Administratīvā procesa tiesā būtība
Administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana. (APL 103.pants)
Administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Ja cita likuma speciālā tiesību norma nosaka citu kārtību, kas nav pretrunā ar šā likuma pamatmērķiem un principiem, administratīvajā procesā tiesā piemēro cita likuma speciālo tiesību normu. (turpmāk – APL).
Administratīvajā procesā piemēro šādus vispārējos tiesību principus (APL 4.pants):
Privātpersonas tiesību ievērošanas princips - administratīvajā procesā, it īpaši pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. (APL 5.pants)
Vienlīdzības princips - pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus (pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem, - atšķirīgus lēmumus) neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem. (APL 6.pants)
Tiesiskuma princips - iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām. Iestāde un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. (APL 7.pants)
Tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips - iestāde un tiesa, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi), lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu. (APL 8.pants)
Patvaļas aizlieguma princips - administratīvo aktu un tiesas nolēmumu var pamatot ar faktiem, kuri ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai, un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem. (APL 9.pants)
Tiesiskās paļāvības princips - privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. (APL 10.pants)
Likuma atrunas princips - privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Ja Satversme, likums vai starptautisko tiesību norma ir pilnvarojusi Ministru kabinetu, tad Ministru kabinets savukārt ar noteikumiem var pilnvarot pašvaldības. (APL 11.pants)
Demokrātiskās iekārtas princips - iestāde un tiesa, piemērojot tiesību normas, apsver, vai privātpersonai nelabvēlīgs administratīvais akts vai faktiskā rīcība ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu privātpersonu tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību. (APL 12.pants)
Samērīguma princips - labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu. (APL 13.pants)
Likuma prioritātes princips - privātpersonai labvēlīgu administratīvo aktu, kas regulē tiesiskās attiecības demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgā jautājumā (vārda un preses brīvība, domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, kā arī politiskā sistēma), iestāde var izdot uz Satversmes vai likuma pamata; (APL 14.pants)
Procesuālā taisnīguma princips - iestāde un tiesa, pieņemot lēmumus, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus. Amatpersona, par kuras objektivitāti var pastāvēt pamatotas šaubas, nepiedalās lēmuma pieņemšanā. (APL 14.1 pants)
Administratīvajā procesā piemēro arī APL neminētus vispārējos tiesību principus, kuri atklāti, atvasināti vai attīstīti iestāžu praksē vai tiesu judikatūrā, kā arī tiesību zinātnē. (APL 4.panta otrā daļa)
Administratīvās lietas pakļautība un piekritība (APL 12.nodaļa)
Pārsūdzēto administratīvo aktu un faktisko rīcību kā administratīvo lietu izskata tiesā.
Pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā iesniedz pēc pieteicēja adreses [fiziskā persona — pēc deklarētās dzīvesvietas adreses, papildu adreses (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē) vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas, juridiskā persona — pēc juridiskās adreses]. (APL 189.pants)
Jautājumu par lietas pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis. Ja tiesa vai tiesnesis atzīst, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai, lēmumā norāda iestādi, kuras kompetencē ir šīs lietas izskatīšana. (APL 121.pants)
Valsts nodeva un drošības nauda
Valsts nodevas un drošības naudas samaksas nosacījumi paredzēti Administratīvā procesa likuma (APL) 13. nodaļā.
Par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā, kā arī par pretpieteikumu un trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem pieteikumu maksā valsts nodevu 30 euro apmērā.
Par apelācijas sūdzību, kā arī par pretapelācijas sūdzību maksā valsts nodevu 60 euro apmērā.
Par blakus sūdzību maksā drošības naudu 15 euro apmērā. Par blakus sūdzību, kas ietverta apelācijas vai kasācijas sūdzībā (APL 292. panta 1.1 daļa un 307. panta 4.1 daļa), drošības naudu nemaksā.
