LIETU SADALES PLĀNS
par tiesneša nozīmēšanu lietas izskatīšanai
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā
2025. gadā
(stājas spēkā no 2025. gada 2. janvārī)
Izdots saskaņā ar likuma
“Par tiesu varu” 28.1 panta pirmo daļu
I. Vispārīgie noteikumi
1. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā iesniegtās civillietas un materiāli tiek reģistrēti iesniegšanas secībā Tiesu informācijas sistēmā un sadalīti datorizēti, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas Datorizēto lietu sadales programmu, izņemot 13., 14. un 15. punktā paredzētos gadījumus.
2. Atsevišķi dala pirmās instances un apelācijas instances lietas.
3. Lietu sadali veic vienu reizi darba dienā, vienu stundu un 30 minūtes pirms darba dienas beigām.
4. Tiesneši Madara Ābele, Uldis Apsītis, Ieva Bāliņa, Marika Bebriša, Svetlana Beļajeva, Līga Blūmiņa, Olita Blūmfelde, Skaidrīte Buivide, Adrija Buliņa, Ilze Celmiņa, Uldis Danga, Arnis Dundurs, Gunta Freimane, Ligita Gavare, Lelde Grauda, Anita Grāvīte, Dace Kantsone, Sandra Krūmiņa, Ieva Lūciņa-Linka, Ilze Ošiņa, Ineta Ozola, Lidija Pliča, Ilze Ramane, Normunds Riņķis, Sanita Rūtena-Laizāne, Mārtiņš Sviķis, Iveta Stuberovska, Inese Strelča, Gvido Ungurs, Sarmīte Vamža, Valdis Vazdiķis, Agnese Veita, Elvijs Vēbers, Daiga Vilsone, Māris Vīgants, Lauma Volberga, Kristīne Zdanovska, Dzintra Zvaigznekalna-Žagare un Žanete Žimante skata civillietas pirmajā instancē un apelācijas instancē.
5. Civillietas par patenttiesību, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, dizainparaugu, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību tiek iedalītas tiesnešiem, kuri ir specializējušies šīs kategorijas lietu izskatīšanā, – Ivetai Stuberovskai, Ilzei Ošiņai, Marikai Bebrišai, Skaidrītei Buividei, Dacei Kantsonei, Valdim Vazdiķim un Kristīnei Zdanovskai.
6. Tiesnešiem civillietu sadales koeficients pirmajā instancē tiek noteikts 5 %, apelācijas instancē – 95 %.
Tiesnesim, pildot tiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus, kā arī pildot pienākumus tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, piedaloties darba grupās u. c., ar tiesas priekšsēdētāja vai viņa prombūtnes gadījumā tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojumu noteiktā slodze var tikt mainīta.
7. Civillietām, kas saņemtas ar apelācijas sūdzību, tiek noteikta specializācija “Parastās lietas” un “Apelācijas lietas ar termiņu”, bet civillietām, kas saņemtas ar blakus sūdzību/protestu, tiek noteikta specializācija “Proporcionāli sadalāmas lietas” un “Blakus sūdzības ar termiņu”.
7.1. Par lietām “Apelācijas lietas ar termiņu ” ir uzskatāmas:
a) lietas ar likumā noteikto izskatīšanas termiņu;
b) lietas, kurās tiek izšķirts jautājums par bērnu tiesību aizsardzību;
c) lietas, kuras ir atdotas no Augstākās tiesas atkārtotai izskatīšanai.
7.2. Par lietām “Blakus sūdzības ar termiņu” ir uzskatāmas:
a) lietas ar likumā noteikto izskatīšanas termiņu;
b) lietas, kurās tiek izšķirts jautājums par bērnu tiesību aizsardzību.
