Publicēts: 14.01.2025.

Tiesvedības pamatnoteikumi civillietā (Civilprocesa likuma 1.–2. nodaļa)

Civillietas tiesa izspriež kārtībā, kāda noteikta Civilprocesa likumā un likumā "Par tiesu varu". Civilprocesa likums nosaka, ka katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Personai, kas vērsusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

Civilprocesa likums nosaka tiesvedības veidus civillietās:

  • prasības tiesvedība (Civilprocesa likuma 4. un 5. sadaļa),
  • sevišķās tiesāšanās kārtība (Civilprocesa likuma 6. sadaļa),
  • saistību izpildīšana tiesas ceļā (Civilprocesa likuma 7. sadaļa).

Tiesvedību civillietā regulē civilprocesuālo tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā.

Civillietu izskatīšanas kārtība un tiesnešu sastāvs

Civillietas vispirms izskata pirmās instances tiesa. Ja spriedums neapmierina, to var pārsūdzēt otrās instances tiesā, ja likums to atļauj. Augstākā tiesa lietu izskata tikai pēc zemāko instanču tiesām, ja likums nenosaka citādi. Ja arī otrās instances spriedums neapmierina, to var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Pirmās instances tiesā civillietu izskata viens tiesnesis. Apelācijas un kasācijas instances tiesās lietu izskata vairāki tiesneši kopā.

Civiltiesisko strīdu pakļautība un piekritība (Civilprocesa likuma 3. nodaļa)

Pakļautība

Visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Tas neatņem pusēm tiesības, savstarpēji vienojoties, vērsties strīda izšķiršanai šķīrējtiesā vai izmantot mediāciju.

Jautājumu par strīda pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis. Ja tiesa vai tiesnesis atzīst, ka strīds nav pakļauts tiesai, lēmumā jānorāda iestāde, kuras kompetencē ietilpst šā strīda izšķiršana.

Tiesa izskata arī fizisko un juridisko personu pieteikumus, kuriem nav civiltiesiska strīda rakstura, ja tas noteikts likumā.

Piekritība

Rajona (pilsētas) tiesa izskata civillietas kā pirmās instances tiesa.

Īpašas lietu kategorijas, kuras izskata Rīgas pilsētas tiesa:

  • lietas, kuru materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts;
  • lietas par patenttiesību, augu šķirņu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, dizainparaugu, preču zīmju, sertifikācijas zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību;
  • lietas par autortiesību un blakustiesību, datubāzu veidotāju tiesību (sui generis) aizsardzību;
  • lietas par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.

Ja izskatāmā lieta ietver prasījumu, kas ir saistīts ar prasījumu lietā, kura ir piekritīga gan Rīgas pilsētas tiesai, gan rajona (pilsētas) tiesai, vai arī rajona (pilsētas) tiesā saņemta pretprasība, kas ir piekritīga Rīgas pilsētas tiesai, lietu izskata Rīgas pilsētas tiesa.

Ekonomisko lietu tiesa

Ekonomisko lietu tiesa kā pirmā instance izskata sarežģītus ekonomiskus strīdus, piemēram, par pārapdrošināšanas līgumiem, ieguldījumu pakalpojumiem, Eiropas Savienības investoru sūdzībām pret Latviju, koncernu attiecībām, kapitālsabiedrību īpašnieku strīdiem, finanšu nodrošinājuma līgumiem, darījumiem ar saistītām personām, uzņēmumu reorganizāciju (izņemot darbinieku prasības), lielu būvniecības projektu strīdiem, sūdzībām par negodīgu konkurenci un digitālā tirgus noteikumu pārkāpumiem, lēmumiem kapitālsabiedrību sapulcēs, kā arī pieteikumus par banku slēgšanu un bankrotu. Ja lieta ir saistīta ar citu Ekonomisko lietu tiesas lietu vai saņemta atbilstoša pretprasība, to skata šī tiesa. Tomēr, ja saistība ir ar Rīgas pilsētas tiesas lietu vai saņemta tās kompetencē esoša pretprasība, lietu skata Rīgas pilsētas tiesa.

