Ar tiesu varu Latvijā ir saistītas ne tikai tiesas, bet arī virkne personu un iestāžu.
Tieslietu ministrija
Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarēs un ir augstākā iestāde padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. Ministrija ir tieši pakļauta tieslietu ministram. www.tm.gov.lv
Tieslietu padome
Tieslietu padome piedalās tieslietu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē un tiesu sistēmas darba organizācijā un pilnveidošanā. Tieslietu padomes izveidošanas mērķis ir līdzsvarot attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu, nosakot tiesu varai nozīmīgu lomu jautājumos, kas skar tiesu sistēmu. www.tieslietupadome.lv
Tiesu administrācija
Tiesu administrācija tiesu darba organizēšanā un nodrošināšanā darbojas vairākos virzienos. Tā ir atbildīga par rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu personālvadību, tiesnešu apmācības organizēšanu, finanšu uzskaiti un budžeta plānošanu, saimniecisko vajadzību nodrošināšanu, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu informatizācijas vadību. www.ta.gov.lv
Tieslietu akadēmija
Tieslietu akadēmija savu darbību sāka 2025. gada 1. janvārī. Tieslietu akadēmija plāno, organizē un īsteno mācības tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kuri sniedz juridisku atbalstu prokurora pienākumu izpildes procesā, kā arī izmeklētājiem jautājumos, kas ir būtiski efektīvai tiesas spriešanai.
Tiesu namu aģentūra
Tiesu namu aģentūra ir dibināta 1997. gadā. 100 % aģentūras akciju pieder valstij. Valsts kapitāldaļu turētājs ir Tieslietu ministrija. Tiesu namu aģentūras galvenais uzdevums ir atbilstoši valsts interesēm pārvaldīt un efektīvi apsaimniekot Tieslietu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu. Aģentūra nodrošina tiesu, Tieslietu ministrijas un tās padotības iestāžu IT infrastruktūras darbību, uzturēšanu un administrēšanu. Tiesu namu aģentūra veic arī mācību grāmatu, tiesību aktu, kā arī tiesu nolēmu apkopojumu izdošanu. www.tna.lv
Tiesneša palīgs
Tiesneša palīgs piedalās lietas sagatavošanā izskatīšanai un tās izskatīšanas nodrošināšanā, pēta un analizē uz lietu attiecināmo tiesisko regulējumu, nacionālo un starptautisko tiesu praksi un citus tiesību avotus, saskaņā ar tiesneša norādījumu sagatavo nolēmumu un citu procesuālo dokumentu projektus, kā arī apkopojumus par tiesu prakses jautājumiem
Tiesas konsultants
Tiesas konsultants veic tiesu prakses un statistikas pētīšanu un vispārināšanu, nodrošina lietu izskatīšanai nepieciešamo tiesību normu, tiesu prakses un tiesību zinātnes atziņu atlasi, kā arī veic citu metodisko darbu
Kancelejas vadītājs
Kancelejas vadītājs vada un organizē tiesas kancelejas darbu, organizē apmeklētāju pieņemšanu tiesas kancelejā, kontrolē saņemtās un nosūtāmās korespondences reģistrāciju un uzskaiti, kā arī lietu savlaicīgu nosūtīšanu citas instances tiesai un to nodošanu tiesas arhīvā. Kancelejas vadītāja vadībā strādā tiesas sēžu sekretāri un citi kancelejas darbinieki
Tiesas sēžu sekretārs
Tiesas sēžu sekretārs piedalās tiesas sēdēs un fiksē to gaitu, noformē tiesas sēžu protokolus, atbilstoši tiesneša norādījumiem sagatavo lietas izskatīšanai, nodrošina datu reģistrēšanu Tiesu informatīvajā sistēmā, kārto lietas un pēc to izskatīšanas nodrošina to nodošanu tiesas kancelejā, kā arī pēc tiesneša norādījuma sagatavo un nosūta informatīvus paziņojumus un citu informāciju
Tiesas tulks
Tiesas tulks veic rakstisko un mutisko tulkošanu, piedaloties tiesas sēdēs un nodrošinot tiesā juridiski kvalitatīvu tulkojumu, tulko tiesas nolēmumus un citus tiesvedībā nepieciešmos dokumentus, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos nodrošina tulkojumu procesa dalībniekiem, iepazīstoties ar lietas materiāliem
Prokurori
Prokurori ir tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas, kuras piedalās lietu izskatīšanā tiesā un veic citus pienākumus saskaņā ar likumu. Prokuroru tiesības un pienākumus tiesā nosaka civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi. www.lrp.gov.lv
