Rīgas apgabaltiesa

APSTIPRINU

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja

 

____________________D.Vilsone

Rīgā 2018.gada 4.jūlijā

LIETU SADALES PLĀNS

par tiesneša nozīmēšanu lietas izskatīšanai

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā

(2018.gadā) 

Izdots saskaņā ar likuma

,,Par tiesu varu” 28.1 panta pirmo daļu

 

 

I.                    Vispārīgie noteikumi

 

1.Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā iesniegtās civillietas un materiāli tiek reģistrēti iesniegšanas secībā Tiesu informācijas sistēmā un sadalīti datorizēti, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas Datorizēto lietu sadales programmu, izņemot 13., 14. un 15.punktā paredzētos gadījumus.

2. Atsevišķi dala pirmās instances un apelācijas instances lietas.

3. Lietu sadali veic vienu reizi darba dienā, pēdējās 30 minūtēs pirms darba dienas beigām.

4. Tiesneši Dzintra Balta, Marika Bebriša, Līga Blūmiņa, Skaidrīte Buivide, Ilze Celmiņa, Uldis Danga, Arnis Dundurs, Gunta Freimane, Juris Freimanis, Ligita Gavare, Lelde Grauda, Inese Grauda, Dace Jansone, Sandra Krūmiņa, Ilze Ošiņa, Ineta Ozola, Gunta Ozoliņa, Lidija Pliča, Normunds Riņķis, Mārtiņš Sviķis, Iveta Stuberovska, Inese Strelča, Mairita Šķendere, Sarmīte Vamža, Agnese Veita, Daiga Vilsone, Lauma Volberga, Inta Zaļā, Milda Zelmene, Dzintra Zvaigznekalna-Žagare, Žanete Žimante, Gvido Ungurs, Madara Ābele, Olita Blūmfelde, Svetlana Beļajeva, Ilze Ramane un Valdis Vazdiķis skata civillietas pirmajā instancē un apelācijas instancē.

5. Civillietas par patenttiesību, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, dizainparaugu, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību tiek iedalītas tiem tiesnešiem, kuri ir specializējušies šīs kategorijas lietu izskatīšanā – Dzintrai Baltai, Lidijai Pličai, Ivetai Stuberovskai, Ilzei Ošiņai, Marikai Bebrišai, Skaidrītei Buividei un Valdim Vazdiķim.

6. Tiesnešiem civillietu sadales koeficients pirmajā instancē tiek noteikts 5%, apelācijas instancē – 95%.

Tiesnesim, pildot tiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus, kā arī pildot pienākumus tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, piedaloties darba grupās u.c., ar tiesas priekšsēdētāja vai viņa prombūtnes gadījumā tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojumu noteiktā slodze var tikt mainīta.

7. Civillietām, kas saņemtas ar apelācijas sūdzību, tiek noteikta specializācija ,,Parastās lietas” un “Apelācijas lietas ar termiņu”, bet civillietām, kas saņemtas ar blakus sūdzību/protestu, tiek noteikta specializācija “Proporcionāli sadalāmas lietas” un “Blakus sūdzības ar termiņu”.

7.1. Par lietām  “Apelācijas lietas ar termiņu ” ir uzskatāmas :

a) lietas ar likumā noteikto izskatīšanas termiņu;

b) lietas, kurās tiek izšķirts jautājums par bērnu tiesību aizsardzību;

c) lietas, kuras ir atdotas no Augstākās tiesas atkārtotai izskatīšanai.

7.2. Par lietām „Blakus sūdzības ar termiņu” ir uzskatāmas:

a) lietas ar likumā noteikto izskatīšanas termiņu;

b) lietas, kurās tiek izšķirts jautājums par bērnu tiesību aizsardzību.

