Ikviens no mums var negaidīti nonākt situācijā, kad tiek nodarīts kaitējums, piemēram, kļūstot par zādzības, krāpšanas vai vardarbības upuri. Šādās situācijās cilvēks kļūst par cietušo, un viņam ir konkrētas tiesības, ko nosaka likums. Cietušā tiesības un pienākumi ir īpaši svarīgi kriminālprocesā, jo cietušais ir persona, kurai noziedzīgā nodarījumā ir nodarīts kaitējums – fizisks, mantisks vai morāls.
Cietušā tiesības:
- tikt atzītam par cietušo ar pašas personas vai tās pārstāvja piekrišanu, kad procesa virzītājs informē personu par cietušā tiesībām;
- neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem;
- kriminālprocesā lietot valodu, kuru viņš prot, bet, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību;
- vērsties ar pieteikumu pie procesa virzītāja ar lūgumu segt ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, maksu par naktsmītni, kā arī vidējo darba samaksu par laiku, kurā cietušais neveica savu darbu;
- izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu, kā arī saņemt informāciju par izlīguma īstenošanu un tā sekām;
- iesniegt pieteikumu, lai veiktu pasākumus gadījumos, kad kāds apdraud pašu, tuviniekus vai mantu;
- iesniegt sūdzību par procesuālo nolēmumu vai kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;
- saņemt kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu;
- saņemt informāciju par kriminālprocesa virzību, par amatpersonām, kuras veic vai ir veikušas kriminālprocesu, par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību;
- lūgt, lai tiek pieņemts Eiropas aizsardzības rīkojums, ja tam ir pamats;
- nepiekrist procesuālo darbību laikā uzņemtā sava attēla publiskošanu plašsaziņas līdzekļos, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīga nodarījuma atklāšanai;
- iesniegt pierādījumus (piemēram, dokumentus, fotogrāfijas, video u. c.);
- pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuras tieši attiecas uz noziedzīgo nodarījumu, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar krimināllietas materiāliem;
- uzturēt civilprasību – prasīt mantisko un morālo kaitējumu atlīdzināšanu;
- pārstāvēt savas intereses ar advokāta vai pārstāvja starpniecību;
- pārsūdzēt lēmumus un tiesas spriedumu;
- lūgt piemērot aizsardzības līdzekļus, piemēram, aizliegumu kontaktēties ar cietušo;
- saņemt kompensāciju no valsts, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve (šajā gadījumā par cietušo atzīst citu personu), cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi. Kompensāciju var saņemt arī tad, kad aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris, cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu, neatkarīgi no tā, vai noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir notverts, noskaidrots un pat tad, ja viņš nodarījuma izdarīšanas laikā bijis nepieskaitāmības stāvoklī un nav saucams pie kriminālatbildības. Kompensāciju var saņemt, ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs nav atlīdzinājis cietušajam zaudējumus, kas vienāda vai pārsniedz izmaksājamo valsts kompensācijas summu.
Cietušajam nav tiesību saņemt valsts kompensāciju, ja nodarījums saistīts ar noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību, kur cietušais saņem atlīdzību vai tā pienākas saskaņā ar OCTA.
Cietušā pienākumi:
- sniegt patiesas liecības (meli var būt krimināli sodāmi);
- ierasties uz procesa darbībām, piemēram, pratināšanu vai tiesu;
- piedalīties tiesas sēdē un izteikt savu viedokli;
- paziņot par dzīvesvietas maiņu, lai varētu nodrošināt saziņu;
- cieņpilni uzvesties procesa laikā, respektēt tiesu un citas iesaistītās personas.
Kas vēl jāņem vērā cietušajam?
Laika ierobežojumi iesniegumiem un prasībām
Ir svarīgi ievērot termiņus, piemēram, cik ilgi pēc notikuma iespējams pieteikties kā cietušajam, iesniegt pieteikumu kaitējuma kompensācijai vai vērsties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts kompensācijas pieprasījums Tiesu administrācijā jāiesniedz trīs gadu laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo, vai ir uzzinājusi par faktiem, kas šai personai dod tiesības to darīt.
