07.11.2017. 9:54
Edvīns Balševics, Tiesu administrācijas direktors:
Agrāk nespējām iedomāties, cik ērti būtu, ja protokolus tiesas sēdēs nevis rakstītu ar roku vai rakstāmmašīnu, bet ierakstītu audio formātā. Cik parocīgi būtu, ja lietas dalībnieki ar lietas dokumentiem varētu iepazīties ar interneta starpniecību, nevis apmeklēt tiesu un lūgt tos izsniegt klātienē. Tiesību zinātņu studentiem pat sapņos nerādījās aina, ka viņiem nav jādodas uz tiesu un jālūdz izsniegt tiesu nolēmumu kopijas, lai veiktu zinātniski pētniecisko darbību. Viss šis un daudz kas cits tiesu sistēmas ikdienā šobrīd jau ir realitāte.
Tiesās joprojām atmin parādības, kas vēl ne tik sen šķita pilnīgi pieņemamas - kā laikmeta gari (der Zeitgeist -vācu vai.). Tiesu sistēmas darbinieki atceras algu izmaksu skaidrā naudā, ko atnesa ministrijas grāmatvedis. Tiesu kurjers, kas rūpīgi sakārto savā somā pavēstes un dodas tās izvietot attiecīgo adresātu pasta kastītēs, bija tikpat ierasta parādība kā tiesas sēžu protokolu rakstīšana un pārrakstīšana ar roku vai likuma pantu meklēšana ar krāsainām lapiņām izraibinātā likumu grāmatā. Tie bija laiki, kad tiesas arī apkopoja un iesniedza datos par sava darba pārskatu savā noformējumā, pēc savas metodikas un savas pieejas. Laiki, kad izdrukātie rēķini par Tiesu administrācijas maksas pakalpojumiem noklāja visu plaša kabineta grīdu, gaidot to savietošanu adresātu aploksnēs.
Ap gadsimta miju tiesās pilnīgi normāli bija veltīt laiku studentam, kurš ieradās no augstskolas un vēlējās iepazīties ar tiesu nolēmumiem sava darba jaunradei. Pašrocīgi atlasīt nepieciešamos nolēmumus un atrast darbinieku, kurš uzraudzītu studentu, kamēr tas iepazīstas ar nolēmumiem, bija ikdiena.
Ari tiesu darbinieku iesniegumi, kārtojot personāla lietas - lai arī rūpīgi gatavoti, tomēr katrs no tiem bija ar savu pieeju, nosūtīts dažādiem līdzekļiem, ar savām kļūdām un niansēm.
Jau šajos nesenās pagātnes laikos allaž likās, ka nupat viss kļūs citādi un kādā nezināmā automaģiskā veidā esošie tiesu sistēmas procesi modernizēsies paši no sevis vai kaut kā tiks optimizēti un kļūs efektīvāki.
Taču tiesu sistēmā, kuras vēsturiski pozitīvā iezīme ir bijusi zināms konservatīvisms un piesardzīga attieksme pret pārmaiņām, ir bijis jāiegulda apjomīgs darbs, lai to sekmīgi ievirzītu modernizācijas gultnē; darbu, par kuru mūsdienās lepni varam teikt - pie mums ir tā, kā nav nekur citur. Ikvienā, kaut šķietami nelielā, pārmaiņā tiesu sistēmā ir ieguldīts apjomīgs intelektuālais un laika resurss. Piemēram, lai gan valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata par elektronisku datubāzi, kura satur juridiski atzītu informāciju, kļuva jau 1998. gadā, vien 17 gadus vēlāk pastāvīga darba rezultātā kļuva iespējams iesniegt ari elektroniski sagatavotus nostiprinājuma lūgumus.
Jau parādoties pirmajiem datoriem, bija skaidrs, ka nākotne pieder informācijas tehnoloģijām un, pateicoties apjomīgam un rūpīgam darbam tiesu modernizācijā, ir panākts ievērojams progress. Šobrīd tiesas bauda tādu elektronisko rīku un pakalpojumu klāsta, kāds 1995. gadā tām nerādījās ne sapņos.