8. Lietu sadalē netiek iekļauti tiesneši:

8.1. kuri ir prombūtnē (atvaļinājums, komandējums, slimība u.tml.);

8.2. kuri iepriekš piedalījušies šīs lietas izskatīšanā, un pieņemtais nolēmums atcelts, un/vai saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem nav pieļaujama šo tiesnešu piedalīšanās lietu izskatīšanā;

8.3. kuri ir pieņēmuši lēmumu par sevis atstatīšanu no kādas lietas iztiesāšanas saistībā ar interešu konflikta situāciju, turpmākās lietās, kurās kāds no lietas dalībniekiem ir tiesību subjekts, ar kuru tiesnesim ir deklarējamās darījuma attiecības, kuras rada vai var radīt iespējamo interešu konfliktu.

Tiesneša pienākums ir informēt tiesas priekšsēdētāju un/vai Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētaju par iespējamo interešu konflikta attiecību esamību un izbeigšanos.

9. Sadalot lietu, kura iepriekš bijusi izskatīšanā apelācijas instancē, Civillietu tiesas kolēģijas kancelejas vadītāja vietniece atzīmē tiesnešus, kuri nepiedalās atkārtotā sadalē.

10. Ja tiesnesis sevi atstatījis no lietas izskatīšanas vai pieņēmis noraidījumu, lieta tiek nodota atkārtotai automatizētai sadalei, nepiedaloties tiesnesim, kurš sevi atstatījis vai pieņēmis noraidījumu.

Ja pastāv objektīvi iemesli, kas paši par sevi nav pamats atstatīties no lietas izskatīšanas, bet kuri liedz tiesnesim lietu izskatīt plānotajā laikā, un nav iespējams saprātīgā termiņā nozīmēt nākamo tiesas sēdi vai datumu lietas izskatīšanai rakstveida procesā, lietas nodošana no viena tiesas sastāva (tiesneša) citam tiesas sastāvam pieļaujama tikai atbilstoši Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja rezolūcijai, kurā norādāms nodošanas pamats. Par šādiem iemesliem var tikt atzīti tiesneša slimība, komandējums un citi objektīvi iemesli, kas savlaicīgi nav bijuši paredzami.

11. Lietu slodzes, specializācijas datus, tiesnešu prombūtni, tiesneša maiņu Tiesu informatīvajā sistēmā reģistrē un datorizēto lietu sadali programmā veic tiesas priekšsēdētāja norīkoti darbinieki.

12. Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs apstiprina lietu sadales rezultātus katru dienu.

II.                  Īpašie noteikumi

13. Sūdzības, kas iesniegtas maksātnespējas lietā, ar Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja rezolūciju nodod izskatīšanai tiesas sastāvam (tiesnesim), kura tiesvedībā ir maksātnespējas lieta.

14. Pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem nodod izskatīšanai tiesas kolēģijas tiesnesim, kura tiesvedībā bijusi civillieta (kolēģijas sastāva tiesnesim referentam).

15. Ja tiesnesis, kura tiesvedībā bija/ir lieta, ir prombūtnē ilgāk par nedēļu, bet lietā saņemts pieteikums vai sūdzība, Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs civillietu ar rezolūciju nodod elektroniskai sadalei šī jautājuma izlemšanai. Pirms nodošanas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs izvērtē pieteikuma izskatīšanas vai sūdzības virzības steidzamību un termiņus.

16. Ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu noteiktais lietu sadales plāns kalendārā gada laikā var tikt grozīts, pamatojoties uz likuma ,,Par tiesu varu” 28.1 panta otrajā daļā noteiktajiem gadījumiem, proti, lietu sadales plāns var tikt grozīts tiesneša pārslodzes dēļ, tiesneša nepietiekama noslogojuma dēļ, saistībā ar tiesnešu maiņu, saistībā ar tiesneša nespēju veikt savus pienākumus, kā arī saistībā ar tiesību aktos notikušajām izmaiņām vai apelācijas tiesu sastāvu maiņu.

