Jaunākie SKDS pētījumu centra aptaujas “Attieksme pret tiesām un uzskati par tiesvedības procesiem” rezultāti liecina, ka uzticēšanās tiesām pieaug. Ja 2021. gadā tiesām uzticējās 32 % respondentu, tad 2026. gadā jau 45 %.
Cik lielā mērā uzticas tiesām
Šā gada jūnijā veiktajā aptaujā respondentiem lūdza norādīt, cik lielā mērā viņi uzticas tiesām. Pētījuma rezultāti liecina, ka 45 % aptaujāto tiesām uzticas. Salīdzinot 2025. un 2026. gada aptauju datus, secināms, ka šogad respondenti nedaudz biežāk norādīja, ka uzticas tiesām (2025. gadā 43 %), bet nedaudz retāk atzina, ka tiesām neuzticas (2025. gadā 44 %, 2026. gadā 40 %).
Analizējot detalizētāk, secināms, ka tiesām biežāk uzticējās respondenti, kuri informāciju par tiesu darbu ir ieguvuši tiesu un Tiesu administrācijas tīmekļvietnēs, savukārt kritiskāk noskaņoti bija aptaujātie, kuri informāciju par tiesu darbu ieguvuši no tuvu cilvēku saskarsmes ar tiesu.
Respondentu vecums
Raksturojot dažādu sociāldemogrāfisko grupu atbildes, vērojams, ka biežāk nekā caurmērā tiesām uzticējās: respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem, aptaujātie ar augstāko izglītību, latvieši, publiskajā sektorā nodarbinātie, pētījuma dalībnieki ar augstiem ienākumiem, kā arī Vidzemes un Zemgales reģionos dzīvojošie. Savukārt to, ka tiesām neuzticas, biežāk atzina respondenti, kuriem ir 65 un vairāk gadu, aptaujātie ar pamatizglītību, cittautieši, respondenti bez Latvijas pilsonības, pētījuma dalībnieki ar vidēji zemiem ienākumiem, kā arī Latgales reģionā dzīvojošie.
Vērtējums attālinātajām tiesas sēdēm
Pētījumā respondentiem lūdza novērtēt savu attieksmi pret attālinātajām tiesas sēdēm, kā arī pret iespēju piedalīties tajās, izmantojot videokonferenču platformas. Vairākums aptaujāto atbildēja, ka viņiem ir pieejams tehniskais nodrošinājums elektroniskai saziņai ar valsts iestādēm (t. sk. tiesu) un viņi ir gatavi izmantot e-pastu (78 %), internetbanku personas identifikācijai (77 %), eID karti vai e-parakstu personas identifikācijai (60 %), bet nedaudz mazāk par pusi respondentu norādīja, ka ir gatavi izmantot videokonferenču platformas. To, ka viņiem nav pieejams nekas no minētā tehniskā nodrošinājuma, norādīja 11 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.
Zināšanas par valsts nodrošinātajiem pakalpojumiem
Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto (53 %) zina par valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Par valsts kompensāciju cietušajam par vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu zina 40 %. Vēl 6% zina, kādām personām un kādos gadījumos šis pakalpojums tiek sniegts, bet 5 % zina, kurā iestādē ir jāvēršas, lai saņemtu šo pakalpojumu. To, ka nezina neko par šo pakalpojumu, atzina 56 %.
28 % respondentu norādīja, ka zina par pakalpojumu tālruni 116006 – informatīvo atbalstu cietušajiem. To, ka par šo pakalpojumu nezina neko, norādīja 68 % aptaujāto.
Salīdzinot ar 2025. gada aptauju, 2026. gadā respondenti nedaudz biežāk norādīja, ka zina par visiem trim valsts nodrošinātajiem pakalpojumiem. Lielākais pieaugums vērojams informētībā par valsts kompensāciju cietušajam par vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu (2025. gadā 33 %, 2026. gadā 40 %).
Gatavība izmantot alternatīvus strīda risināšanas veidus
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 39 % respondentu būtu gatavi apsvērt iespēju izmantot alternatīvus strīda risināšanas veidus ārpus tiesas (izmantot mediāciju, šķīrējtiesu vai abas šīs iespējas): 31 % par pieņemamu alternatīvu atzina mediāciju, bet – 22 % šķīrējtiesu.
Salīdzinot ar 2025. gadu, šogad respondenti nedaudz biežāk atzina, ka apsvērtu iespēju izmantot mediāciju (2025. gadā 29 %, 2026. gadā 31 %). To, ka varētu apsvērt iespēju izmantot mediāciju, biežāk atzina: respondenti vecumā no 25 līdz 54 gadiem, aptaujātie ar augstāko izglītību, strādājošie, pētījuma dalībnieki ar vidēji zemiem vai augstiem ienākumiem, kā arī Rīgas, Vidzemes un Zemgales reģionos dzīvojošie.
Šo pozitīvo tendenci, iespējams, daļēji skaidro Tiesu administrācijas īstenotās aktivitātes Eiropas Sociālā fonda Plus projektā “Pieeja tiesiskumam”. Tā laikā organizētas mācības “Mediācija juridiskā atbalsta pakalpojumu nodrošināšanā iesaistītajām personām”, kuru mērķis bija pilnveidot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistīto profesionālās zināšanas un iemaņas, vienlaikus veicinot izpratni par mediāciju kā efektīvu ārpustiesas strīdu risināšanas instrumentu. Līdz ar to mediācijas izmantošanas iespējamības pieaugums sabiedrībā saistīts ne vien ar pakāpenisku izpratnes veidošanos par tās priekšrocībām, bet arī ar mērķtiecīgi īstenotām izglītojošām aktivitātēm, kas stiprina mediācijas atpazīstamību un veicina tās izmantošanu.
Tiesu administrācija un Tieslietu ministrija rīko arī sabiedrības informēšanas un iesaistīto speciālistu profesionālās pilnveides seminārus “Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība un valsts kompensācija cietušajiem” visos Latvijas reģionos. To mērķis ir informēt iedzīvotājus un nozares profesionāļus par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, mediāciju un valsts kompensāciju cietušajiem, veicinot šo pakalpojumu izpratni un efektīvāku izmantošanu. Pirmo pasākumu bija iespējams vērot arī tiešraidē. Ieraksts pieejams šeit (34:51):