8. Lietu sadalē netiek iekļauti tiesneši:
8.1. kuri ir prombūtnē (atvaļinājums, komandējums, darbnespēja u. tml.);
8.2. kuri iepriekš piedalījušies šīs lietas izskatīšanā, un pieņemtais nolēmums atcelts, un/vai saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem nav pieļaujama šo tiesnešu piedalīšanās lietu izskatīšanā;
8.3. kuri ir pieņēmuši lēmumu par sevis atstatīšanu no kādas lietas iztiesāšanas saistībā ar interešu konflikta situāciju, turpmākās lietās, kurās kāds no lietas dalībniekiem ir tiesību subjekts, ar kuru tiesnesim ir deklarējamās darījuma attiecības, kuras rada vai var radīt iespējamo interešu konfliktu.
Tiesneša pienākums ir informēt tiesas priekšsēdētāju un/vai Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētaju par iespējamo interešu konflikta attiecību esību un izbeigšanos.
9. Sadalot lietu, kura iepriekš bijusi izskatīšanā apelācijas instancē, par lietu sadali atbildīgā persona, kas noteikta ar tiesas priekšsēdētājas rīkojumu, atzīmē tiesnešus, kuri nepiedalās atkārtotā sadalē.
10. Ja tiesnesis sevi atstatījis no lietas izskatīšanas vai pieņēmis noraidījumu, lieta tiek nodota atkārtotai automatizētai sadalei, nepiedaloties tiesnesim, kurš sevi atstatījis vai pieņēmis noraidījumu.
Ja pastāv objektīvi iemesli, kas paši par sevi nav pamats atstatīties no lietas izskatīšanas, bet kuri liedz tiesnesim lietu izskatīt plānotajā laikā, un nav iespējams saprātīgā termiņā nozīmēt nākamo tiesas sēdi vai datumu lietas izskatīšanai rakstveida procesā, lietas nodošana no viena tiesas sastāva (tiesneša) citam tiesas sastāvam pieļaujama tikai atbilstoši Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja rezolūcijai, kurā norādāms nodošanas pamats. Par iemesliem var atzīt tiesneša darbnespēju, komandējumu un citus objektīvus iemeslus, kas savlaicīgi nav bijuši paredzami.
11. Lietu slodzes, specializācijas datus, tiesnešu prombūtni, tiesneša maiņu Tiesu informatīvajā sistēmā reģistrē un datorizēto lietu sadali programmā veic tiesas priekšsēdētāja norīkoti darbinieki.
12. Datorizētās lietu sadales rezultātus katru darbdienu Tiesu informācijas sistēmā kontrolē Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs.
II. Īpašie noteikumi
13. Sūdzības, kas iesniegtas maksātnespējas lietā, ar Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja rezolūciju nodod izskatīšanai tiesas sastāvam (tiesnesim), kura tiesvedībā ir maksātnespējas lieta.
14. Pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem nodod izskatīšanai tiesas kolēģijas tiesnesim, kura tiesvedībā bijusi civillieta (kolēģijas sastāva tiesnesim referentam).
15. Ja tiesnesis, kura tiesvedībā bija/ir lieta, ir prombūtnē ilgāk par nedēļu, bet lietā saņemts pieteikums vai sūdzība, Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs civillietu ar rezolūciju nodod elektroniskai sadalei šī jautājuma izlemšanai. Pirms nodošanas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs izvērtē pieteikuma izskatīšanas vai sūdzības virzības steidzamību un termiņus.
16. Ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu noteiktais lietu sadales plāns kalendārā gada laikā var tikt grozīts, pamatojoties uz likuma ”Par tiesu varu” 28.1 panta otrajā daļā noteiktajiem gadījumiem, proti, lietu sadales plāns var tikt grozīts tiesneša pārslodzes dēļ, tiesneša nepietiekama noslogojuma dēļ, saistībā ar tiesnešu maiņu, tiesneša nespēju veikt savus pienākumus, kā arī saistībā ar tiesību aktos notikušajām izmaiņām vai apelācijas tiesu sastāvu maiņu.
APSTIPRINU
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Māris Vīgants
Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.