 

  

APSTIPRINU

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja 

____________________D.Vilsone

Rīgā 2018.gada 3.aprīlī

LIETU SADALES PLĀNS

par tiesneša nozīmēšanu lietas izskatīšanai

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā

(stājas spēkā no 2018.gada 3.aprīļa)

Izdots saskaņā ar likuma

„Par tiesu varu” 281.panta pirmo daļu

 

I. Vispārīgie noteikumi

1. Plāns nosaka lietu sadales kārtību.

2. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā saņemtās lietas reģistrē to ienākšanas secībā Tiesu informācijas sistēmā un tiesnesi nosaka atbilstoši datorizētai lietu sadalei, izņemot II nodaļā noteikto.

3. Atsevišķi dala apelācijas instances krimināllietas un administratīvo pārkāpumu lietas.

4. Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneši izskata krimināllietas, administratīvo pārkāpumu lietas, sodu izpildes lietas, sūdzības par izmeklēšanas tiesneša lēmumiem un par lēmumiem par noziedzīgi iegūtu mantu, drošības līdzekļu materiālus apelācijas instancē, kā arī pabeidz izskatīt krimināllietas, kas atrodas tiesvedībā kā pirmās instances tiesā.

5. Atbilstoši Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja rīkojumam par Krimināllietu tiesas kolēģijas pastāvīgo tiesas sastāvu noteikšanu datorizētās lietu sadales koeficients krimināllietām apelācijas instancē tiesnešiem tiek noteikts 70%. Nejaušības principa nodrošināšanai tiesnešiem tiek noteikti lietu iedales griesti - 1.

Datorizētās lietu sadales koeficients administratīvo pārkāpumu lietām apelācijas instancē pastāvīgo apelācijas sastāvu tiesnešiem tiek noteikts 30%. Nejaušības principa nodrošināšanai tiesnešiem tiek noteikti lietu iedales griesti -1.

6. Krimināllietām tiek noteikta specializācija – lietas, kurās ir strīds par vainu, lietas par noziedzīgi iegūtu mantu un proporcionāli sadalāmās lietas, kurās strīds ir tikai par sodu, par kaitējuma kompensāciju, par procesuālajiem izdevumiem vai par lietiskajiem pierādījumiem.

Administratīvā pārkāpuma lietas datorizēti tiek sadalītas kā proporcionāli sadalāmās lietas. Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem administratīvā pārkāpuma lietā sadala datorizēti, izslēdzot no sadales tiesnešus, kuri piedalījās šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā.

7. Pastāvot noteiktiem kritērijiem, piemēram, ja tiesnesis pilda tiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus, pilda pienākumus tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, piedalās darba grupās u.c., ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu tiesnesim noteiktā slodze var tikt mainīta.

8. Lietu slodzes, specializācijas datus, tiesnešu prombūtni, tiesneša maiņu Tiesu informācijas sistēmā reģistrē un datorizēto lietu sadali programmā veic tiesas priekšsēdētāja norīkoti darbinieki.

9. Lietu sadalē netiek iekļauti tiesneši:

9.1. kuri atrodas prombūtnē (atvaļinājums, komandējums, darba nespēja u.tml.);

9.2. attiecībā uz kuriem tiek konstatēti apstākļi (interešu konflikts, sevis atstatīšana, noraidījums, tas ir, Kriminālprocesa likuma 4.nodaļa), kas liedz izskatīt konkrēto kriminālprocesu.

10. Lietas nodošana no viena tiesneša citam atstatīšanās vai noraidījuma gadījumos notiek atbilstoši atkārtotai datorizētai lietu sadalei.

11. Datorizētās lietu sadales rezultātus katru darbdienu kontrole Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs, kontroli veicot Tiesu informācijas sistēmā.

II. Materiālu sadale par pārsūdzēto drošības līdzekli, par izmeklēšanas tiesneša lēmumu un saistībā ar pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem 

12. Krimināllietu tiesas kolēģijā saņemto materiālu par pārsūdzēto drošības līdzekli un par izmeklēšanas tiesneša lēmumu reģistrē ienākšanas secībā.

