08.12.2023. 15:54
2023. gada 5. decembrī par godu 105. gadadienai kopš tās dibināšanas Rīgas apgabaltiesa Tieslietu ministrijā rīkoja konferenci “Tiesiskuma nodrošināšana tiesvedības procesu digitalizācijas apstākļos”. Tiesnešiem, tiesas darbiniekiem un aicinātajiem viesiem bija iespēja gūt visaptverošu priekšstatu par tieslietu sistēmā paveikto, riskiem un nākotnes perspektīvām saistībā ar pārmaiņām, ko atnesis digitalizācijas laikmets.
Atklāšanā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone norādīja, ka tiesā ieviestā tradīcija gada nogalē rīkot gada pārskata sanāksmes laika gaitā ir transformējusies konferenču formātā, uzklausot tieslietu sistēmas augstākās amatpersonas, kolēģus, tiesu sistēmai piederīgās personas, valsts pārvaldes pārstāvjus un arī pētniekus no zinātnieku vidus. “Mēs esam gatavi darīt, kopīgi domāt un uzklausīt konstruktīvu kritiku, lai secinātu, ko ir iespējams izdarīt labāk.”
Rosina efektivizēt tiesu sistēmu, pārskatot tiesu instanču lomu
Savā uzrunā Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš pateicās Rīgas apgabaltiesai un citām apgabaltiesām par efektīvo un konstruktīvo sadarbību, veidojot jēgpilnu tiesu dialogu ar Satversmes tiesu. Akcentējot starptautisko tiesību standartus tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanā, A. Laviņš minēja vairākus piemērus no Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, kuros aplūkotas procesuālās garantijas gadījumos, kad tiesvedības procesos tiek piemēroti digitālie rīki.
A. Laviņš uzsvēra nepieciešamību konceptuāli modernizēt un efektivizēt tiesu sistēmu, pārskatot tiesu instanču lomu un uzlabojot tiesāšanās kultūru. “Tiesvedību pirmās instances tiesā Latvijā ir nepieciešams izveidot par pašu būtiskāko tiesvedības posmu un tajā pieņemtais spriedums, ja vien tas ir tiesisks, pēc pārsūdzēšanas nedrīkstētu zaudēt savu juridisko nozīmi,” norādīja Satversmes tiesas priekšsēdētājs. Apelācijas atļauju normu civilprocesā viņš aicināja attiecināt uz visām lietu kategorijām.
“Lai nodrošinātu tiesiskumu, lēmumu par apelācijas atļauju ar blakus sūdzību var pakļaut pārbaudei Senātā. Tādējādi apelācijas instances tiesa daudz efektīvāk darbotos kā pirmās instances tiesas kļūdu labotāja.” Tikai izveidojot šādu sistēmu, pēc A. Laviņa domām var objektīvi novērtēt nepieciešamo tiesnešu skaitu katrā tiesu instancē.
Apskatot trešās tiesu instances lomu, papildu esošajiem Senāta darbības mērķiem A. Laviņš rosināja diskutēt arī par nepieciešamību sniegt juridisko atbalstu zemākas instances tiesām sarežģītu unikālu tiesību jautājumu risināšanā līdzīgi kā Francijā vai Nīderlandē. “Kāpēc lietā par mākslīgā intelekta darbinātas ierīces radīto kaitējumu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis nevarētu uzdot prejudiciālu jautājumu kasācijas instances tiesai un saņemt skaidrojumu,” jautāja Satversmes tiesas priekšsēdētājs un minēja, ka šāda kārtība nostiprinātu pārliecinošu tiesisku vidi un būtu pamats arī ārvalstu investoriem veidot un vēl vairāk attīstīt biznesu Latvijā.
Vērtējot šī gada darba rezultātus, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs konferencē norādīja, ka lietu izskatīšanas termiņi Rīgas apgabaltiesā ir ļoti labi. Atsevišķu lietu garākiem termiņiem, par ko izskanējuši arī publiski pārmetumi, ir objektīvi iemesli. Kā norādīja A. Strupišs, Tieslietu padomē ir apzināta lietu izskatīšanas termiņu pagarināšanās problēma visnoslogotākajā apgabaltiesā. Šogad rasts pagaidu risinājums, taču top arī sistēmisks risinājums, kur viens no variantiem ir vienotas apelācijas instances tiesas veidošana.
A. Strupišs atzina, ka e lietas sākums bija problemātisks, taču situācija ir krietni uzlabojusies, un vairs nevar viennozīmīgi teikt, ka tiesnešu izvairīšanās strādāt ar e-lietu saistīta tikai ar tās problēmām. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere apliecināja, ka sadarbībā ar tiesu varu tiks turpināta e lietas ieviešana un sistēmas uzlabošana. Ministre arī norādīja, ka Eiropas Savienībā top pasaulē pirmais mākslīgā intelekta likums.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns konferencē referēja par izaicinājumiem tiesas procesu digitalizācijā, ar kuriem saskaras prokuratūra, un konstatēja, ka 99 % lietu šogad uz tiesu nosūtītas digitāli. Viņš aicināja domāt arī par mākslīgā intelekta iesaisti attiecīgu kategoriju lietās izmantojamo pierādījumu un to apjoma analizēšanā, tādējādi palīdzot prokuroram, piemēram, saprast pierādījumu pietiekamību. Sīkāk par darbu ar e pierādījumiem un citām prokuratūras darba aktualitātēm konferencē runāja Rīgas tiesu apgabala virsprokurors Armīns Meisters.
Digitalizācijas izaicinājumus tiesu sistēmai piederīgajām personām konferencē vērtēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes loceklis Jānis Skrastiņš un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.
Ar valsts attīstības perspektīvām procesu digitalizācijā konferences dalībniekus iepazīstināja Vides un reģionālās attīstības ministrijas Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības departamenta direktors Lauris Linabergs.
Konferences otrā daļa bija veltīta tiesu digitalizācijas praktiskajiem aspektiem un tajā tika uzklausīti Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante Diāna Adamoviča, Tiesu administrācijas Informācijas sistēmu un tehnoloģiju departamenta direktors Jorens Liopa, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze pētnieciski analītiskajos un tehnoloģisko inovāciju jautājumos Līga Egbe.
Digitalizācijas ietekmi uz tiesas procesiem no lielākās Latvijas tiesas skatupunkta analizēja Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Anda Kraukle, no specializētās tiesas skatupunkta – Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs.
Konferences laikā notika apgabaltiesu priekšsēdētāju domapmaiņa, kurā izskanēja aicinājums kā prioritāti izvirzīt tiesas klientu un, digitālajai plaisai pakāpeniski samazinoties, iet līdzi laikam, esot atvērtiem pārmaiņām, nodrošinot drošu tiesvedības vidi un datu saglabāšanu.
Konferenci noslēdza Eiropas Tiesību institūta padomes locekle Anna Skrjabina, informējot par projektu “Civilprocesa digitalizācija Eiropā”. Visbeidzot – Tiesu administrācijas pārstāvis Jorens Liopa par nozīmīgu ieguldījumu tehnoloģisko inovāciju ieviešanā un Rīgas apgabaltiesas vēstures faktu apkopošanā, kā arī Rīgas apgabaltiesas darbinieki saņēma pateicības rakstus par godprātīgu darba pienākumu izpildi, par nozīmīgu ieguldījumu tiesu darba kvalitātes un efektivitātes nodrošināšanā. Pasākuma videoierakstu plānots publiskot.
Sagatavoja: Raimonds Ločmelis, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos.