Par tiesas procesiem sabiedrībā klīst vairāki mīti. Daļa no tiem redzēti filmās un seriālos, daļa dzirdēta no paziņām, bet daļa radusies vienkārši nezināšanas dēļ. Tāpēc tiesa dažkārt šķiet kaut kas sarežģīts, biedējošs vai pat netaisnīgs vēl pirms process vispār ir sācies.
Šādi priekšstati bieži liek cilvēkiem baidīties no tiesas vai pieņemt nepareizus lēmumus – piemēram, neierasties uz tiesas sēdi, neiesniegt paskaidrojumus vai domāt, ka bez “īpašiem kontaktiem” neko nevar panākt. Nereti cilvēki paļaujas uz baumām, nevis uz to, kā tiesa patiesībā strādā.
Tiesas process notiek pēc skaidriem noteikumiem, un katrai pusei ir tiesības sevi aizstāvēt un tikt uzklausītai. Jo labāk saprotam, kā tiesa strādā, jo mazāk ir baiļu un pārpratumu. Tāpēc šajā publikācijā aplūkosim izplatītākos mītus par tiesas procesu un paskaidrosim, kā ir patiesībā.
Mīts: Ignorēšu vai vilcināšu tiesu, lai man nebūtu seku
Realitāte: Tiesa var notikt arī bez tavas klātbūtnes
Ja esi saņēmis pavēsti uz tiesu un neierodies bez attaisnojoša iemesla, tiesa var izskatīt lietu bez tevis. Tas nozīmē – lēmums var tikt pieņemts tev nelabvēlīgi, jo neesi sniedzis savu viedokli vai pierādījumus. Turklāt šādos gadījumos par neierašanos sākotnēji piemēro naudas sodu vai piespiedu atvešanu.
Mīts: Tiesnesis zina, kuram ir taisnība
Realitāte: Tiesnesis vērtē tikai to, kas ir pierādīts
Tiesnesis nebalstās uz sajūtām, intuīciju un simpātijām. Lēmumu pieņem, izvērtējot lietas dalībnieku sniegtos pierādījumus un argumentus. Ja puse nevēlas, neprot vai nespēj pamatot savus apgalvojumus, arī patiesība var palikt nepierādīta.
Mīts: Tiesnesis izlemj visu pēc saviem uzskatiem
Realitāte: Tiesnesis vērtē pierādījumus
Tiesnesis novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem. Tiesa ievēro tiesisko apziņu, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Mīts: Bez advokāta tiesā nav ko darīt
Realitāte: Advokāts nav obligāts, bet var būt noderīgs
Lielākajā daļā lietu persona drīkst sevi pārstāvēt pati. Tomēr advokāts pārzina procesu, termiņus un juridiskās nianses, kas var būt izšķirošas.
Mīts: Ja advokāts ir dārgs, tad uzvara ir garantēta, bet valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējs uzvaru nevar nodrošināt
Realitāte: Svarīgāka ir advokāta pieredze
Procesā ir svarīga advokāta pieredze un kompetence, bet lietas iznākumu nosaka pierādījumi, likuma normas un lietas apstākļi. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēji ir tādi paši advokāti, tikai samaksu par viņu darbu nodrošina valsts.
Mīts: Ja zaudēju lietu, viss ir beidzies
Realitāte: Nolēmumu var pārsūdzēt
Ja nepiekrīti tiesas nolēmumam, likums paredz iespēju to pārsūdzēt augstākā instancē – apelācijas vai kasācijas kārtībā. Bet svarīgi ir ievērot noteiktos termiņus, jo nokavēta pārsūdzība netiek pieņemta.
Mīts: Tiesa automātiski tic dokumentiem
Realitāte: Arī dokumentus vērtē kritiski
Dokuments kā pierādījums pats par sevi vēl nenozīmē patiesību. Tiesa izvērtē, kā dokuments iegūts, vai tas ir autentisks, pilnīgs un saistīts ar konkrēto lietu. Otrai pusei ir tiesības apstrīdēt pierādījumus.
Mīts: Tiesas procesā viss ir slepeni
Realitāte: Lielākā daļa tiesas procesu ir atklāti un publiski, bet ir daži izņēmumi
Tiesas sēdes ir slēgtas, aizsargājot nepilngadīgos, komercnoslēpumus, sensitīvus datus, piemēram, veselības stāvokli un dažos citos jautājumos. Vairāk par noteiktajiem slēgtas tiesas sēdes gadījumiem vari izlasīt tiesneses komentārā: https://www.delfi.lv/898102/versijas/56377406/laura-france-noteiktie-slegtas-tiesas-sedes-gadijumi. Tomēr pamatā tiesas sēdes ir atklātas, tādējādi cilvēkiem ir iespēja redzēt, kā notiek process.
Mīts: Tiesas process vienmēr ir ilgs un sarežģīts
Realitāte: Daudzas lietas izskata samērā ātri
Ne visi strīdi tiesā velkas gadiem. Vienkāršākās lietās nolēmums var tikt pieņemts samērā īsā laikā, īpaši, ja puses sadarbojas ar tiesu. Piemēram, administratīvo pārkāpumu lietu vidējais izskatīšanas ilgums ir 4 mēneši, civillietu – 7 mēneši, krimināllietu un administratīvo lietu izskatīšanas ilgums 8 mēneši.