13. Lai nodrošinātu Kriminālprocesa likumā noteikto sūdzības izskatīšanas termiņu, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs veic materiālu sadali un ar rezolūciju nodod izlemšanai tiesnesim šajā plānā norādītajā secībā, veicot ierakstu žurnālā.

1.sastāvs

Tiesnesis Jānis Tiltiņš

Skata pirmo lietu

2.sastāvs

Tiesnese Ligita Kuzmane

Skata otro lietu

3.sastāvs

Tiesnese Ludmila Poļakova

Skata trešo lietu

4.sastāvs

Tiesnese Lauma Šteinerte

Skata ceturto lietu

5.sastāvs

Tiesnese Iveta Vīgante

Skata piekto lietu

6.sastāvs

Tiesnesis Juris Stukāns

Skata sesto lietu

7.sastāvs

Tiesnese Signe Kalniņa

Skata septīto lietu

8.sastāvs

Tiesnese Irēna Logina

Skata astoto lietu

9.sastāvs

Tiesnese Inguna Amoliņa

Skata devīto lietu

10.sastāvs

Tiesnese Žaneta Vēvere

Skata desmito lietu

11.sastāvs

Tiesnese Inese Laura Zemīte

Skata vienpadsmito lietu

12.sastāvs

Tiesnesis Boriss Geimans

Skata divpadsmito lietu

13.sastāvs

Tiesnese Diāna Dumbre

Skata trīspadsmito lietu

14.sastāvs

Tiesnese Tamāra Broda

Skata četrpadsmito lietu

15.sastāvs

Tiesnese Daiga Kalniņa

Skata piecpadsmito lietu

16.sastāvs

Tiesnese Sandra Amola

Skata sešpadsmito lietu

17.sastāvs

Tiesnesis Aivars Uminskis

Skata septiņpadsmito lietu

18.sastāvs

Tiesnese Irīna Jansone

Skata astoņpadsmito lietu

19.sastāvs

Tiesnese Aina Nicmane

Skata deviņpadsmito lietu

20.sastāvs

Tiesnesis Guntars Kveska

Skata divdesmito lietu

21.sastāvs

Tiesnese Smaida Gļazere

Skata divdesmit pirmo lietu

22.sastāvs

Tiesnese Brigita Būmeistere

Skata divdesmit otro lietu

23.sastāvs

Tiesnesis Guntars Stūris

Skata divdesmit trešo lietu

24.sastāvs

Tiesnese Zinaīda Lagzdiņa

Skata divdesmit ceturto lietu

25.sastāvs

Tiesnese Iveta Brimerberga

Skata divdesmit piekto lietu

26.sastāvs

Tiesnese Ārija Ždanova

Skata divdesmit sesto lietu

 

14. Saņemtos materiālus saistībā ar pārsūdzētiem lēmumiem attiecībā pret vairākām personām vai saistībā ar vairāku personu iesniegtajām sūdzībām vai saistībā ar vairākām mantām vienā kriminālprocesā, pieļaujams nodot izskatīšanai vienam tiesnesim (līdz diviem materiāliem), veicot ierakstu žurnālā. Ņemot vērā lietderības apsvērumus un, lai nodrošinātu procesuālās ekonomijas principu, ja ir iesniegti trīs vai vairāk materiāli vienā kriminālprocesā, tos var nodot vienam tiesnesim.

15. Gadījumos, kad materiālu nav iespējams nodot attiecīgajam tiesnesim norādītajā secībā (tiesneša saslimšana, komandējums, atvaļinājums u.c. gadījumi), iemeslu ieraksta žurnālā, un materiālu nodod nākamajam tiesnesim.

16. Materiāla nodošana no viena tiesneša citam (gadījumos, kad tiesneša noslodzes dēļ nav iespējams nodrošināt sūdzības izskatīšanu likumā paredzētā termiņā) pieļaujama tikai atbilstoši Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja rezolūcijai.