Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 85.pantu: „Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.”

Tādējādi konstitucionālo tiesvedību Latvijā realizē Satversmes tiesa. Latvijas tiesu sistēma šī tiesa ieņem īpašu vietu. Tā izskata lietas par normatīvo aktu atbilstību augstāka juridiskā spēkā tiesību normām. Satversmes tiesa ir tiesību tiesa; tajā nevar apstrīdēt citas tiesas nolēmumu, kādas iestādes lēmumu, pieprasīt atcelt kādu amatpersonu vai prasīt zaudējumu atlīdzību no valsts.

Satversmes tiesa izskata lietas par:

1) likumu atbilstību Satversmei;

2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei;

3) citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem);

4) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam;

5) tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu;

6) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.

Personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā ir tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par likumu un Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei, citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem), kā arī Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi. Personas sūdzība Satversmes tiesai ir atzīstama par konstitucionālo sūdzību un lieta ierosināma tikai tad, ja pieteikums atbilst likumā noteiktajām vispārīgajām un sevišķajām prasībām.

Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Pirms konstitucionālās sūdzības iesniegšanas Satversmes tiesā personai jāizmanto visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem (sūdzība augstākai institūcijai vai augstākai amatpersonai, sūdzība vai prasības pieteikums vispārējās jurisdikcijas tiesai u.c.) vai arī tādu nav. Jābūt izsmeltiem visiem pārējiem tiesību aizsardzību līdzekļiem. Konstitucionālajā sūdzībā jāietver juridiskais pamatojums, norādot, ar kādu tiesību aktu ir aizskartas Satversmē nostiprinātās tiesības.

Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās. Ja nav iespēju Satversmē noteiktās pamattiesības aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma brīža. Konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) iesniegšana neaptur tiesas nolēmuma izpildi, izņemot gadījumus, kad Satversmes tiesa lēmusi citādi.

Pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā iesniedzams rakstveidā. Pieteikumā jānorāda:

-       pieteikuma iesniedzējs;

-       institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu;

-       lietas faktisko apstākļu izklāsts;

-       pieteikuma juridiskais pamatojums. Konstitucionālajā sūdzībā jāpamato, ka:

-       ir aizskartas Satversmē noteiktās pieteikuma iesniedzēja pamattiesības;

-       ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi vai arī tādu nav.

-       prasījums Satversmes tiesai.

 Vairāku aktu apstrīdēšana vienā pieteikumā pieļaujama vienīgi tad, ja:

-        tiek apstrīdēts normatīvais akts vai tā daļa un uz to pamata izdotās zemāka juridiska spēka tiesību normas;

-        tiek apstrīdēti kādas institūcijas (amatpersonas) izdotie akti sakarā ar to, ka attiecīgās institūcijas izveidošana vai amatpersonas ievēlēšana, apstiprināšana vai iecelšana nav notikusi likumā noteiktajā kārtībā vai arī institūcija vai amatpersona pieļāvusi tādus likuma pārkāpumus, sakarā ar kuriem tās izdotajiem aktiem nav juridiska spēka.

Pieteikumu paraksta pieteikuma iesniedzējs.

Konstitucionālajai sūdzībai (pieteikumam) pievieno:

• paskaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai;
• dokumentus, kas apliecina, ka izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi gadījumos, kad tādi ir.

Par lietas izskatīšanu Satversmes tiesā nav jāmaksā ne valsts, ne kancelejas nodevas. Izdevumi varētu rasties par advokāta palīdzības saņemšanu, ja tādi nepieciešami lietas dalībniekam, kā arī par tulka pakalpojumu saņemšanu. Lietas dalībniekiem, kuri neprot tiesvedības valodu, izņemot juridisko personu pārstāvjus, ir tiesības izmantot tulka pakalpojumus. Tomēr šie izdevumi jāsedz attiecīgajiem lietas dalībniekiem.

Pieteikumu izskata un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā vai rīcības sēde pilnā tiesas sastāvā. Lietu var tikt atteikts ierosināt, ja:

-     lieta nav piekritīga Satversmes tiesai;

-     iesniedzējs nav tiesīgs iesniegt pieteikumu;

-     pieteikums neatbilst šā likuma 18. vai 19.-19.³ panta prasībām;

-     pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu;

-     pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.

-     sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.

Lēmums par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu nav pārsūdzams.

Satversmes tiesas likums un Satversmes tiesas reglaments nosaka kārtību, kādā izskatāmas izsniegtās konstitucionālās sūdzības.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs. Tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī. Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

Ja Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi kādu Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu, Ministru kabinetam ir pienākums nekavējoties gādāt par grozījumiem šajā līgumā, šā līguma denonsēšanu, tā darbības apturēšanu vai pievienošanās atsaukšanu.

Satversmes tiesas spriedumu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (www.vestnesis.lv), kā arī atbilstoši Satversmes tiesas reglamentam nosūta vai izsniedz lietas dalībniekiem. Ja lietai tiek pievienotas tiesneša atsevišķās domas, tās publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanas.

Satversmes tiesa reizi gadā publicē Satversmes tiesas spriedumu krājumu, kurā pilnībā ietverti visi spriedumi un lietām pievienotās tiesnešu atsevišķās domas.

Plašāka informācija pieejama Satversmes tiesas portālā.