28.01.2020. 9:50
Šobrīd sociālajos tīklos kāda persona aktīvi izplata apgalvojumus, ko var vērtēt kā tiesāšanās sabiedriskās attiecības, izvirzot nepiedienīgas tēzes par valsts varas atzarā – tiesu sistēmā strādājošajiem. Rīgas apgabaltiesa to vērtē kā mērķtiecīgu sabiedrisko attiecību veidošanu tiesāšanās laikā, jo tā nav vienīgā civilprasība tiesvedībā par izsolē realizētu dzīvokļa īpašuma ķīlu.
Persona visai necienīgā formā publiski pauž neapmierinātību ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas stājies spēkā 2018. gada 7. jūlijā (pieejams šajā saitē: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/355604.pdf). Tiesas nolēmuma motīvi spriedumā ir vispusīgi atspoguļoti. Kad bankā ieķīlāts dzīvoklis pārdots izsolē, ar īres līgumu, ko tiesa atzinusi par fiktīvu un tādēļ par spēkā neesošu, mēģināts liegt prasītājai izmantot izsolē nopirkto īpašumu. Iesniegumā zvērinātam tiesu izpildītājam persona pati norādījusi, ka dzīvoklī dzīvo 3 viņa ģimenes locekļi, savukārt pierādījumi, ka dzīvoklī deklarētie dzīvo citur, lietā nav iesniegti (uz tiesas sēdi skaidrot situāciju viņi nebija ieradušies), tāpēc tiesa zaudējumus no visiem atbildētājiem piedzina solidāri, pieņemot arī lēmumu par viņu izlikšanu.
Kasācijas sūdzības par apelācijas tiesas 2017. gada 29. novembra spriedumu bija iesniegusi gan persona, kas dzīvoklī nebija deklarēta, gan visi dzīvoklī deklarētie. Taču Senāts kasācijas tiesvedību ierosināt atteicās, jo “tiesnešu kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs”.
Izskatot jaunu dzīvokļa īpašnieka prasību par zaudējumu piedziņu periodā, kas sekoja pēc pirmās prasības iesniegšanas, iepriekšējā gada beigās ir pieņemts pirmās instances tiesas spriedums, kas arī stājies spēkā, tādēļ pašlaik tiek gatavots izpildraksts sprieduma izpildei.
Savukārt pārsūdzētajā pirmās instances tiesas sprieduma daļā otra civilprasība par zaudējumiem, kas radušies dzīvokļa īpašniekam, tagad ir nonākusi izskatīšanā Rīgas apgabaltiesā.
Rīgas apgabaltiesa norāda uz spēkā stājušos tiesu spriedumu pieļaujamās kritikas robežām, kas tiesvedībā iesaistītām personām nedod tiesības publiski izplatīt nepamatotus apgalvojumus par negodprātīgu lietas izspriešanu.
Informāciju sagatavoja:
Raimonds Ločmelis
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos
25713271
Raimonds.Locmelis@tiesas.lv