Tiesnešu pašpārvalde

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību regulē likums "Par tiesu varu" (93.-94.5 pants). Tā ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kura veic tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija darbojas saskaņā ar reglamentu, kuru apstiprina Tieslietu padome.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija:

1) novērtē katra pirmo reizi izvirzītā kandidāta sagatavotību tiesneša amatam un pieņem tiesneša kandidāta kvalifikācijas eksāmenu;

2)  novērtē un sniedz atzinumu tiesneša pārcelšanai uz vakanto tiesneša amatu citā tāda paša līmeņa tiesā vai tiesu namā, augstāka līmeņa tiesā, augstāka līmeņa tiesas tiesneša aizstāšanai vakances vai pagaidu prombūtnes gadījumā;

3) veic tiesneša profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu reizi piecos gados pēc tiesneša apstiprināšanas amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā ir trīs Augstākās tiesas tiesneši – viens Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, trīs apgabaltiesu tiesneši – viens apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesis, viens apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesis, viens Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis, divi rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un viens zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņu pilnvarotas personas, Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprinātu tiesībzinātņu ekspertu deleģēts pārstāvis, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlē tiesnešu kvalifikācijas kolēģija no sava vidus. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā septiņi tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļi.

Citi saistītie tiesību akti:

1) Ministru kabineta noteikumi "Tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība"

2) Tieslietu padomes apstiprinātie nolikumi: Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases atklāta konkursa nolikums; Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša atlases konkursa nolikums.

Tiesnešu konference:

Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras darbā ar balsstiesībām piedalās Augstākās tiesas tiesneši, apgabaltiesu tiesneši, rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un zemesgrāmatu nodaļu tiesneši.

Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 89.11 panta piekto daļu Tieslietu padome apstiprina Tiesnešu konferences nolikumu, kā arī sasauc Tiesnešu konferenci, nosakot tajā izskatāmos jautājumus.

Tiesnešu konference:

1) izskata aktuālus tiesu prakses jautājumus;

2) iesniedz Augstākās tiesas priekšsēdētājam iesniegumus par tiesību normu interpretācijas jautājumiem, kuri būtu jāapspriež Augstākās tiesas plēnumam;

3) apspriež materiālās un sociālās nodrošināšanas un citus būtiskus tiesnešu darba jautājumus;

4) aizklāti balsojot, ievēlē Tieslietu padomes locekļus uz četriem gadiem;

5) aizklāti balsojot, ievēlē tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju uz četriem gadiem;

6) aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu disciplinārkolēģiju uz četriem gadiem;

7) aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu ētikas komisiju uz četriem gadiem;

8) apstiprina Tiesnešu ētikas kodeksa normas.

Nekustamo īpašumu ierakstīšanas un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanas prakses aktuālu jautājumu izskatīšanai var sasaukt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu konferenci.

(Likuma "Par tiesu varu" 92. pants)


Tieslietu padome

Tieslietu padomes sastāvā atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 89.1 pantam ir 15 locekļi – astoņi pastāvīgie locekļi (amatpersonas) un septiņi vēlēti locekļi.

Tieslietu padomes sastāvā ir šādi pastāvīgie locekļi (amatpersonas):

1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs;

2) Satversmes tiesas priekšsēdētājs;

3) tieslietu ministrs;

4) Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs;

5) ģenerālprokurors;

6) Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs;

7) Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs;

8) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs.

Pastāvīgais loceklis (amatpersona) dalībai Tieslietu padomes sēdē var pilnvarot citu personu.

Tieslietu padomes sastāvā ir šādi vēlēti locekļi:

1) Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis;

2) seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši.

Tiesnešu konference vienu Tieslietu padomes locekli ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus, trīs – no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus, divus – no apgabaltiesu tiesnešu vidus.

Vēlēta Tieslietu padomes locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi. Tieslietu padomes locekli var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Vēlēta Tieslietu padomes locekļa statuss nav savienojams ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļa, Disciplinārtiesas locekļa, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļa vai Tiesnešu ētikas komisijas locekļa pienākumu pildīšanu.

Tieslietu padomes darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties tiesībsargs un Tiesu administrācijas direktors vai šo personu pilnvaroti pārstāvji, Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprinātu tiesībzinātņu ekspertu deleģēts pārstāvis, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs vada Tieslietu padomes darbu, sasauc Tieslietu padomes sēdes un nosaka to darba kārtību, pārstāv Tieslietu padomi un paraksta Tieslietu padomes lēmumus un citus dokumentus. Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlē Tieslietu padome no tajā pārstāvēto tiesnešu vidus.

Plašāka informācija par Tieslietu padomi atrodama Augstākās tiesas mājaslapā.