Piektdien, 30. janvārī, norisinās ikgadējais Eiropas Cilvēktiesību tiesas svinīgais gada atklāšanas pasākums Strasbūrā, Francijā. Tā ietvaros notiekošajā starptautiskajā seminārā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina uzstājas ar galveno ziņojumu par tautas gribas brīvu izpausmi kā priekšnoteikumu demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzībai.
Pasākuma ietvaros Satversmes tiesas priekšsēdētāja un tiesnesis Juris Juriss tikās arī ar Ukrainas Konstitucionālās tiesas tiesnešiem.
Šogad semināra dalībnieki no visām Eiropas Padomes dalībvalstīm caur Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras prizmu vērtē mediju plurālisma un demokrātiskās līdzdalības procesu aizsardzības izaicinājumus, tostarp tiesību uz informāciju nozīmi un tehnoloģiju attīstības perspektīvas. Pēc semināra sekos Eiropas Cilvēktiesību tiesas gada atklāšanas svinīgā sēde.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina savā ziņojumā vērš uzmanību uz to, ka demokrātijas apdraudējumi mūsdienās ir kļuvuši slēptāki un sarežģītāki. Ja agrāk tie izpaudās, piemēram, vēlēšanu rezultātu viltošanā, tad šobrīd arvien biežāk tiek nemanāmi ietekmēta cilvēku domāšana un rīcība, radot šaubas par demokrātiskā procesa patiesumu. Šie riski ir cieši saistīti ar tehnoloģiju attīstību un globalizāciju, kas ļauj ietekmi īstenot netieši un grūti pamanāmos veidos. Īpaši bīstama ir manipulatīva iejaukšanās vēlēšanās, jo tā var palikt nepamanīta un būtiski ietekmēt tautas gribas brīvu izpausmi un līdz ar to valsts un sabiedrības nākotni.
Tiesas savā judikatūrā ir uzsvērušas valstu pienākumu aizsargāt demokrātiju pret naidīgu ārvalstu ietekmi, tostarp izmantojot preventīvus pasākumus. Demokrātiskas valstis nevar atļauties rīkoties pārāk lēni. Valsts pieņemtajiem demokrātijas aizsardzības pasākumiem jābūt savlaicīgiem, jo autoritāri režīmi ātri pielāgojas, izmantojot naudu, tehnoloģijas un dezinformāciju, jo īpaši vēlēšanu laikā.
“Vārda brīvība ir demokrātijas pamats, taču valstij ir pienākums nodrošināt, lai tā netiktu izmantota dezinformācijas izplatīšanai un manipulācijām, īstenojot ārvalstu ietekmi demokrātisko procesu graušanai. Šādos gadījumos problēma nav atšķirīgi viedokļi, bet gan apzināta manipulēšana ar apstākļiem, ietekmējot sabiedrības brīvās gribas veidošanos. Valstij nav jāgaida, līdz apdraudējums ir iestājies un radījis negatīvas sekas. Ja ir pamatots risks attiecībā uz negodīgu vēlēšanu iznākumu, valstis drīkst ieviest preventīvus aizsardzības pasākumus, sargājot pilsoņus no slēptas ietekmes. Šāda pieeja nevis ierobežo demokrātiju, bet palīdz to aizsargāt. Brīvā pasaule dzīvo, ja tiesiskumu pavada modrība – kamēr kopā būsim savu vērtību sardzē ik dienu, mūsu demokrātijas saglabās spēju sevi aizstāvēt,” akcentē Irēna Kucina.
Informāciju sagatavoja:
Ksenija Vītola
Satversmes tiesas
Komunikācijas projektu koordinatore
+371 28304809