Apgabaltiesa kā apelācijas instance izskata lietas apelācijas kārtībā.

Augstākā tiesa jeb Senāts kā kasācijas instance izskata lietas kasācijas kārtībā.

Prasības celšana pēc deklarētās dzīvesvietas adreses vai juridiskās adreses

Prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas, bet pret juridisko personu – pēc tās juridiskās adreses.

Prasība pret atbildētāju, kuram nav deklarētās dzīvesvietas, ceļama pēc viņa dzīvesvietas.

Prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas.

Piekritība pēc prasītāja izvēles

Prasību, kas radusies sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību, var celt tiesā arī pēc filiāles vai pārstāvniecības juridiskās adreses.

Prasību par saistību izpildi pret komercsabiedrību, kura pārrobežu pārveidošanas ceļā reorganizējusies uz citu dalībvalsti, divu gadu laikā pēc reorganizācijas spēkā stāšanās var celt arī pēc komercsabiedrības pēdējās juridiskās adreses Latvijā.

Prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam vai paternitātes noteikšanu prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas.

Prasību, kas izriet no personiskiem aizskārumiem (Civillikuma 1635., 2347.–2353.pants), prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.

Prasību par fiziskās vai juridiskās personas mantai nodarītajiem zaudējumiem var celt arī pēc to nodarīšanas vietas.

Prasību par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas.

Jūras prasību var celt arī pēc atbildētāja kuģa aresta vietas.

Prasību pret vairākiem atbildētājiem, kuri dzīvo vai atrodas dažādās vietās, var celt pēc viena atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses.

Prasību par laulības šķiršanu vai laulības neesību var celt tiesā pēc prasītāja izvēles atbilstoši noteikumiem.

Prasību, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai darbavietas. 

Ja prasītājam šeit minētajos gadījumos nav deklarētās dzīvesvietas, viņš prasību var celt pēc savas dzīvesvietas.

Izņēmuma piekritība

Prasība par īpašuma tiesībām un par jebkuru citu lietu tiesību uz nekustamo īpašumu vai tā piederumiem, kā arī prasība par minēto tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā vai par šo tiesību dzēšanu un par mantas izslēgšanu no aprakstes akta ceļama pēc mantas atrašanās vietas.

Kreditora prasības pret mantojuma masu, kad nav zināmi mantojuma tiesībās apstiprinātie vai mantojumu pieņēmušie mantinieki, piekrīt tiesai pēc mantojuma atstājēja deklarētās dzīvesvietas vai dzīvesvietas, bet, ja viņa deklarētā dzīvesvieta vai dzīvesvieta nav bijusi Latvijā vai ja tā nav zināma, – tiesai pēc mantojamās mantas vai tās daļu atrašanās vietas.

Izņēmuma piekritība var būt noteikta arī citos likumos.

Līgumiskā piekritība

Slēdzot līgumu, tā slēdzēji var noteikt to pirmās instances tiesu, kurā izšķirami strīdi, kas viņiem varētu celties par šo līgumu vai tā izpildīšanu.

Likumā noteikto izņēmuma piekritību nevar grozīt.

Pretprasību iesniegšanas vieta

Pretprasība neatkarīgi no tās piekritības ceļama tiesā pēc sākotnējās prasības izskatīšanas vietas.

Prasības celšana Latvijas tiesā saskaņā ar starptautiskajiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Gadījumos, kad saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesībām lieta ir Latvijas tiesu jurisdikcijā, bet nacionālie piekritības noteikumi nenorāda konkrētu tiesu, kurā celt prasību, prasītājam ir tiesības vērsties jebkurā Latvijas tiesā pēc saviem ieskatiem, ievērojot likumā noteiktās prasības attiecībā uz prasības celšanu.

Tiesāšanās izdevumi

Tiesāšanās izdevumi ir:

  • tiesas izdevumi
  • ar lietas vešanu saistītie izdevumi

Tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir noteikti, lai:

  • daļēji kompensētu valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai;
  • atlīdzinātu tai pusei tiesāšanās izdevumus, kuras labā taisīts tiesas nolēmums;
  • mudinātu parādniekus labprātīgi izpildīt saistības;
  • atturētu personas griezties tiesā ar nepamatotām prasībām vai prasībām par niecīgām summām.