Mūsdienās ar smaidu ir jāuztver atmiņas par tiesu nolēmumu rakstīšanu uz kopējamā papīra, tā atjautīgi palielinot to kopiju skaitu, tiesu pavēstu rakstīšanu ar roku un procesa dalībnieku neskaitāmu izziņu pieprasīšanu un iesniegšanu tiesā.
Lai šīs atmiņas paliktu pagātnē, ir bijis nepieciešams savstarpēji rūpīgi koordinēts darbs, precīzi noteiktas prioritātes un rūpes par tiesu varas drošību un uzticamību.
Šo pastāvīgo pūliņu augļi ir baudāmi šodien un ir dzinuši saknes vīzijām par pārmaiņām nākotnē, kas varētu šķist tik neticamas, taču ir vien saprātīgas, salīdzinot tik neseno pagātni ar šodien iespēto.
Vēl nekad iepriekš tiesu sistēma Latvijā nav atradusies tik straujā pārmaiņu virpuli kā šobrīd, un turpmākās rindas būs veltītas ekskursijai šo pārmaiņu ceļos, lai iezīmēta būtiskākos sasniegumus un ieskicētu vīziju par tiesu sistēmas nākotni digitālajā laikmetā.
Šodien sabiedrībai pieejamo tiesu tiešsaistes pakalpojumu skaits ir kļuvis tik apjomīgs, ka to uztveramai atainošanai ir izveidota vietne interneta, kas veltīta tieši e-pakalpojumiem.
Elektroniski var iesniegt gan pieteikumu tiesai, gan izmantot jau iepriekš sagatavota elektronisko tiesvedības dokumenta veidlapu, kuru aizpilda tiešsaistē un elektroniski parakstītu iesniedz tiesā.
Vairs nav jādodas uz tiesu, lai noskaidrotu maksājamo nodevu apjomu, tas izdarāms interneta. Tāpat ari informācija par tiesu darbības teritorijām ir pieejama strukturētā un viegli saprotamā veidā. Nekad iepriekš nav bijis tik vienkārši uzzināt piekritīgo tiesu, ja atbildētājs dzīvo, piemēram, Rīgā, Sveķu ielā.
Pat tik vienkārša lieta kā tiesu pavēstes, kuras tiesās agrāk sagatavoja tiesu darbinieki, rakstot mašīnrakstā un pašrocīgi iznēsājot adresātiem, ir piedzīvojušas laikmeta griežus, un nu, izmantojot Tiesu informatīvajā sistēmā esošos datus, tiek sagatavotas un nosūtītas saņēmējiem automatizēti.
Jau ierosinātai lietai mūsdienās nav jāseko līdzi, dodoties uz tiesu un pie kancelejas lodziņa lūdzot izsniegt informāciju par tiesvedības gaitu un tajā radītajiem dokumentiem. Visas šīs iepriekš laikietilpīgās darbības iespējams veikt tiesu e-pakalpojumu portālā un tiešsaistē piekļūt datiem par tiesvedības gaitu, pievienotajiem dokumentiem un tiesas sēžu audioprotokoliem.
Tieši tikpat vienkārši ir iespējams sekot līdzi tiesas sēžu kalendāram vai arī saņemt e-pastā ziņas par tiesvedības gaitu jebkurai lietai, kurā persona reģistrēta kā dalībnieks.
Norisinoties tiesu modernizācijai, ikviena tiesa nu ir aprīkota ar audio un video aprīkojumu, kas ļauj tiesās ierakstīt tiesas sēžu audioprotokolus un noturēt videokonferences.
Prasmīgs tiesu darbinieks sagatavo audioprotokolu jau pusstundu pēc tiesas sēdes, un tieši pēc šāda laika tas ir pieejams iesaistītajām pusēm tiešsaistē.
Mūsdienās vairs nav nepieciešama ieslodzītā konvojēšana no ieslodzījuma vietas vai tiesas sēdes atlikšana saistībā ar iesaistītās puses atrašanās vietu vai ierobežotām pārvietošanās spējām. Visas Latvijas tiesas ir aprīkotas ar videokonferenču iekārtām, kas ļauj tām noturēt sēdes tiešsaistē, sazinoties ar tiešsaistes video palīdzību. Šādi samazinās atlikto un atcelto tiesas sēžu skaits, tiek ekonomēti konvoj ēšanas resursi un tiesas process kopumā kļūst drošāks un raitāks.
