Mākslīgais intelekts (MI) arvien pārliecinošāk ienāk Eiropas valstu tiesu sistēmas ikdienas darbā. Arī Latvijas tiesās notiekošais atbilst Eiropas tendencēm, tā pēc piedalīšanās samitā par MI ietekmi uz tiesas sistēmu secināja Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieks Guntis Lauskis.
Samita diskusiju centrā bija jautājums par to, kā mākslīgais intelekts maina tiesu darbu un kā nodrošināt, lai jaunās tehnoloģijas tiktu izmantotas efektīvi, droši un atbilstoši tiesiskuma principiem. Diskusijas dalībnieki īpašu uzmanību pievērsa MI un tiesiskuma garantijām, tā sauktajam “ēnu MI”, proti, nekontrolētai komerciālo MI rīku izmantošanai tiesu darbā, kā arī tiesnešu un tiesu darbinieku mācību vajadzībām.
Dalībnieku pieredzes apmaiņa apliecināja, ka Eiropas valstīs pieeja MI ieviešanai būtiski atšķiras. Dažās valstīs, tostarp Francijā, Vācijā, Spānijā, Igaunijā un Zviedrijā, tiek izstrādāti vai pilotversijās izmēģināti tiesu sistēmas vajadzībām izstrādāti MI rīki. Savukārt daudzās citās valstīs tiesu darbiniekiem šādi risinājumi vispār nav pieejami.
Latvijas pieredze šajā kontekstā vērtējama pozitīvi. Tiesu administrācijas speciāli izstrādātais MI asistents tiesnešiem ir pieejams kopš šā gada augusta. Tas ļauj izmantot MI priekšrocības, vienlaikus izslēdzot riskus, kas saistīti ar personas datu aizsardzību un konfidenciālas tiesu informācijas nodošanu komerciāliem MI pakalpojumu sniedzējiem.
Guntis Lauskis, Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieks: “Būtiska samita atziņa bija aktīvāk pievērsties tā sauktajam “ēnu MI”. Eiropas valstu pieredze liecina, ka ievērojama daļa tiesnešu darba vajadzībām jau izmanto komerciālos MI rīkus. Tādēļ tiesu sistēmām ir būtiski nodrošināt drošas un praktiski izmantojamas alternatīvas, kā arī vadlīnijas par MI izmantošanas iespējām un trūkumiem. Samitā tika akcentētas arī problēmas, ko tiesām rada lietas dalībnieku aktīvā MI izmantošana. Arvien biežāk tiesas saņem apjomīgus, MI ģenerētus procesuālos dokumentus, kuros var būt neskaitāmi atkārtoti argumenti, pat nepatiesa informācija vai neesošas atsauces uz judikatūru. Tas ievērojami palielina tiesu noslodzi un rada nepieciešamību pēc efektīviem instrumentiem liela informācijas apjoma strukturēšanai un analīzei.”
Eiropas valstu tiesās, tai skaitā, arī Latvijā īpaši nozīmīga būtu MI rīku (“asistentu”) izmantošana garu procesuālo dokumentu apkopošanai, galveno argumentu identificēšanai un informācijas strukturēšanai. Vienlaikus nepieciešams turpināt tiesnešu un tiesu darbinieku informēšanu un praktisko apmācību par MI iespējām.
Samita pieredze apliecina, ka Latvija MI ieviešanas jomā tiesu sistēmā atrodas līdzās Eiropas valstīm, kuras šajā jomā jau ir spērušas nozīmīgus soļus. Nākamais būtiskais uzdevums ir panākt, lai Tiesu administrācijas MI asistents tiktu plaši un praktiski izmantots ikdienas tiesu darbā, vienlaikus izstrādājot principus un vadlīnijas drošai MI lietošanai.
Samitā, ko organizēja Tieslietu akadēmija sadarbībā ar Eiropas Tieslietu mācību tīklu un Eiropas Komisiju, piedalījās tiesneši, prokurori un tiesu darbinieki no Eiropas Savienības valstīm, pārstāvji no Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Padomes Tiesu sistēmas efektivitātes komisijas, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas, Eiropas Tieslietu padomju tīkla, Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes, Eiropas Tiesību institūta, Eiropas Advokatūru un tiesību biedrību padomes un juridisko tehnoloģiju nozares speciālisti.
Foto: Toms Norde, Eiropas Tieslietu mācību tīkls