Valsts nodevas un tiesu konti

Par katru prasības pieteikumu — sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem šajā pantā paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, — maksājama valsts nodeva  Civilprocesa likuma 34. pantā noteiktā apmērā.

  Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir:

  • summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem;
  • izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas;
  • ar atbildētāja vai liecinieka meklēšanu saistītie izdevumi;
  • ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi;
  • ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu, tulkošanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu saistītie izdevumi;
  • ar sludinājuma teksta sagatvošanu un izsniegšanu saistītie izdevumi;
  • ar prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību saistītie izdevumi.

Lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamo summu, kā arī ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, atbildētāja vai liecinieka meklēšanu, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu, tulkošanu, rakstveida pierādījumu atgriešanu, sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu un prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību saistīto izdevumu apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Civilprocesa likums, 40. pants.

Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem

Puses atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

Tiesa vai tiesnesis, ievērojot personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos vai arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu.

Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.

Tiesas izdevumu atlīdzināšana

 Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumu summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Valsts nodeva par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, netiek atlīdzināta.

Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, tiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos tiesas izdevumus, izņemot Civilprocesa likuma 219. panta pirmās daļas 2. punktā norādīto gadījumu.

Tiesas izdevumu atlīdzināšana valstij

Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Ja prasība noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai ja prasītājs atteicies no prasības, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Taču, ja prasītājs neuztur savus prasījumus, jo atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesas izdevumus valsts ienākumos piedzen no atbildētāja.

Ja prasība apmierināta daļēji, bet atbildētājs atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tie piedzenami valsts ienākumos no prasītāja, kas nav atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, proporcionāli tai prasījuma daļai, kura noraidīta.

Ja abas puses ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas, tiesas izdevumus uzņemas valsts.

Ja tiesa apstiprina izlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no abām pusēm valsts ienākumos vienādā apmērā, ja izlīgumā nav noteikts citādi.

Valsts nodevas atmaksāšana 

Drošības nauda (Civilprocesa likums, 43.¹ pants)

AR LIETAS VEŠANU SAISTĪTIE IZDEVUMI ir:

  • izdevumi advokāta palīdzības samaksai;
  • ceļa un uzturēšanās izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas sēdē, kā arī ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī;
  • izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu;
  • tulka izdevumi sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī;
  • tulka izdevumi sakarā ar pušu piedalīsanos tiesas sēdē.

Kā valsts apmaksā juridisko palīdzību un kad valstij šī nauda jāatmaksā 

Valsts sedz divu veidu izdevumus, nodrošinot bezmaksas juridisko palīdzību. Pirmkārt, tā ir samaksa juristam (advokātam vai citam speciālistam) par viņa darbu, palīdzot cilvēkam tiesā vai citā juridiskā procesā. Otrkārt, tie ir dažādi papildu izdevumi, kas var rasties, sniedzot šo palīdzību, piemēram, transporta izmaksas vai dokumentu kopēšana, ja tie ir bijuši nepieciešami lietas kārtošanai.

Kad tiesa beidz izskatīt lietu un pieņem lēmumu, tā nosaka, kura puse sedz tiesas izdevumus. Ja valsts ir apmaksājusi bezmaksas juridisko palīdzību kādai no pusēm, tad tiesa var no tās puses, kura zaudēja tiesas prāvu, pieprasīt atmaksāt valstij šo summu. Tas tiek darīts saskaņā ar īpašiem noteikumiem. Tiesa iegūst informāciju par to, cik valsts ir samaksājusi par juridisko palīdzību, pārbaudot speciālu reģistru. Civillietās, ja reģistrā nav visu nepieciešamo ziņu, tiesa var lūgt šo informāciju arī no jurista, kurš palīdzību sniedza.