Arī tiesu nolēmumi kļūst pieejami visiem, pateicoties 21. gadsimta tehnoloģijām. Speciāli pielāgoti algoritmi pārlasa tiesu pieņemtos nolēmumus, aizklājot tajos personu identificējošus datus. Pēc tiesu darbinieku pārbaudes tos publicē tiešsaistē, un jebkura ieinteresēta persona var iepazīties ar nolēmumu, atrodot to pēc tiesas, procesa veida, meklējot tekstā utt.
Šobrīd publiski pieejami meklēšanai ir turpat 200 000 nolēmumu, un to skaits nemitīgi pieaug. Vairs nav jāierodas tiesā un jāraksta iesniegums, lai saņemtu ar korektoru aizklātas nolēmuma lapas. Process, kas agrāk aizņēma nedēļu, iesaistot vairākas personas, šodien ir iespējams sekunžu laikā.
Uz šī fona tik elementārs notikums kā tiesas nolēmuma saņemšana ar elektronisko parakstu šodien šķiet tik pašsaprotams, ka to grūti uztvert kā jaunievedumu, un tā izmantošana pēdējos trīs gados nemitīgi aug un ir divkāršojusies.
Gluži tāpat ir grūti atcerēties, ka iepriekš, lai saņemtu informāciju no zemesgrāmatām, bija klātienē jāapmeklē zemesgrāmatu nodaļas vismaz divreiz. Elektroniski pieejamas zemesgrāmatu nodalījumu izdrukas, zemesgrāmatu nodevu aprēķins, nostiprinājuma lūgumu formas - tas viss ir atrodams valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas interneta vietnē.8 Lietotājiem elektroniski ir pieejamas tūlītējas ziņas par piederošiem nekustamiem īpašumiem un ziņas par personām, kuras par tiem interesējušās. Tāpat elektroniski iespējams pieprasīt un saņemt izziņu par piederošiem nekustamiem īpašumiem un pieteikt īpašumu uzraudzību - par katru izmaiņu nekustamā īpašuma nodalījumā lietotājs saņems e-pastu ar ziņām par notikušo.
Desmitiem valsts reģistru pieejamība tiesu darbiniekiem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kas ļauj līdz sekundēm samazināt laiku informācijas pieprasīšanai no tiem.
Jau kopš 2015. gada darbojas elektronisko izsoļu vietne,9 kurā zvērināti tiesu izpildītāji un maksātnespējas administratori publicē izsoles un ar kuras ieviešanu ir izdevies atrisināt vai visas problēmas, kuras vajāja analogi rīkotās izsoles, un šobrīd vairs retais atceras laikus, kad izsolei nācās veltīt vairākas stundas un dienas. Tagad pieteikšanās izsolei un solīšanai ir ērti pieejama tiešsaistē un aizņem minūti un pastāvīgi ir pieejamas simtiem izsoļu.
Tiesu "mājsaimniecībā" arī ir ienākušas digitālās tehnoloģijas. Lai apkalpotu un nodrošinātu ik dienu vairāk nekā 2300 tiesnešu, tiesu darbinieku, tiesu izpildītājus, maksātnespējas administratorus, valsts informācijas sistēmas, Tiesu administrācija nodarbina 95 darbiniekus. Atvaļinājumu, prombūtnes pieteikumi, pabalstu izmaksu iesniegumi, komandējumu iesniegumi - tas viss norit elektroniski, un resursu vadības sistēmas to apstrādā sekunžu laikā.
Vēl pavisam nesen tiesu darbinieka atvaļinājuma pieteikums līdz tā pozitīvam atrisinājumam ceļoja desmit dienas. Šobrīd process rit aptuveni desmit minūtes, un tā ietvaros ir izslēgta aprēķinu, uzskaites un citu cilvēcisko kļūdu iespējamība.
