24.09.2019. 12:30
20. septembrī notika Rīgas apgabaltiesas un Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Privāttiesību sekcijas rīkotā apaļā galda diskusija "E pierādījumi civilprocesā", kurā bija pārstāvēti visu Latvijas apgabaltiesu tiesneši. Lai sekotu diskusijai, divas apgabaltiesas no piecām izmantoja arī videokonferences iespēju, bet pārējo tiesu pārstāvji piedalījās klātienē.
Pasākuma ievadā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone un zvērināts advokāts Agris Bitāns uzrunāja kolēģus, atzīmējot dialoga nozīmi kopīga uzdevuma īstenošanā – tiesības padarīt efektīvas.
Diskusijas gaitā tās dalībniekiem tika piedāvāti vairāki priekšlasījumi. Rīgas apgabaltiesas tiesnese Gunta Ozoliņa uzstājās ar referātu “Elektroniskie pierādījumi ceļā uz e lietām”, analizējot arī konkrētus piemērus no apgabaltiesu prakses.
LU Juridiskās fakultātes docente Dr. iur. Daina Ose savā referātā analizēja specifisku pierādījumu izmantošanu civilprocesā un uzsvēra, ka nepienācīgi iegūts pierādījums civillietās nav pieļaujams. Dainas Oses uzstāšanās noslēdzās ar atziņu, ka pierādījumu ticamības izvērtēšana ir tiesas kompetence un tai jāveic arī pierādījumu nostiprināšanas veida atbilstības izvērtējums. Kā norādīja tiesību zinātniece, elektroniski fiksētu informāciju vērtēt kā pierādījumu civillietā pieļauj strīda par ziņu patiesumu neesība. Arī elektroniskie pierādījumi novērtējami, balstoties uz tiesisko apziņu, kas pamatota ar loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Zvērināta advokāta, LU Juridiskās fakultātes lektora Mārča Krūmiņa prezentācija par e pierādījumiem civilprocesā noslēdzās ar vairākiem atvērtiem jautājumiem par šādu pierādījumu vērtēšanu tiesas procesā. Mārcis Krūmiņš vērsa uzmanību uz e-pierādījumu ticamību un iespējām strīda gadījumā noteikt izvirzīto pierādījumu īstumu. Lai to pierādītu, jānosaka pierādījumu izcelsmes avots, integritāte, uzticamība un ticamība.
Civilprocesā pašlaik nav definētas striktas robežas pierādījumu pieļaujamības aspektā. Klātesošie diskutēja par pierādījumu iegūšanu un to pieļaujamību tiesību prioritātes kontekstā. Diskusijas dalībnieki vienojās, ka, tiesai vērtējot pierādījumu pieļaujamību, katrā gadījumā jāņem vērā, vai pastāv vēl citi pierādīšanas līdzekļi, ar ko persona var sevi aizstāvēt konkrētajā civillietā. Ja pierādījumi iegūti, pārkāpjot pretējās puses vai trešo personu tiesības, piemēram, uz korespondences neaizskaramību vai privātās dzīves neaizskaramību, to pieļaujamības vērtējumā jānosaka, vai iesniedzēja intereses (aizskartās tiesības) prevalē pār ar pierādījumu iegūšanu aizskarto pretējās puses vai trešo personu tiesībām, piemēram, bērna tiesības u. c. gadījumi.
Tiesneši un advokāti vienojās turpināt aizsākto diskusiju, lai nepieciešamības gadījumā rosinātu atbilstošus grozījumus Civilprocesa likumā, kas risinātu aktualizētos problēmjautājumus.
Informāciju sagatavoja: Alise Antone, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze pētnieciski analītiskajos jautājumos (67036770; Alise.Antone@tiesas.lv).