombūtnē (atvaļinājums, komandējums, darbnespēja u. tml.);
9.2. kuriem tiek konstatēti apstākļi (interešu konflikts, sevis atstatīšana, noraidījums, tas ir, Kriminālprocesa likuma 4. nodaļa), kas liedz izskatīt konkrēto kriminālprocesu.
10. Lietas nodošana no viena tiesneša citam atstatīšanās vai noraidījuma gadījumos notiek atbilstoši atkārtotai datorizētai lietu sadalei.
11. Datorizētās lietu sadales rezultātus katru darbdienu Tiesu informācijas sistēmā kontrolē Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs.
II. Materiālu sadale par pārsūdzēto drošības līdzekli, par izmeklēšanas tiesneša lēmumu un saistībā ar pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem
12. Krimināllietu tiesas kolēģijā saņemto materiālu par pārsūdzēto drošības līdzekli, pārsūdzēto lēmumu saistībā ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu, vai arī atteikšanos to darīt, pārsūdzēto lēmumu saistībā ar Latvijā izpildāmā soda noteikšanu un par izmeklēšanas tiesneša lēmumu reģistrē saņemšanas secībā.
13. Lai nodrošinātu Kriminālprocesa likumā noteikto sūdzības izskatīšanas termiņu, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs veic materiālu sadali un ar rezolūciju nodod izlemšanai tiesnesim šajā plānā norādītajā secībā, veicot ierakstu žurnālā.
|
2. sastāvs |
Tiesnese Ligita Kuzmane |
Skata pirmo lietu |
|
4. sastāvs |
Tiesnese Lauma Šteinerte |
Skata otro lietu |
|
5. sastāvs |
Tiesnese Iveta Vīgante |
Skata trešo lietu |
|
6. sastāvs |
Tiesnese Karīna Kazārova |
Skata ceturto lietu |
|
7. sastāvs |
Tiesnese Signe Kalniņa |
Skata piekto lietu |
|
8. sastāvs |
Tiesnese Ieva Kulagina |
Skata sesto lietu |
|
9. sastāvs |
Tiesnese Ingūna Amoliņa |
Skata septīto lietu |
|
10. sastāvs |
Tiesnese Signe Grīnberga |
Skata astoto lietu |
|
11. sastāvs |
Tiesnesis Zigmunds Dundurs |
Skata devīto lietu |
|
12. sastāvs |
Tiesnese Daina Treija |
Skata desmito lietu |
|
13. sastāvs |
Tiesnese Diāna Dumbre |
Skata vienpadsmito lietu |
|
14. sastāvs |
Tiesnesis Ģirts Aizsils |
Skata divpadsmito lietu |
|
15. sastāvs |
Tiesnese Daiga Kalniņa |
Skata trīspadsmito lietu |
|
16. sastāvs |
Tiesnese Sandra Amola |
Skata četrpadsmito lietu |
|
17. sastāvs |
Tiesnese Baiba Jakobsone |
Skata piecpadsmito lietu |
|
19. sastāvs |
Tiesnese Aija Reitupe |
Skata sešpadsmito lietu |
|
20. sastāvs |
Tiesnesis Guntars Kveska |
Skata septiņpadsmito lietu |
|
23. sastāvs |
Tiesnesis Guntars Stūris |
Skata astoņpadsmito lietu |
|
24. sastāvs |
Tiesnesis Valdis Vazdiķis |
Skata deviņpadsmito lietu |
14. Saņemtos materiālus saistībā ar pārsūdzētajiem lēmumiem attiecībā pret vairākām personām vai saistībā ar vairāku personu iesniegtajām sūdzībām, vai saistībā ar vairākām mantām vienā kriminālprocesā pieļaujams nodot izskatīšanai vienam tiesnesim (līdz diviem materiāliem), veicot ierakstu žurnālā. Ņemot vērā lietderības apsvērumus, lai nodrošinātu procesuālās ekonomijas principu, ja ir iesniegti trīs vai vairāk materiāli vienā kriminālprocesā, tos var nodot vienam tiesnesim.
15. Ja materiālu nav iespējams nodot attiecīgajam tiesnesim norādītajā secībā (tiesneša darbnespēja, komandējums, atvaļinājums u. c. gadījumi), iemeslu ieraksta žurnālā un materiālu nodod nākamajam tiesnesim.
16. Materiāla nodošana no viena tiesneša citam (ja tiesneša noslodzes dēļ nav iespējams nodrošināt sūdzības izskatīšanu likumā paredzētajā termiņā) pieļaujama tikai atbilstoši Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja rezolūcijai.
APSTIPRINU
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Māris Vīgants
Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.