Tomēr ir gadījumi, kad valsts pati sedz savus izdevumus par bezmaksas juridisko palīdzību. Tas notiek tad, ja puse, kurai pēc tiesas lēmuma būtu jāatmaksā valstij šī nauda, ir tik trūcīga, ka ir atbrīvota no jebkādu tiesas izdevumu maksāšanas. Šādā situācijā valsts pati uzņemas atbildību par šiem izdevumiem.

Ja puse, no kuras tiesai būtu jāpiedzen izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas, tad ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus uzņemas valsts.

Ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšana 

Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

Ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

Ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši — lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

Tiesa var atteikt atlīdzināt tulka izdevumus, ja puse, kurai par labu piespriežami šie izdevumi, pārvalda tiesvedības valodu.

Lēmumu jautājumā par tiesāšanās izdevumiem var pārsūdzēt persona, uz kuru tas attiecas.

Tiesas spriedumu un lēmumu izpilde (Civilprocesa likums, 538. pants.)

Tiesas spriedumi un lēmumi izpildāmi pēc to stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar likumu vai tiesas spriedumu tie izpildāmi nekavējoties. Norādei, ka spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, jābūt pašā izpildu dokumentā.

Nekavējoties izpildāmie spriedumi (Civilprocesa likums, 205. pants):

  1.     par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam;
  2.     par darba samaksas piedziņu;
  3.     par atjaunošanu darbā;   
  4.     par atlīdzību par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu;
  5.     par uzturlīdzekļu piedziņu sakarā ar tādas personas nāvi, kuras pienākums bijis kādu uzturēt;
  6.     lietās, kurās atbildētājs atzinis prasījumu;
  7.     lietās, kurās sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildīšanas novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam vai arī pati piedziņa var kļūt neiespējama;
  8.     lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.

 Izpildu dokumenti ir:

  1. izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, šķīrējtiesas nolēmumiem, darba strīdu komisijas lēmumiem, regulatora lēmumiem par strīda izskatīšanu, ārvalstu tiesu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumiem, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 299. pantu pieņemtajiem Eiropas Padomes, Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas aktiem ;
  2. institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvā pārkāpuma procesā un likumu pārkāpumu lietās;
  3. tiesas vai tiesnešu nolēmumi administratīvā pārkāpuma procesā;
  4. procesa virzītāja lēmuma vai prokurora priekšraksta izraksts krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām;
  5. uz administratīvā akta pamata izdotie izpildrīkojumi (šā likuma 539. panta otrās daļas 2. punkts);
  6. tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā;
  7. tiesas vai tiesneša lēmumi par procesuālo sankciju - naudas soda vai piespiedu naudas - piemērošanu;
  8. notāru, advokātu un tiesu izpildītāju izrakstītie rēķini;
  9. ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts Eiropas izpildes rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa regulu (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.805/2004);
  10. ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegta apliecība saskaņā ar Padomes 2003. gada 27. novembra regulas Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (turpmāk — Padomes regula Nr. 2201/2003) 41.panta 1.punktu vai 42.panta 1.punktu;
  11. atbildīgās iestādes lēmumi par starp­tautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi;
  12. tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegta apliecība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.861/2007 20. panta 2. punktu;
  13. tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegts Eiropas maksājuma rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 18. pantu;
  14. tiesas lēmums par atļauju nodrošinātajam kreditoram pārdot ieķīlāto parādnieka mantu tiesiskās aizsardzības procesā (Maksātnespējas likuma 37. panta otrā daļa).
  15. ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts nolēmuma izraksts saskaņā ar Padomes regulas Nr. 4/2009 20.panta 1.punkta „b” apakšpunktu;
  16. ārvalsts kompetentās iestādes izsniegts nolēmuma izraksts saskaņā ar Padomes regulas Nr. 4/2009 48. pantu;
  17. vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī un kas noteikts 2011. gada 18. novembra Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 II pielikumā;
  18. Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā izsniegti notariālie izpildu akti;
  19. protesta akti par notariālā akta formā izdotajiem vienkāršajiem vekseļiem;
  20. ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegta apliecība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 12.decembra regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1215/2012) 53. vai 60.pantu;
  21. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes lēmuma izraksts par administratīvā naudas soda uzlikšanu, kas saistīts ar pārkāpumiem darbinieku nosūtīšanas jomā un saņemts Iekšējā tirgus informācijas sistēmā (IMI);
  22. tiesas, arī ārvalsts tiesas, izdota Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma A daļa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 655/2014 19.panta 1.punkta "a" apakšpunktu;
  23. ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegta apliecība saskaņā ar Padomes regulas (ES) 2019/1111 36. panta 1. punkta "b" vai "c" apakšpunktu, 47. panta 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktu vai 66. panta 1. punkta "b" apakšpunktu;
  24. Eiropas Savienības dalībvalsts konkurences iestādes izdots izpildrīkojums (vienotais instruments Konkurences likuma 38. panta otrās daļas izpratnē), kas attiecas uz lēmumu par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu izpildi.

