21.11.2019. 11:50
Š.g. 15. novembrī notikušajā Rīgas apgabaltiesas 2019. gada pārskata sanāksmē tās tiesnešus un tiesas darbiniekus uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Rīgas apgabaltiesas vadība, Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone savā uzrunā akcentēja, ka specializācija, tiesu digitalizācija un tiesas darba optimizācija ir nākamā pārskata perioda izaicinājumi, ar ko būs jāsaskaras Rīgas apgabaltiesai, lai spētu nodrošināt kvalitatīvu un efektīvu pakalpojumu tiesai deleģētās valsts varas atzarā. Rīgas apgabaltiesa šogad ir veikusi tiesas iekšējo un tiesas ārējo klientu aptauju, kura vēl turpinās. Tiesas priekšsēdētāja norādīja, ka aptauju rezultāti sniedz plašu informāciju par tiesas darba kvalitāti un kopsakarā ar sūdzībām par tiesas darbu tiek analizēti, lai darbu pilnveidotu. “Lielākā daļa no šogad saņemtajiem 152 iesniegumiem un sūdzībām par tiesas darbu bijuši nepamatoti, tomēr nelielā daļā, kas bija pamatota, tiesas darba kļūdas bija iespējams novērst, tādējādi ir pamats apgalvot, ka tiesa nav ierobežojusi vai pārkāpusi kādas personas tiesības,” uzsvēra Daiga Vilsone.
To, ka Rīgas apgabaltiesa ir atvērta jaunu pilotprojektu ieviešanai, jaunu pētījumu un ideju testēšanai un aizstāvēšanai, veltot tam savu laiku un zināšanas, augstu novērtējis Latvijas Valsts prezidents. “Šādi tiek radīti drosmīgi un inovatīvi piemēri ne tikai tiesas darba efektivizācijai, bet arī tiek piedāvāti iespējamie risinājumi tiesu sistēmas uzlabojumiem kopumā,” uzrunājot sanāksmes dalībniekus, uzsvēra Egils Levits. Rīgas apgabaltiesa ir kļuvusi par pilottiesu projektā “Pieejas tiesiskumam stiprināšana Latvijā”, kas norisināsies ar Eiropas Padomes Komitejas Tiesu efektiviātei (CEPEJ) atbalstu. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns sanāksmē atzīmēja, ka šī starptautiskā projekta ietvaros ciešā sadarbībā ar Eiropas labākajiem tieslietu nozares ekspertiem plānots pārskatīt un uzlabot Latvijas tiesu sistēmas organizāciju, ieviešot jaunu pieeju tiesu darba pārvaldībā – veidot uz rezultātiem orientētu tiesu darbu un uz tiem balstītu tiesu budžetu.
Daiga Vilsone sanāksmē informēja, ka novembra sākumā ir panākta vienošanās ar Tallinas apgabaltiesu par kopīgu dalību un pieredzes apmaiņu Eiropas Juridiskās Tālākizglītības tīkla (EJTN) ietvaros, attīstot starptautisko sadarbību. Tiesas priekšsēdētāja pateicās Rīgas apgabaltiesā strādājošajiem tiesnešiem un tiesas darbiniekiem par ieguldījumu tiesu sistēmas attīstībā, dodot savu artavu gan normatīvā regulējuma pilnveidē, gan vairojot juridisko kultūru sabiedrībā.
Aicinot atskatīties uz paveikto, šogad iedibināta jauna tradīcija un gada pārskata sanāksmē par darbu Rīgas apgabaltiesas kolēģijās informēja Krimināllietu un Civillietu tiesas kolēģiju priekšsēdētāji. Analizējot Rīgas apgabaltiesas izskatīto lietu skaitu, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns uzsvēra, ka tas jāvērtē, ņemot vērā gan krimināllietu izskatīšanas ilgumu, gan kvalitāti. J. Stukāns pauda atbalstu Valsts prezidenta Tiesnešu konferencē izteiktajam ierosinājumam Tieslietu padomei izvērtēt 10 visilgāk izskatīto krimināllietu kavēšanās iemeslus un atzina, ka šādā veidā varētu identificēt būtiskākos kavējošos apstākļus, pret kuriem nepieciešams vērsties.
“Krimināllietu izskatīšanas ilgums pēdējo piecu gadu laikā Rīgas apgabaltiesā ir ievērojami uzlabojies,” uzsvēra Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs. 68% no 654 Rīgas apgabaltiesā šogad pabeigtajām krimināllietām ir izskatītas trīs mēnešu laikā pēc to saņemšanas apelācijas instances tiesā. “Gan šajā, gan pagājušajā gadā īpaša vērība ir pievērsta tam, lai nodrošinātu ilgi izskatāmu lietu ātrāku izskatīšanu, tādēļ to skaits ir būtiski samazinājies,” vērtē kolēģijas vadītājs.
Arī civillietu izskatīšana Rīgas apgabaltiesā galvenokārt notiek pirmo triju mēnešu laikā pēc lietas saņemšanas apelācijas instancē, sanāksmē uzsvēra Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Līga Blūmiņa: “Jau tagad varam salīdzināt šo gadu ar iepriekšējo, jo lietu skaita rādītāji gada nogalē izlīdzināsies, un vidējo rādītāju tendences šogad būs līdzīgas kā pagājušajā gadā.”
“Nelielu skaitu civillietu turpinām izskatīt ilgāk par trim gadiem, taču tuvāk papētot to izskatīšanas gaitu, redzam, ka līdz ar objektīviem iemesliem ne jau apgabaltiesa ir aizkavējusi lietas savlaicīgu izskatīšanu,” atzina Līga Blūmiņa: “Tie ir citi objektīvi iemesli – lietu dalībnieki, kas atrodas ārvalstīs, kā arī tie, kas izmanto dažādus procesuālus līdzekļus, jo nevēlas, ka viņu lietas tiek izskatītas.” Kā uzsvēra Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja, prioritārā kārtībā izskatāmo bērnu un ģimenes lietu, kā arī darba lietu izskatīšanu Rīgas apgabaltiesa organizē noteiktajos termiņos, kaut arī nozīmētās tiesas sēdes pārrobežu lietās dažkārt nākas atlikt, un arī dažās šo kategoriju lietās izskatīšanas laiks ir pārsniedzis vienu gadu.
2019. gadā izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā līdz 4. novembri bija saņemtas 2392 civillietas. “Viena no pozitīvām tendencēm, kas norāda arī uz pirmās instances tiesu darba kvalitātes uzlabošanos, ir atteikumi ierosināt apelācijas tiesvedību vienkāršotās procedūras lietās, ja apelācijas tiesa uzskata, ka tās lēmums neatšķirsies no pirmās instances tiesā nolemtā,” norāda tiesnese L. Blūmiņa – pērn tādi bija 216, bet šogad jau 211 atteikumi.
Sanāksmes noslēguma daļā tiesneši un tiesas darbinieki varēja gūt ieskatu Rīgas apgabaltiesas pirmā prokurora Ernesta Grīnberga radinieku atmiņās par juristu, kurš bija viens no tiem, kas pirms 101 gada veidoja neatkarīgās Latvijas tiesu sistēmu un Rīgas apgabaltiesu. Par vēstures liecību saglabāšanu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone pateicās Ernesta Grīnberga mazmazmeitai Dacei Šulmanei, Jorenam Liopam un operatoram Mikam Šakauskam, kuri tās iemūžinājuši videohronikā.
Informāciju sagatavoja: Raimonds Ločmelis, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos (25713271; Raimonds.Locmelis@tiesas.lv).