Kā zināms, izkliedētās datubāzes - blokķēdes {Blockchain) nodrošina īpašu drošību pret tajās uzglabāto ierakstu izmainīšanu. Šis princips it īpaši attiecināms uz zemesgrāmatām, un tieši saistībā ar tām Tiesu administrācija jau šobrīd izskata šīs tehnoloģijas izmantošanu, lai nākotnē vērtētu iespējas izmantot tās jauna veida zemesgrāmatu procesos - viedajos kontraktos. Tā ietvaros vairākas personas vienlaikus apmainās ar nepieciešamo informāciju, kas glabājas datubāzes, pārbaudot identitātes, īpašumu piederību un finanšu līdzekļu esamību, un noslēdz darījumu, balstoties uz šīm pazīmēm. Dalībnieku rīcībā nav pat jāatrodas precīzai informācijai, pietiek ar jaucējkodu salīdzināšanu, lai pārliecinātos par sniegto ziņu patiesīgumu.
Ievērojamais uzkrāto datu apjoms tiesu sistēmā liek uzņemt kursu uz datiem orientētu laikmetu. Tā, piemēram, būs iespējams uzzināt lietas izskatīšanas izmaksas tiesā; to iespējams izdarīt, ņemot vērā datus par tiesas izskatīšanas laiku un iesaistīto personālu, par personāla prombūtni, atalgojumu un ziņas par tiesas ēkā un pat zālē atrodošos materiāltehnisko nodrošinājumu.
Tiesu informatīvajā sistēmā, valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Izpildu lietu reģistrā un resursu vadības sistēmās uzkrātie dati potenciāli ļaus to savstarpēji apvienot, iegūstot uzskatāmus modeļus, ar kuru palīdzību būs iespējams vērtēt un pieņemt lēmumus, sākot no tiesu darbiniekiem nepieciešamajām apmācībām, līdz pat tiesu nolēmumu indeksētai datubāzei, ar kuras palīdzību būs iespējams provizoriski noteikt strīda izšķiršanas rezultātu. Gluži kā e-tiesnesis, mākslīgais intelekts, visticamāk, spēs paredzēt procesa iznākumu un, iespējams, atturēt dalībniekus no strīda izšķiršanas tiesā.
Mākslīgā intelekta izmantošana ir gaidāma vairākos tā sauktajos vienkāršajos procesos. Piemēram, atsevišķs rakstveida process nākotnē var noritēt, neiesaistot tiesnesi, tādējādi atbrīvojot viņa laiku citiem darbiem.
Minot Izpildu lietu reģistru un tā moduli -elektronisko izsoļu vietni, ir iespējams analizēt to datus, lai spētu saprast pazīmes, kad izpildu lieta nonāk līdz izsolei, prognozēt to aptuveno / vidējo cenu, izmantojot esošās un nekustamā īpašuma platības, tādējādi spējot jau iepriekš prognozēt izsoļu skaitu, to nonākšanu līdz apstiprināšanai (TIS, VVDZ) un sekojošu lietas izskatīšanas laiku, atkarīgu no dažādiem izsolē esošā nekustamā īpašuma parametriem.
Līdzīgi, izmantojot šāda apjoma datus, iespējams analizēt apmeklētāju plūsmas tiesu sistēmas vietnēs, lai noteiktu apmeklētāju vajadzības un atbilstoši tām pielāgotu vietnes, samazinot lietotāju patērēto laiku tajās. Iegūtos rezultātus var izmantot, tās pilnveidojot un paredzot apmeklētāju darbības tajās, tādējādi veicinot viņu apmierinātību un pozitīvo pieredzi.
Jau šobrīd Tiesu administrācija izmanto biznesa inteliģences rīkus, kas ir kā pirmais svārstīgais solis, lai pilnvērtīgi spētu izmantot tās rīcībā esošos datus. Klasiskā izpratnē tas nozīmē datu noliktavu, kurā apkopoti vairākās informācijas sistēmās radīti un jau apstrādāti (sagatavoti) dati iespējami plašai to analīzei, kas spētu sniegt dažāda satura informāciju - no ad hoc vaicājumiem līdz jau sagatavotiem analītiskiem pārskatiem, datu urbumiem (drill-down) - un scenāriju modelēšanu.
