Tiesāšanās izdevumi civilprocesā

Saskaņā ar Civilprocesa likumu tiesāšanās izdevumi ir:

I Tiesas izdevumi un

II Ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

 

Tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir noteikti, lai:

- daļēji kompensētu valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai;

- atlīdzinātu tai pusei tiesāšanās izdevumus, kuras labā taisīts tiesas nolēmums;

- mudinātu parādniekus labprātīgi izpildīt saistības.

 

Informāciju par tiesas izdevumu samaksas vietu var saņemt katrā tiesas kancelejā.

Par lēmumu jautājumā, kas saistīts ar tiesāšanās izdevumiem, var iesniegt blakus sūdzību persona, uz kuru lēmums attiecas.

 

 

I TIESAS IZDEVUMI ir:

- valsts nodeva;

- ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

 

Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.pantam par katru prasības pieteikumu — sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem šajā pantā paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, — maksājama valsts nodeva noteiktā apmērā. Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.

 

 Civilprocesa likuma 39.pants noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir:

- summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem;

- izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas;

- ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi;

- ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi;

- ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi;

- ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi;

- ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi.

 

Atbrīvošana no tiesas izdevumiem:

Likumā ir noteiktas personas, kas uz likuma pamata ir atbrīvotas no tiesas izdevumiem (Civilprocesa likuma 43.panta pirmā daļa).

Citos gadījumos lietas dalībnieks, pamatojoties uz savu mantisko stāvokli un iesniedzot attiecīgus pierādījumus par to, var lūgt tiesai pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no tiesas izdevumiem.

Tiesa vai tiesnesis, izskatot šādu lūgumu un ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.

 

Tiesas izdevumu samaksa:

Ar kontiem, kuros iemaksājama valsts nodeva vai ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, iespējams iepazīties portāla sadaļā Valsts nodevas un tiesu konti”.

 

Tiesas izdevumu atlīdzināšana:

- Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

- Ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumu summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

- Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

- Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

- Ja prasība noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai ja prasītājs atteicies no prasības, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Taču, ja prasītājs neuztur savus prasījumus, jo atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesas izdevumus valsts ienākumos piedzen no atbildētāja.

- Ja prasība apmierināta daļēji, bet atbildētājs atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tie piedzenami valsts ienākumos no prasītāja, kas nav atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, proporcionāli tai prasījuma daļai, kura noraidīta.

- Ja abas puses ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas, tiesas izdevumus uzņemas valsts.

- Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var atlikt valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadalīt to termiņos.

 

Valsts nodevas atmaksa:

Ar informāciju par samaksāto valsts nodevu atmaksas pamatiem un kārtību iespējams iepazīties portāla sadaļā nodevu atmaksa”.

 

 

II AR LIETAS VEŠANU SAISTĪTIE IZDEVUMI ir:

- izdevumi par advokāta palīdzību;

- izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm;

- ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi;

- izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību (piemēro lietām, kas ierosinātas pēc 2016.gada 1.marta).

- izdevumi par tulka palīdzību tiesas sēdē.

 

Ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšana:

- Ar lietas vešanu saistītos izdevumus atlīdzina likumā noteiktajā apmērā.

- Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

- Ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

- Ja puse, no kuras tiesai būtu jāpiedzen izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas, tad ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus uzņemas valsts.