Krimināllietu tiesas kolēģija

LIETU SADALES PLĀNS

par tiesneša nozīmēšanu lietas izskatīšanai

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā

2025. gadā

 (stājas spēkā 2025. gada 2. janvārī)

Izdots saskaņā ar likuma

“Par tiesu varu” 28.¹ panta pirmo daļu

I.               Vispārīgie noteikumi

1. Plāns nosaka lietu sadales kārtību.

2. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā saņemtās lietas reģistrē to saņemšanas secībā Tiesu informācijas sistēmā un tiesnesi nosaka atbilstoši datorizētai lietu sadalei, izņemot II nodaļā noteikto.

3. Atsevišķi dala apelācijas instances krimināllietas un administratīvo pārkāpumu lietas.

4. Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneši izskata krimināllietas, administratīvo pārkāpumu lietas, sodu izpildes lietas, sūdzības par izmeklēšanas tiesneša lēmumiem, sūdzības par lēmumiem par noziedzīgi iegūtu mantu, sūdzības par lēmumiem saistībā ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu, vai arī atteikšanos to darīt, sūdzības par lēmumiem saistībā ar Latvijā izpildāmā soda noteikšanu, drošības līdzekļu materiālus apelācijas instancē.

5. Atbilstoši Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja rīkojumam par Krimināllietu tiesas kolēģijas pastāvīgo tiesas sastāvu noteikšanu datorizētās lietu sadales koeficients krimināllietām apelācijas instancē tiesnešiem tiek noteikts 70 %. Nejaušības principa nodrošināšanai tiesnešiem tiek noteikti lietu iedales griesti – 1.

Datorizētās lietu sadales koeficients administratīvo pārkāpumu lietām apelācijas instancē pastāvīgo apelācijas sastāvu tiesnešiem tiek noteikts 30 %. Nejaušības principa nodrošināšanai tiesnešiem tiek noteikti lietu iedales griesti – 1.

6. Krimināllietām tiek noteikta specializācija – lietas, kurās ir strīds par vainu, lietas par noziedzīgi iegūtu mantu un proporcionāli sadalāmās lietas, kurās strīds ir tikai par sodu, par kaitējuma kompensāciju, par procesuālajiem izdevumiem vai par lietiskajiem pierādījumiem.

Administratīvā pārkāpuma lietas datorizēti tiek sadalītas kā proporcionāli sadalāmās lietas. Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem administratīvā pārkāpuma lietā sadala datorizēti, izslēdzot no sadales tiesnešus, kuri piedalījās šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā.

Elektroniskās administratīvo pārkāpumu lietas tiek sadalītas saskaņā ar elektronisko sadali.

7. Pastāvot noteiktiem kritērijiem, piemēram, ja tiesnesis pilda tiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus, pilda pienākumus tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, piedalās darba grupās u. c., ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu tiesnesim noteiktā slodze var tikt mainīta.

8. Lietu slodzes, specializācijas datus, tiesnešu prombūtni, tiesneša maiņu Tiesu informācijas sistēmā reģistrē un datorizēto lietu sadali programmā veic tiesas priekšsēdētāja norīkoti darbinieki.

9. Lietu sadalē netiek iekļauti tiesneši:

9.1. kuri atrodas prombūtnē (atvaļinājums, komandējums, darbnespēja u. tml.);

9.2. kuriem tiek konstatēti apstākļi (interešu konflikts, sevis atstatīšana, noraidījums, tas ir, Kriminālprocesa likuma 4. nodaļa), kas liedz izskatīt konkrēto kriminālprocesu.

10. Lietas nodošana no viena tiesneša citam atstatīšanās vai noraidījuma gadījumos notiek atbilstoši atkārtotai datorizētai lietu sadalei.

11. Datorizētās lietu sadales rezultātus katru darbdienu Tiesu informācijas sistēmā kontrolē Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs.

II. Materiālu sadale par pārsūdzēto drošības līdzekli, par izmeklēšanas tiesneša lēmumu un saistībā ar pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem

12. Krimināllietu tiesas kolēģijā saņemto materiālu par pārsūdzēto drošības līdzekli, pārsūdzēto lēmumu saistībā ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu, vai arī atteikšanos to darīt, pārsūdzēto lēmumu saistībā ar Latvijā izpildāmā soda noteikšanu un par izmeklēšanas tiesneša lēmumu reģistrē saņemšanas secībā.

13. Lai nodrošinātu Kriminālprocesa likumā noteikto sūdzības izskatīšanas termiņu, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs veic materiālu sadali un ar rezolūciju nodod izlemšanai tiesnesim šajā plānā norādītajā secībā, veicot ierakstu žurnālā.

14. Saņemtos materiālus saistībā ar pārsūdzētajiem lēmumiem attiecībā pret vairākām personām vai saistībā ar vairāku personu iesniegtajām sūdzībām, vai saistībā ar vairākām mantām vienā kriminālprocesā pieļaujams nodot izskatīšanai vienam tiesnesim (līdz diviem materiāliem), veicot ierakstu žurnālā. Ņemot vērā lietderības apsvērumus, lai nodrošinātu procesuālās ekonomijas principu, ja ir iesniegti trīs vai vairāk materiāli vienā kriminālprocesā, tos var nodot vienam tiesnesim.

15. Ja materiālu nav iespējams nodot attiecīgajam tiesnesim norādītajā secībā (tiesneša darbnespēja, komandējums, atvaļinājums u. c. gadījumi), iemeslu ieraksta žurnālā un materiālu nodod nākamajam tiesnesim.

16. Materiāla nodošana no viena tiesneša citam (ja tiesneša noslodzes dēļ nav iespējams nodrošināt sūdzības izskatīšanu likumā paredzētajā termiņā) pieļaujama tikai atbilstoši Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja rezolūcijai.

APSTIPRINU

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs                                                               Māris Vīgants

Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.