Psiholoģiskais atbalsts
Cietušajiem bieži nepieciešama psiholoģiska palīdzība, jo piedzīvotais noziegums var atstāt dziļas emocionālas pēdas. Palīdzību var meklēt krīzes centros vai pie speciālistiem. Pieejams arī bezmaksas atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116006, kurš darbojas katru dienu no plkst.12.00 līdz 22.00.
Advokāts kā juridiskās palīdzības sniedzējs
Bieži vien cietušajam ir ieteicams izmantot advokāta pakalpojumus, lai saprastu savas tiesības un pienākumus, kā arī lai pareizi rīkotos tiesas procesā.
Privātuma un drošības nodrošināšana
Cietušajam ir tiesības pieprasīt, lai viņa dati netiktu publiskoti un lai tiktu piemēroti aizsardzības līdzekļi (piemēram, liegums apsūdzētajam kontaktēties), īpaši, ja pastāv risks atkārtotām vardarbības situācijām.
Sadarbība ar izmeklētāju un tiesu
Lai process noritētu veiksmīgi, cietušajam jāsadarbojas, sniedzot precīzas un patiesas liecības, kā arī jāpiedalās tiesas sēdēs.
Informētība par procesa gaitu
Cietušajam ir tiesības saņemt aktuālu informāciju par lietas virzību, piemēram, apsūdzības uzrādīšanu, tiesas sēžu datumiem, lēmumiem utt.
Valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības iespējas
Cietušā tiesības kriminālprocesā saņemt advokāta pakalpojumus ir būtiska garantija, kas nodrošina viņa interešu aizsardzību un taisnīgu procesu. Šīs tiesības ir noteiktas Kriminālprocesa likumā un balstās uz principu, ka cietušajam ir jābūt iespējai efektīvi aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses. Cietušajam ir tiesības piesaistīt advokātu jebkurā kriminālprocesa stadijā – sākot no pirmās saskares ar izmeklēšanas iestādi līdz tiesas sprieduma izpildei.
Advokāts var sniegt konsultācijas par cietušā tiesībām un pienākumiem, palīdzēt sagatavot iesniegumus, sūdzības, pieteikumus par kaitējuma atlīdzināšanu un pārstāvēt cietušo tiesas sēdēs. Cietušais var advokātu izvēlēties pats, bet tad advokāta pakalpojumus sedz no saviem personiskajiem līdzekļiem.
Kriminālprocesa likumā noteikti gadījumi, kad paredzēta advokāta obligāta dalība. Šādos gadījumos procesa virzītājs pats pieņem lēmumu par advokāta uzaicināšanu.
Valsts apmaksā un nodrošina cietušā pārstāvību un juridiskās palīdzības sniegšanu:
- ja persona atzīta par īpaši aizsargājamu cietušo;
- maznodrošinātai vai trūcīgai personai, kā arī personai, kura pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tai liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību;
- personai ar fiziskiem vai psihiskiem traucējumiem, kas atzīta par cietušo bez tās piekrišanas un kuru nevar pārstāvēt neviens no tuviniekiem.
Vairāk par juridiskās palīdzības saņemšanas kārtību lasīt ŠEIT
Cietušā statuss kriminālprocesā nav tikai formāls – tas nodrošina gan praktisku, gan psiholoģisku aizsardzību, nozīmīgas procesuālās tiesības un iespēju ietekmēt lietas virzību. Zinot savas tiesības un pienākumus, cietušais var drošāk piedalīties procesā, saņemt nepieciešamo atbalstu un panākt taisnīgu aizsardzību pret nodarīto kaitējumu.
Svarīgi atcerēties, ka neviens šajā ceļā nav viens. Pieejami juristi, psihologi, valsts institūcijas un nevalstiskās organizācijas, kas palīdzēs un sniegs nepieciešamo atbalstu katrā procesa posmā. Jo savlaicīgāka rīcība, jo lielāka iespēja, ka process būs efektīvs un rezultāts taisnīgs.
Ja esat nonācis situācijā, kad jums vai jūsu tuviniekam nodarīts kaitējums, nevilcinieties meklēt palīdzību, uzdot jautājumus un izmantot likumā noteiktās iespējas. Jūsu drošība, labsajūta un tiesību ievērošana ir prioritāte.