Apstiprināts ar Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja
2024. gada 28. decembra rīkojumu Nr. 1-23/023
LIETU SADALES PLĀNS
Kurzemes apgabaltiesā 2025. gadam
Izdots saskaņā ar likuma
“Par tiesu varu” 28.1 panta pirmo daļu
1. Vispārīgie noteikumi
1. Kurzemes apgabaltiesā saņemtās civillietas, krimināllietas, administratīvo pārkāpumu lietas un materiālus reģistrē to ienākšanas secībā Tiesu informatīvajā sistēmā. Saņemtās lietas starp tiesnešiem sadala vienu reizi dienā Tiesu informatīvajā sistēmā, izmantojot lietu automatizētās sadales funkcionalitāti (turpmāk – Sistēma).
2. Sadales rezultātus apstiprina tiesas priekšsēdētājs vai viņa prombūtnē vietnieks, kurš pilda priekšsēdētāja pienākumus.
3. Ja Sistēma nenodrošina visu lietu sadali vai pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ nevar izmantot Sistēmu, tiesas priekšsēdētājs vai viņa prombūtnē vietnieks, kurš pilda priekšsēdētāja pienākumus, lietas sadala (pārdala) manuāli atbilstoši šajā plānā noteiktajai kārtībai. Šādos gadījumos Sistēmā lietai reģistrē atzīmi „Netiek sadalīta automatizēti” un norāda pamatojumu manuālai lietas sadalei.
4. Lieta ar priekšsēdētāja vai viņa prombūtnē vietnieka, kurš pilda priekšsēdētāja pienākumus, rezolūciju tiek nodota atkārtotai automatizētai sadalei ja tiesnesis sevi atstatījis no lietas izskatīšanas vai pieņēmis noraidījumu.
5. Tiesas darba optimizācijas nolūkā, lai nodrošinātu procesuālo termiņu pārvaldību, panāktu ātrāku lietas izskatīšanu, tiesas priekšsēdētājam vai viņa prombūtnē vietniekam, kurš pilda priekšsēdētāja pienākumus ir tiesības veikt lietu pārdali, ievērojot tiesnešu specializāciju un slodzi, par to izdarot atzīmi izdrukā par veikto automatizēto sadali un Sistēmā.
6. Lietvedībā pieņemtas lietas (materiālu) nodošana citam tiesas sastāvam (tiesnesim) izņēmumu gadījumā pieļaujama ar priekšsēdētāja vai viņa prombūtnē vietnieka, kurš pilda priekšsēdētāja pienākumus, rezolūciju, norādot nodošanas pamatu, par to izdarot atbilstoši atzīmi Sistēmā un lietas uzziņas lapā.
Ar izņēmuma gadījumiem tiek saprasti: likuma “Par tiesu varu” 33. panta piektajā daļā noteiktais, kā arī objektīvi apstākļi (tiesneša darba nespēja, komandējums un citi objektīvi apstākļi, kas savlaicīgi nav bijuši paredzami), kuri liedz tiesnesim lietu izskatīt plānotajā laikā, un nav iespējams saprātīgā termiņā nozīmēt nākamo tiesas sēdi vai datumu lietas izskatīšanai rakstveida procesā.
7. Lietu sadalē netiek iekļauti tiesneši:
7.1. kuri atrodas prombūtnē (atvaļinājums, komandējums, darba nespēja u. tml.);
7.2. kuri iepriekš piedalījušies šīs lietas izskatīšanā, pieņemtais nolēmums atcelts, un/vai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma, Civilprocesa likuma, Administratīvās atbildības likuma noteikumiem, nav pieļaujama šo tiesnešu piedalīšanās lietu izskatīšanā;
7.3. kuri ir pieņēmuši lēmumu par sevis atstatīšanu no kādas lietas iztiesāšanas saistībā ar interešu konflikta situāciju, turpmākās lietās, kurās kāds no lietas dalībniekiem ir tiesību subjekts, ar kuru tiesnesim ir deklarējamās darījuma attiecības, kuras rada vai var radīt iespējamo interešu konfliktu.
Tiesneša pienākums ir informēt tiesas priekšsēdētāju, par iespējamo interešu konflikta attiecību esamību un izbeigšanos.
8. Slodzes rādītājus, specializācijas datus, tiesnešu prombūtni, tiesnešu maiņu Sistēmā reģistrē un automatizēto lietu sadali veic tiesas priekšsēdētāja norīkoti darbinieki.
Specializācijas datus tiesas priekšsēdētāja norīkots darbinieks Sistēmā reģistrē līdz 2024. gada 10. janvārim. Pēc minētā datuma, izmaiņas sistēmā veic tikai gadījumos, kad grozīts lietu sadales plāns vai citu objektīvu apstākļu dēļ.
9. Civillietas apelācijas instancē izskata Civillietu tiesas kolēģijas tiesneši: J. Mauliņa (2.sastāvs), I. Kligačs (4.sastāvs), L. Jansone (5.sastāvs), I. Gaile (7.sastāvs), I. Grigorjevs (10.sastāvs), L. Vēbere (11.sastāvs).
10. Krimināllietas un soda izpildes lietas apelācijas instancē izskata Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneši: S.Reinholde (1.sastāvs), A.Daidere (3.sastāvs), D.Aktumanis (8.sastāvs), A.Āva (9.sastāvs), S.Mertena (12.sastāvs), K.Līcis (13.sastāvs).