Lai gan tas prasa zināmus ieguldījumus gan finansiālajā ziņā, gan ari datu uzkrāšanas metodoloģijā, labākajos gadījumos šo pārmaiņu ilgtermiņa rezultāts ir iespēja izprast un paredzēt dažādas tendences, optimizēt procesus un identificēt funkciju izpildes vājās vietas, tādējādi uzlabojot tiesu sistēmas darbu kopumā un padarot to produktīvāku un efektīvāku.
Ir sperti pirmie soļi automatizētas procesu robotizācijas jomā, kur, skaidri aprakstot noritošu procesu starp divām vai vairāk sistēmām, ir iespējams to veikt automatizēti, izslēdzot cilvēka darbu. Tādā veidā jau šobrīd norit informācijas par tiesu maksas pakalpojumiem ievade Tiesu administrācijas resursu vadības sistēmās.
Brīdī, kad arvien vairāk analizē katru darbību, ko veic tiesās, kad ir jāizseko un jāpamato katra eiro izdošana tiesiskuma nodrošināšanai, kļūs nepieciešama jauna un efektīva pieeja tiesiskuma nodrošināšanai. Ir jāizmanto pieejamie datu resursi, jātver iespējas, kuras sniedz jaunās digitālās tehnoloģijas. Lēmumiem, kurus pieņem attiecībā uz tiesu sistēmu, ir jābūt pamatotiem ar datiem, procesus ir jācenšas automatizēt, un gadiem uzkrātā informācija ir jāizmanto jaunu un efektīvu pakalpojumu, arī mākslīgā intelekta attīstīšanai.
Jau tagad tiesu sistēma raugās šajā virzienā.
Iespējams, kritika par cilvēka lomas mazināšanu efektīva tiesiskuma nodrošināšanā ir pamatota. Taču, ja tehnoloģijām ir potenciāls ļaut mums saņemt ātru tiesas procesu, taisnīgu tiesas procesu vai pat pavisam iztikt bez tiesas procesa, ļaujot dzīvot drošībā un pārliecībā, ka mūsu tiesības ir ievērotas, aizsargātas un nepieciešamības gadījumā arī efektīvi aizstāvētas, tad - ja tas nav bijis katras modernās civilizācijas sapnis, tad kas ir? |Q
Fakti:
Tiesās ik dienu 1300 cilvēku lieto bezvadu internetu.
2016. gadā tiesu portāls apmeklēts 2 500 000 reižu.
2017. gadā elektroniskais paraksts lietots 130 000 reižu.
Aprēķinot atalgojumu elektroniski, septiņkārtīgi tiek ietaupīts laiks.
Daiga Vilsone, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja:
Tiesnešu darbam ir raksturīgi visa darba mūža garumā sekot līdzi normatīvā regulējuma izmaiņām, tiesību doktrīnai, pilnveidot zināšanas. Objektīvi nepieciešamā mūžizglītība attiecas gan uz jurisprudences jautājumiem, gan to jomu pārzināšanu, kas izmantojamas, spriežot tiesu. Mūsdienās tiesas darbs ir grūti iedomājams bez moderno tehnoloģiju izmantošanas. Līdz ar to ne tikai tiesnešiem, bet arī tiesu darbiniekiem tiek izvirzīti augsti standarti, tostarp spēja lietot modernās tehnoloģijas. Jāsaka liels paldies Tiesu administrācijai un Tiesu namu aģentūrai par modernām tehnoloģiskām novitātēm, kas ieviestas tiesu darbā. Jāatzīmē, ka Latvijas Tiesu administrācijas darbs šajā jomā ir novērtēts arī starptautiski (sk., piemēram, Crystal Scales of Justice par tiesas sēžu audioprotokolu marķēšanas sistēmas ieviešanu).
Jāuzsver, ka jebkuras novitātes ieviešanai ir jākalpo cilvēkiem, jāsekmē darba kvalitāte un inovāciju ieviešana nevar būt pašmērķis.
