Tiesnesis nav tikai amats. Tiesneša krēslā ir cilvēks – ar savām vērtībām, pieredzi un atbildību. Katrs lēmums prasa rūpību, jo aiz tiesas zāles formalitātēm ir dzīvesstāsti, emocijas un likteņi. Spriest taisnīgu tiesu nav tikai vārdi likumu grāmatā, bet atbildība pret katru cilvēku, kas stāv tiesas priekšā. Kāds ir cilvēks mantijā? 10 jautājumi un 10 atklātas atbildes.
Laura Smukule, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese (amatā 3 gadi 9 mēneši)
Trīs vārdi, kas raksturo tiesneša darbu.
Izlēmība, precizitāte un cieņa.
Izskaidrojiet savu darbu draugam, kurš nekad nav bijis tiesā.
Tiesnesis tiesas sēdē uzklausa puses, procesā iesaistītās personas, pārbauda rakstveida pierādījumus un pieņem lēmumus lietā. Civillietā izšķir strīdu, krimināllietā izlemj, vai persona ir/nav izdarījusi nodarījumu, par kuru apsūdz, kā arī nosaka sodu, ja tiesnesis konstatē, ka persona ir izdarījusi nodarījumu, par ko paredzēta kriminālatbildība.
Vissvarīgākā īpašība tiesnesim ir…
Spēja būt cieņpilnam – gan pret sevi, gan ikvienu sabiedrības locekli.
Kas grūtāk – vadīt tiesas sēdi vai gatavoties tai?
Visu izšķir lietas apjoms un procesā iesaistīto dalībnieku attieksme. Ir lietas, kurām grūti gatavoties tās apjoma un juridiskās sarežģītības dēļ, bet ir viegli vadīt tiesas sēdes. Savukārt ir lietas, kurām ir viegli gatavoties, tomēr gūti vadīt tiesas sēdes procesā iesaistīto personu uzvedības dēļ.
Kas pārsteidza par sevi, kļūstot par tiesnesi?
Ātrums, kādā spēju pieņemt lēmumus paaugstināta stresa apstākļos.
Kas darbā sagādā vislielāko gandarījumu?
Vislielāko gandarījumu sagādā labi padarīts darbs, kas mērāms dažādās fāzēs un rezultātos – gan veiksmīgi novadītā tiesas sēdē lielā lietā vai lietā ar “procesuālajiem huligāniem”, gan savlaicīgi izskatītā lietā un uzrakstītā spriedumā.
Kas ir taisnīgums?
Taisnīgumu mēs katrs izjūtam citādāk – kas vienam šķiet taisnīgi, tas otram var šķist absolūti netaisnīgi, jo, manuprāt, taisnīguma izjūtu veido mūsu dzīves pieredze un iekšējo vērtību sistēma. Runājot par juridisko taisnīgumu – manuprāt, tas ir tad, kad lieta ir izspriesta atbilstoši likumam un tā mērķim, procesa laikā nepazaudējot cilvēku, kā arī morāles un ētikas normas.
Kura grāmata Jums likusi visvairāk domāt?
Visvairāk man ir likušas domāt grāmatas, kas rakstītas par dzīvi pēc Otrā pasaules kara – Māras Zālītes romāni “Pieci pirksti” un “Paradīzes putni”, un par Aušvicas koncentrācijas nometni – viena no spilgtāk atmiņā palikušajām grāmatām ir “Aušvicas tetovētājs”. Skaudras grāmatas, kas liek domāt par lielo lietu kārtības netaisnīgumu, cietsirdīgumu, vienlaikus cilvēku dzīvotgribu un ticības nezaudēšanu.
Vai jūtat, ka kāds melo?
Jo ilgāk strādāju par tiesnesi, jo vairāk attīstās prasme sajust, ka kāds melo. Tāpēc īpaši svarīgi ir mutvārdu procesi klātienē, jo melošanu uz papīra un ekrānā ir daudz grūtāk ieraudzīt, nekā tiesas sēdē, vērojot cilvēka ķermeniskās reakcijas. Esmu gan sapratusi, ka cilvēki spēj būt izcili stāstnieki pat tiesā.
Ar savu darbu lepojos, jo…
Ar savu darbu lepojos, jo tas ir vērsts uz valsts kā sabiedrības kopuma un indivīdu interešu aizsardzību atbilstoši mainīgajam likuma garam un valstiskajām (sabiedrības) interesēm.