Par kasācijas sūdzību, kā arī par pretsūdzību maksā drošības naudu 70 euro apmērā.
Par lūgumu par pagaidu aizsardzību maksā drošības naudu 15 euro apmērā.
Tiesa (tiesnesis) pēc fiziskās personas lūguma, ievērojot tās mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no valsts nodevas vai drošības naudas samaksas. Tiesa (tiesnesis), pieņemot lēmumu, ņem vērā to, vai šīs personas iesniegtos citus pieteikumus, sūdzības un lūgumus administratīvajai tiesai pēdējo triju gadu laikā vairākkārt atteikts pieņemt, atteikts izskatīt, tie atstāti bez izskatīšanas vai noraidīti.
Informāciju par kontiem, kuros iemaksājamas valsts nodevu un drošības naudu summas, skatīt portāla sadaļā „Valsts nodevas un tiesu konti”
Informāciju par valsts nodevu un citu maksājumu atmaksu skatīt portāla sadaļā „Nodevu atmaksa”
Sprieduma stāšanās spēkā un izpilde
Sprieduma stāšanās spēkā
Tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Ja likumā paredzēts, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pārsūdzams, šāds spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā. Ja likumā paredzēts, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pārsūdzams, iesniedzot kasācijas sūdzību, šāds tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā. Ja apelācijas sūdzība vai — likumā noteiktajos gadījumos — kasācijas sūdzība iesniegta, bet attiecīgi Administratīvā apgabaltiesa vai Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments atteicis tiesvedības ierosināšanu, ierosināto tiesvedību izbeidzis vai atstājis sūdzību bez izskatīšanas, spriedums stājas spēkā ar attiecīgā lēmuma spēkā stāšanos. (APL 263.pants)
Apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta. (APL 309.pants)
Kasācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas dienā. (APL 351.pants)
Sprieduma izpilde (APL 264.pants)
Spriedumu izpilda pēc tā stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad tiesa noteikusi, ka spriedums izpildāms nekavējoties.
Nekavējoties izpildāmi spriedumi (APL 265.pants)
Pamatojoties uz pieteicēja lūgumu, tiesa var noteikt, ka spriedums pilnībā vai daļā izpildāms nekavējoties, ja sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildes novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus pieteicējam vai arī sprieduma izpilde var kļūt neiespējama.
Ja tas paredzēts likumā, tiesa pati nosaka, ka spriedums pilnībā vai daļā izpildāms nekavējoties.
Sprieduma izpildes sadalīšana termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšana
Tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma, ievērojot konkrētos apstākļus, var sadalīt sprieduma izpildi termiņos, kā arī grozīt sprieduma izpildes veidu un kārtību. Lūgumu izskata rakstveida procesā. (APL 266.pants)
Administratīvā akta izpildes kārtība (APL 358.pants)
Administratīvo aktu tā adresāts izpilda labprātīgi
Izpildiestāde (APL 359.pants)
Administratīvo aktu piespiedu kārtā izpilda izpildiestāde:
1) iestāde, kas administratīvo aktu izdevusi;
2) cita institūcija;
3) tiesu izpildītājs;
4) policija.
Piekritīgo izpildiestādi nosaka normatīvie akti.
Administratīvā akta izpildes noilgums (APL 360.1 pants)
Administratīvais akts, izņemot APL 360.1 panta otrajā daļā noteiktos gadījumus, nav nododams izpildei, ja no tā labprātīgas izpildes termiņa beigām pagājuši vairāk nekā pieci gadi. Noilguma termiņā neieskaita laiku, kad administratīvā akta adresātam nav deklarētās dzīvesvietas vai dzīvesvieta ir reģistrēta ārpus Latvijas, taču šādā gadījumā administratīvais akts nav nododams izpildei, ja no tā labprātīgas izpildes termiņa beigām pagājuši vairāk nekā seši gadi.
Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas (APL 364.pants)
Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas uzliek adresātam.