Tiesnešu disciplinārkolēģija ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kas izskata lietas par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešu disciplinārajiem pārkāpumiem. Tās darbību regulē Tiesnešu disciplinārās atbildības likums. Tiesnešu disciplinārkolēģijas darbību nodrošina Tiesu administrācija. Tiesnešu disciplinārkolēģija darbojas saskaņā ar tiesnešu disciplinārkolēģijas apstiprinātu nolikumu. 

Tiesnešu konference ievēl disciplinārkolēģiju uz 4 gadiem. Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvā ir: viens Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnesis, viens Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis, viens apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesis, viens apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesis, viens Administratīvās rajona tiesas tiesnesis un divi rajona (pilsētu) tiesneši, no kuriem viens ir specializējies civillietu izskatīšanā, bet otrs — krimināllietu izskatīšanā.

Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēlē tiesnešu disciplinārkolēģija no savu locekļu vidus. Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties tieslietu ministrs un ģenerālprokurors vai viņu pilnvarotas personas, kā arī Latvijas Tiesnešu biedrības valdes pilnvarota persona.

Tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības:

1) par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā;

2) darba pienākumu nepildīšanu vai lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību;

3) necienīgu rīcību vai tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpum;

4) administratīvu pārkāpumu;

5) atteikšanos pārtraukt savu piederību pie partijām vai politiskajām organizācijām;

6) likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzēto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu.

Lietas izskatīšanu Tiesnešu disciplinārkolēģijā var ierosināt gan tieslietu ministrs, gan visu līmeņu tiesu priekšsēdētāji, gan apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki, gan Tiesnešu ētikas komisija. Ja ir pamats ierosināt šādu lietu, Tiesnešu disciplinārkolēģija organizē saņemto materiālu vispusīgu iepriekšējo pārbaudi un pieprasa tiesneša rakstveida paskaidrojumu. Tiesnesim, kas tiek saukts pie disciplinārās atbildības, jāpiedalās Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē un jāsniedz paskaidrojumus. Lēmumu kolēģija pieņem apspriežu istabā. Tiesnešu disciplinārkolēģija var pieņemt lēmumu par disciplinārsodu uzlikšanu. Tie ir piezīme, rājiens vai amatalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam. Tiesnešu disciplinārkolēģija var ierosināt tiesnesi atcelt no amata, kā arī nosūtīt disciplinārlietas materiālus Ģenerālprokuratūrai jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu, vai izbeigt disciplinārlietu.

Ja disciplinārlieta ierosināta nepamatoti vai ja notecējuši likumā noteiktie termiņi tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības, disciplinārlietu izbeidz. Izņēmuma gadījumā tiesnešu disciplinārkolēģija var aprobežoties ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot disciplinārsodu. Disciplinārsods uzskatāms par dzēstu, ja gada laikā no dienas, kad tas uzlikts, tiesnesim netiek uzlikts jauns disciplinārsods.

Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvs

Tiesnešu disciplinārkolēģijas nolikums

Tiesnešu disciplinārkolēģijas pieņemtie lēmumi