Rīgas apgabaltiesa

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, pieņemot likumu "Par tiesu varu", tika atjaunotas piecas apgabaltiesas kā pirmās un apelācijas tiesu instances.

Rīgas apgabaltiesa izvietojusies savā vēsturiskajā ēkā Rīgā, Brīvības bulvārī 34, pilsētas centrā - maģistrālo ielu krustojumā. Šī ēka - renesanses izcilāko meistaru stilā ar barokālām fasādēm - pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta un pilsētbūvniecības meistara Jāņa Fridriha Baumaņa (1834 - 1891) iecerēta un celta kā Apgabaltiesas nams 1887. - 1889. gadā. Autors guvis laikabiedru atzinību ne tikai par ēkas veiksmīgu iekļaušanu vidē un ārēji respektablo valsts iestādes veidolu, bet arī par iekšējo telpu plānojuma ērtumu.

Apgabaltiesas kā institūts tika ieviestas 19. gadsimta 80. gadu beigās Baltijas guberņu pārvaldes radikālas reformas laikā, kad, balstoties uz Krievijas impērijas likumiem, tika veidota pilnīgi jauna tiesu sistēma. Kā netieša norāde uz to - Rīgas apgabaltiesas ēkas plāna līnijas, kas atgādina cara kroni.

Par neatkarīgas Latvijas Rīgas apgabaltiesas dibināšanas dienu uzskatāms 1918. gada 5. decembris, kad tika iecelts tiesas priekšsēdētājs Fricis Gailītis un tiesas prokurora vietas izpildītājs Ernests Grīnbergs, bet par tās atjaunošanas dienu (pēc gandrīz pusgadsimtu ilga pārtraukuma) uzskatāms 1994. gada 30. marts, kad Saeima apstiprināja apgabaltiesas priekšsēdētāju Jāni Muižnieku (pilnvērtīgu darbu tiesa uzsāka 1995. gada 31. martā ar 11 tiesnešiem). Šobrīd Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja ir Daiga Vilsone. 

Rīgas apgabaltiesā ir divas kolēģijas: Krimināllietu tiesas kolēģija, kas atrodas Abrenes ielā 8, un Civillietu tiesas kolēģija, kas izvietota Rīgas apgabaltiesas vēsturiskajā ēkā Brīvības bulvārī 34. Krimināllietu un Civillietu tiesas kolēģijās kopā strādā 63 tiesneši un 147 tiesas darbinieki.

Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā, kur mīt aptuveni puse visu Latvijas iedzīvotāju, ietilpst Rīgas pilsētas un rajona tiesas.

Rīgas apgabaltiesas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas cietis, vēstures kataklizmām pāri ejot, tomēr saglabājis savu arhitektonisko cēlumu, lēnām atgūstot savu funkcionālo nozīmi.