Izpildu rakstu pirmās instances vai apelācijas instances tiesa sagatavo pēc sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, - tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

Ja tiesas sprieduma izpildei ir noteikts labprātīgas izpildes termiņš un spriedums nav izpildīts, izpildu raksts ir pieejams tiešsaistes sistēmā piespiedu pēc labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās.

Civilprocesa likuma 539. panta otrās daļas 4. punktā minētajā gadījumā izpildu rakstu sagatavo Rīgas pilsētas tiesa.

Šā likuma 544.1 un 544.2 pantā minētajos gadījumos izpildu rakstu sagatavo rajona (pilsētas) tiesa pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī pēc parādnieka — fiziskās personas — deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc parādnieka dzīvesvietas vai juridiskās personas juridiskās adreses.

Ja par vienu spriedumu sagatavojami vairāki izpildu raksti vai izpildu raksts ir nepieciešams lietā, kurā noslēgts izlīgums, tad izpildu rakstu, pamatojoties uz piedzinēja rakstveida lūgumu, sagatavo tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu.

Ja saskaņā ar tiesas spriedumu naudas summas piedzenamas valsts ienākumos, tiesa pēc tiesas noteiktā labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās nosūta izpildu rakstu tiesu izpildītājam pēc parādnieka — fiziskās personas — deklarētās dzīvesvietas,  bet, ja tādas nav, — pēc parādnieka dzīvesvietas vai juridiskās personas juridiskās adreses.

 Piespiedu izpildes līdzekļi ir:

  1. piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot;
  2. piedziņas vēršana uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem);
  3. piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot;
  4. piedziņas vēršana uz parādnieka apbūves tiesību, to pārdodot;
  5. tiesas piespriestās mantas nodošana piedzinējam un ar tiesas spriedumu uzlikto darbību izpildīšana;
  6. spriedumā norādīto personu un mantu izlikšana no telpām;
  7. ievešana valdījumā;
  8. bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta;
  9. citi līdzekļi, kas norādīti spriedumā.

Zvērināta tiesu izpildītāja loma piedziņas procesā (Tiesu izpildītāju likuma, 73. pants)

Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums veikt amata darbības, lai izpildītu šādus tiesas un citu institūciju vai amatpersonu nolēmumus:

  1. par piedziņu;
  2. par prasības nodrošinājumu;
  3. par telpu atbrīvošanu (izlikšanu);
  4. par ievešanu valdījumā;
  5. par noteiktu priekšmetu izņemšanu parādniekam un nodošanu piedzinējam, kā arī citu izpildu dokumentā noteiktu darbību veikšanu;
  6. par saistību piespiedu izpildi;
  7. par izsoles rīkošanu nekustamā īpašuma labprātīgai pārdošanai izsolē tiesas ceļā;
  8. par mantas konfiskāciju;
  9. par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.

Sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Pēc tam, kad izpildu dokuments iesniegts izpildei, sprieduma labprātīga izpilde vai sprieduma izpilde tieši piedzinējam neatbrīvo parādnieku no sprieduma izpildes izdevumu atlīdzināšanas. (Civilprocesa likums, 568. pants)