11. Sūdzības par izmeklēšanas tiesneša lēmumiem, sūdzības par drošības līdzekļa grozīšanu kriminālprocesā pēc tā nodošanas tiesai, sūdzības procesā par noziedzīgi iegūtu mantu; audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu; medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, atcelšanu vai grozīšanu; sūdzības par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu izskata Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneši: S.Reinholde (1.sastāvs), A.Daidere (3.sastāvs), A.Āva (9.sastāvs), S.Mertena (12.sastāvs), K.Līcis (13.sastāvs).
12. Administratīvo pārkāpumu lietas apelācijas instancē izskata Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneši: A.Daidere (3.sastāvs), D.Aktumanis (8.sastāvs), A.Āva (9.sastāvs), S.Mertena (12.sastāvs), K.Līcis (13.sastāvs).
13. Administratīvo pārkāpumu lietās iesniegtos pieteikumus par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata visi Kurzemes apgabaltiesas tiesneši. Primāri pieteikumi tiek sadalīti starp Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnešiem.
14. Izskatot lietas koleģiāli, nepieciešamības gadījumā tiesas sastāvā var piedalīties jebkurš no Kurzemes apgabaltiesas tiesnešiem neatkarīgi no noteiktās specializācijas.
15. Lietām tiek noteiktas šādas specializācijas:
15.1. “Parastās lietas”: civillietas, kas saņemtas ar apelācijas sūdzību/protestu un blakus sūdzību/protestu; krimināllietas un soda izpildes lietas, kas saņemtas ar apelācijas sūdzību/protestu; sūdzība procesā par noziedzīgi iegūtu mantu;
15.2. “Proporcionāli sadalāmās lietas”: krimināllietas, kas saņemtas ar apelācijas sūdzību/protestu un kurās ir izteikts lūgums tikai par piespriestā soda mīkstināšanu, kaitējuma kompensāciju, procesuālajiem izdevumiem, vai lietiskiem pierādījumiem; audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu un medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, atcelšanu vai grozīšanu; sūdzības par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu; administratīvo pārkāpumu lietas, kas saņemtas ar apelācijas sūdzību/protestu;
15.3. “Kriminālprocesuālie piespiedu līdzekļi” - sūdzības par drošības līdzekļiem un izmeklēšanas tiesneša lēmumiem.
2. Slodzes rādītāju noteikšana
16. Tiesneša slodzes rādītāju veido tiesnesim iedalīto lietu skaits kalendāra gada laikā.
17. Tiesas priekšsēdētāja norīkots darbinieks Sistēmā atzīmē, cik lielā mērā tiesnesis piedalās civillietu, krimināllietu un administratīvo pārkāpumu lietu sadalē. Sadalījumu izsaka procentpunktos, veidojot kopējo summu 100.
17.1. Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnešiem, kuri izskata krimināllietas un administratīvo pārkāpumu lietas, slodzes rādītāju veido: 70 % - apelācijas kārtībā izskatāmās krimināllietas u. c. Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā izlemjamie jautājumi un 30 % - apelācijas kārtībā izskatāmās administratīvo pārkāpumu lietas.
17.2. Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešiem, slodzes rādītāju 100 veido apelācijas kārtībā izskatāmās civillietas.
18. Tiesnesim, pildot tiesas priekšsēdētāja, vietnieka un kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus, kā arī pildot pienākumus tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, piedaloties darba grupās, veicot lektora pienākumus u. c., slodzes rādītāju ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu var noteikt mazāku par 100.
3. Īpašie noteikumi
19. Pieteikumus civillietās par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, nodod izskatīšanai tiesas sastāva ar kura nolēmumu pabeigta lietas izskatīšana, referējošam tiesnesim. Gadījumos, kad tas nav iespējams, pieteikumu nodod izskatīšanai vienam no sastāva tiesnešiem vai nodod sadalei izmantojot Sistēmu.
20. Visus ar nolēmumu izpildi saistītos jautājumus civillietās, ar tiesas priekšsēdētāja vai viņa prombūtnē vietnieka, kurš pilda priekšsēdētāja pienākumus, rezolūciju, nodod izlemšanai tam tiesas sastāva, kurš taisījis attiecīgo nolēmumu, referējošam tiesnesim. Gadījumos, kad tas nav iespējams, pieteikumu nodod izskatīšanai vienam no sastāva tiesnešiem vai nodod sadalei izmantojot Sistēmu.
21. Saņemot materiālus (lietas), sakarā ar pārsūdzētiem izmeklēšanas tiesneša lēmumiem vienā kriminālprocesā, ņemot vērā lietderības apsvērumus un, lai nodrošinātu procesuālās ekonomijas principu, pieļaujama materiālu (lietas) nodošana izskatīšanai vienam tiesas sastāvam (tiesnesim).
22. Automatizētās sadales rezultātā iedalīto krimināllietu, kas nosūtīta pirmās instances tiesai trūkumu novēršanai, pēc lietas atkārtotas saņemšanas apgabaltiesā nodod tiesnesim, kurš pieņēmis lēmumu par lietas nosūtīšanu trūkumu novēršanai. Gadījumos, kad tas nav iespējams, lieta tiek sadalīta izmantojot Sistēmu.
23. Krimināllietas un administratīvo pārkāpumu lietas, jautājuma izlemšanai par nodošanu no vienas tiesas citai tiesai, nodod izlemšanai tiesas priekšsēdētājam.
24. Lietu sadales plāna grozījumi kalendārā gada laikā pieļaujami likumā “Par tiesu varu” 28.1 panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos, proti, lietu sadales plāns var tikt grozīts, tiesneša pārslodzes dēļ, tiesneša nepietiekama noslogojuma dēļ, sakarā ar tiesnešu maiņu, sakarā ar tiesneša nespēju veikt savus pienākumus, kā arī saistībā ar tiesību aktos notikušajām izmaiņām vai mainoties noteiktajai specializācijai.