Mīts: Tiesa pati visu noskaidros manā vietā
Realitāte: Tiesa vērtē tikai to informāciju, ko sniedz lietas dalībnieki
Tiesa pati nemeklē pierādījumus un neuzdod jautājumus tavā vietā. Katras puses pienākums ir paskaidrot savu pozīciju, iesniegt dokumentus un norādīt uz faktiem, kas pamato tās prasījumus vai iebildumus. Ja puse klusē vai neko neiesniedz, tiesai nav pamata pieņemt tai labvēlīgu lēmumu. Taču administratīvajā procesā tiesa var pēc savas iniciatīvas pieprasīt rakstveida pierādījumus.
Mīts: Liecinieks tiesā vienmēr stāsta tikai patiesību
Realitāte: Liecinieks var kļūdīties, neatklāt visu informāciju vai melot
Tiesa balstās uz liecinieku liecībām, bet tas nenozīmē, ka tās vienmēr ir pilnīgi precīzas. Cilvēki var atcerēties notikumus nepareizi, sajaukt detaļas vai pat negribēt visu atklāt. Tiesnesis izvērtē liecības kopā ar citiem pierādījumiem, lai noteiktu, kas atbilst realitātei. Par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu tiesā draud kriminālatbildība.
Mīts: Ja apsūdzētais klusē, tas nozīmē, ka viņš ir vainīgs
Realitāte: Persona drīkst neliecināt
Ikvienam ir tiesības neliecināt pret sevi. Tas ir cilvēktiesību princips, ko aizsargā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
Mīts: Ja lieta nonāk tiesā, attiecības starp pusēm ir neatgriezeniski sabojātas
Realitāte: Iespējams saglabāt cieņpilnas attiecības
Pastāv mediācija un izlīguma iespējas arī tiesvedības laikā, kas ļauj pusēm sasniegt maksimāli pozitīvu rezultātu un saglabāt cieņpilnas attiecības nākotnē.
Mīts: Apsūdzētajam noteikti ir jāsaņem brīvības atņemšanas sods
Realitāte: Ne par visiem noziegumiem piemēro brīvības atņemšanu
Mūsdienās sodu politika ir vērsta uz atjaunojošā taisnīguma principu, kas nozīmē, ka sodam ir jābūt tādam, kas maksimāli pašam notiesātajam liek saprast savas nepareizās rīcības sekas un iemeslus, lai novērstu nākotnē recidīvu. Brīvības atņemšanas sods nav primārais soda veids, izņemot dažus noziegumus, par kuriem nav paredzēti alternatīvie soda veidi.
Mīts: Tiesnesis nekad nekļūdās
Realitāte: Tiesnesis arī ir cilvēks
Tiesnesis ir tāds pats cilvēks kā pārējie, bet viņam piemīt īpašas zināšanas un prasmes iztiesāt lietas. Arī tiesnesim gadās pieļaut kļūdas, kuras viņš novērš pats vai to izdara augstākas instances tiesa.
Mīts: Mākslīgais intelekts aizstās tiesas darbu
Realitāte: Mākslīgais intelekts visu izvērtēt nevarēs
Tiesības ir sociāls fenomens, un tās attīstītās. Mākslīgais intelekts apkopo faktus, taču nekad pilnībā neaizstās tiesneša lomu strīdu izšķiršanā vai sodu piemērošanā. Tiesnesis nevērtē tikai pierādījumus un faktus, bet vērtē arī apsūdzētā personību un citus būtiskus aspektus, ko nevar izdarīt programmatūra.
Mīts: Tiesa vienmēr atliek tiesas sēdes
Realitāte: Noteiktos gadījumos ir jāatliek tiesas sēdes
Tiesnesis vada procesu un tikai likumā noteiktos, attaisnojošos gadījumos viņam ir pienākums atlikt lietas iztiesāšanu un pārcelt tiesas sēdi. Procesa dalībnieku pienākums ir ierasties tiesā pēc tiesas uzaicinājuma, bet dzīvē var gadīties dažādas situācijas, kādēļ tiesas sēde ir jāatliek.
Mīts: Slimības lapa mani vienmēr attaisno no ierašanās tiesā
Realitāte: Darbnespējas lapa tiesai nav saistoša
Tajā nav norādīts ārstēšanās režīms. Tiesa pamatojas uz ārsta izrakstā norādīto ārstēšanās režīmu un pieņem lēmumu, vai personas neierašanās iemesli ir vai nav attaisnojoši. Piemēram, persona, kurai lauzta pirksta falanga, neatrodas tādā medicīniskā stāvoklī, kas viņai liegtu apmeklēt tiesas sēdi.
Tiesa nav noslēpumaina vai nepieejama institūcija – tā darbojas pēc skaidriem likumiem. Jo labāk cilvēks izprot savas tiesības un pienākumus, jo drošāk viņš jūtas, nonākot tiesas procesā. Zināšanas bieži vien ir labākais aizsardzības līdzeklis.