Raugoties no tiesu skatpunkta, esam gandarīti par iespējām, ko sniedz Tiesu informatīvā sistēma (turpmāk -TIS) - vienota lietu uzskaite, elektroniska sadale, iespēja pievienot nolēmumus un meklēt judikatūru, nosūtīt tiesas pavēstes, plānot darbu un atzīmēt advokātu un prokuroru kalendāros plānoto tiesas sēžu laikus, iespēja pievienot lietas dokumentus elektroniski, ieskatīties reģistros, e-parakstu lietošana un daudzas citas iespējas. Funkciju daudz, bet esošie tehnoloģiskie risinājumi vēl nav novērsuši sūdzības un tiesu darbinieku ziņojumus par TIS darbības pārtraukumiem vai lēnu TIS darbību. Tādēļ ar nepacietību gaidīsim iespējas, ko piedāvās Tiesu administrācija pēc jauno projektu e-lietas realizācijas.
Ieviestie tiesas sēžu audioprotokoli ir samazinājuši sūdzību skaitu par tiesas darbu un nepieciešamību izskatīt piezīmes pie tiesas sēžu protokoliem. Šobrīd ir iespējams pārbaudīt, kas noticis tiesas sēdē, jo viss ir fiksēts audioierakstā. Taču apelācijas instances tiesai, lai iepazītos ar pirmās instances tiesas sēdes protokolu, tas ir jānoklausās, līdz ar to laika patēriņš ir idents laikam, kāds bijis nepieciešams pirmās instances tiesā, uzklausot lietas dalībniekus, lieciniekus. Racionāli izmantojot marķēšanas sistēmas priekšrocības, ir iespējams iepazīties ar precīzi noteiktām tiesas sēdes protokola daļām, kā arī pēc audioierakstā pievienošanas TIS lietas dalībniekiem ir iespējams iepazīties ar to attālināti, izmantojot vietni manas.tiesas.lv. Līdz ar to jāatzīst, ka ieguvumi ir lielāki.
Tiesu aprīkošana ar videokonferenču iekārtām ir pavērusi jaunas iespējas nopratināt lietas dalībniekus attālināti. Tādējādi lietu izskatīšanas termiņi tiek samazināti. Taču videokonferenču iekārtu skaits būtu jāpalielina, jo rajonu tiesās to vēl nav pietiekami. īpaši aktuāli tas ir šobrīd, kad norit rajonu tiesu apvienošana, jo videokonferenču iekārtas ir lietderīgi izmantojamas ne tikai tiesas sēdēs, bet arī tiesu ikdienas darbā - kopīgām sanāksmēm, mācībām.
Ar zināmām bažām jāraugās uz vispārēju pāreju uz e-lietām. Ja starpinstitucionāli tas ir atrisināms un galvenokārt atkarīgs no finanšu resursu esamības, tad, raugoties no tiesu klientu skatpunkta, būtisks ir valsts pienākums nepieļaut cilvēktiesību pārkāpumus un nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu. Līdz ar to atteikšanās no papīra formas lietām un pārejai uz elektroniskajām lietām ir jānorit pakāpeniski, paredzot iespējamu pārejas periodu, kad lietas tiek vestas gan papīra formātā, gan elektroniski.
Nākotnes izaicinājums Tiesu administrācijai būs ne tikai minēto e-lietu projektu realizācija, bet ari citas novitātes un modernās tehnoloģijas, ko iespējams ieviest tieslietās. Piemēram, iekārtas, kas varēs pārbaudīt biometriskos datus, kā ari, raugoties uz citu valstu pieredzi, būtu jādomā par tehnoloģijām un iekārtām, kas verbalizētus vārdus pārvērš rakstītos vārdos, proti, tehnoloģijas, ko efektīvi un racionāli iespējams izmantot nolēmumu un citu procesuālu dokumentu sastādīšanā ne tikai tiesā, bet arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs.
JURISTA VĀRDS/ ŽURNĀLS
7.Novembris 2017/Nr.46 (1000)
Numura tēma: “Tieslietas digitālajā laikmetā”