Zvērināti advokāti
Zvērināti advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras sniedz juridisku palīdzību un veic citus pienākumus saskaņā ar likumu. Zvērināti advokāti piedalās lietu izskatīšanā kā aizstāvji un pārstāvji. Zvērinātu advokātu tiesības un pienākumus tiesā nosaka civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi. Ārvalsts advokāts var būt aizstāvis un pārstāvis lietu izskatīšanā tikai starptautiskajos līgumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. www.advokatura.lv
Zvērināti notāri
Notārs ir valsts ierēdnis, kurš apliecina dokumentu vai darījumu patiesumu. Viņa pienākumi ir taisīt notariālos aktus, apliecinājumus, pieņemt glabājumā naudu, vērtspapīrus un dokumentus, vest mantojuma lietas. Atšķirībā no advokāta vai juriskonsulta, notārs ir valsts amatpersona. Tas nozīmē, ka notāram valsts ir devusi varas uzticību un viņam to ir jāprot saglabāt. Notāra pienākums ir godprātīgi palīdzēt cilvēkiem risināt juridiskos darījumus. Zvērinātu notāru darbību nosaka Notariāta likums. www.latvijasnotars.lv
Zvērināti tiesu izpildītāji
Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, kā arī citas likumā noteiktas darbības. Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Zvērinātu tiesu izpildītāju darbību nosaka Tiesu izpildītāju likums. www.lzti.lv
Bāriņtiesa
Bāriņtiesa ir novada vai republikas pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde. Novados, kuros nav teritoriālo vienību, novadu pagastos un novadu pilsētās bāriņtiesa Civillikumā noteiktajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus Bāriņtiesu likumā norādītos uzdevumus, ja šajos novados, novadu pagastos un novadu pilsētās nav notāra.
Latvijas bāriņtiesu adreses un kontaktinformāciju meklējiet šeit.
Dzimtsarakstu nodaļa
Dzimtsarakstu nodaļu izveido republikas pilsētas vai novada pašvaldība. Dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis ir attiecīgās republikas pilsētas vai novada administratīvā teritorija. Dzimtsarakstu nodaļās veic civilstāvokļa aktu – laulības, dzimšanas un miršanas reģistrāciju. Dzimtsarakstu nodaļas darbību regulē Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums. Civilstāvokļa aktu reģistrācija ir valsts deleģēta funkcija pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām.
Šķīrējtiesas
Šķīrējtiesa ir institūcija, kas izšķir strīdu ārpustiesas kārtībā. Šķīrējtiesa nav valsts izveidota tiesa.
Šķīrējtiesu var izveidot konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai (ad hoc šķīrējtiesa) vai pastāvīgai darbībai. Pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība, kuras darbības mērķis ir pastāvīgās šķīrējtiesas darbība. Pastāvīgā šķīrējtiesa uzsāk darbību pēc reģistrācijas šķīrējtiesu reģistrā. Šķīrējtiesu reģistru ved Uzņēmumu reģistrs. Ad hoc šķīrējtiesu izveido, pamatojoties uz pušu vienošanos.
Tā kā nav iespējams visus strīdus izšķirt tiesā, tad personas var risināt savas domstarpības arī citādā veidā – savstarpējās sarunās, izmantojot vidutāja palīdzību, vai arī šķīrējtiesā.
Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:
1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;
3) kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
6) par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;
7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību aktu normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process. (Šķīrējtiesu likuma 5. pants)
Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajiem jautājumiem.
Šķīrējtiesas spriedums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi. Ja šķīrējtiesas nolēmums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga vērsties rajona (pilsētas) tiesā pēc piekritības (parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, – pēc parādnieka dzīvesvietas vai juridiskās adreses – Civilprocesa likuma 3. nodaļa) ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.