18.01.2017. 10:02
Lai paaugstinātu tiesu darbības efektivitāti, pirms gada ar Latgales apgabala tiesu reformu tika uzsākta Latvijas tiesu reorganizācija. Tā ļāvusi paātrināt lietu apriti un samazināt neizskatīto lietu skaitu, kā arī aizvadītajā gadā ieekonomēt 150 000 eiro.
Tieši Latgale ir pirmais reģions, kur pirms gada tika nolemts uzsākt Latvijas tiesu reorganizāciju, būtiski mainot Latgales reģiona tiesu struktūru: sešu tiesu un piecu zemesgrāmatu nodaļu vietā izveidojot divas tiesas un divas zemesgrāmatu nodaļas.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) komisijas izbraukuma sēdē Rēzeknes apgabaltiesā pauda, ka tiesu reformai ir bijuši ne tikai tiesiskie, bet arī arī finansiālie ieguvumi.
Aizvadītajā gadā Tieslietu ministrija uz reformas rēķina ietaupījusi 150 000 eiro.
“Šīs reformas mērķis bija izveidot divas lielas tiesas, kas arī tika izdarīts. Tā ir Rēzeknes tiesa un Daugavpils tiesa. Infrastruktūras ziņā nekas nemainījās - minētajās pilsētās, piemēram, Balvos un Ludzā, saglabājās tiesu nams, kurā cilvēki var iesniegt prasības pieteikumus, kurā arī notiek tiesas sēdes,” stāstīja Bērziņš.
Kā galvenās pārmaiņas tiesas procesā viņš minēja lietu sadales kārtības maiņu: “Notika lietu sadales izlīdzināšana. Pieņemsim, ja Ludzas tiesā noslodze bija salīdzinoši neliela un Rēzeknes tiesā bija pietiekami liela, tad šobrīd šī noslodze ir izlīdzināta starp visām tiesām. Šobrīd pirmie rādītāji liecina par to, ka lietu izskatīšanas termiņi Rēzeknes tiesā ir samazinājušies. Tātad cilvēki var cerēt uz taisnīgu tiesu ātrākā termiņā, kas ir bijis viens no reformas svarīgākajiem mērķiem.”
To apstiprina arī Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja Aija Jermacāne, kura uzskata, ka tiesu reforma Latgalē ir noritējusi veiksmīgi un pašlaik lietu izskatīšanas termiņi ir samazinājušies. Šobrīd lieta tiesā tiek izskatīta no trīs līdz 12 mēnešu laikā.
“Balvu un Ludzas tiesu tiesneši jau ir novērtējuši to, ka viņiem tagad ir iespēja specializēties, un šī specializācija arī ir devusi iespēju palielināt lietu apriti, jo līdz ar to ir iespēja daudz veiksmīgāk plānot lietu skatīšanu.
Sevišķi tas attiecas uz civillietām, kur ļoti liels īpatsvars ir rakstveida procesiem, līdz ar to pušu neierašanās vairs netraucē lietas tālāku virzību,” norāda Aija Jermacāne, atklādama, ka civillietās lietu aprite ir krietni paātrinājusies. “Mums lietu atlikums ir samazinājies par 200 lietām. [..] Krimināllietās pie visa tā, ka paliek problēmas ar kriminālprocesa dalībnieku ierašanos uz tiesas sēdēm, kas ir galvenais lietu atlikšanas iemesls, atlikums nav palielinājies," stāsta tiesas priekšsēdētāja.
Tāpat Gaidis Bērziņš uzsver, ka šobrīd tiesu pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem ir tiešā tiesas priekšsēdētāja kompetencē: “Pirmā lieta mums ir rakstveida process ļoti daudzās lietās. Šeit cilvēkiem nav jābūt klāt tiesas sēdē, un pamatā ir uzsvars uz to, ka šīs lietas var izsūtīt skatīt vienalga vai uz Balviem, vai Ludzu, vai kādu citu vietu. Kas attiecas uz tām tiesas sēdēm, kuras skata, klātesot pusēm, lietas dalībniekiem – tas ir tiesas priekšsēdētāja atbildības jautājums. Jāvērtē, vai personai, kas, piemēram, dzīvo Ludzā vai kaut kur citur, ir iespējams ierasties uz tiesas sēdi.”
Plānots, ka šāda veida reforma notiks visā Latvijas tiesu sistēmā. Pirms pāris dienām Tieslietu padomē tika lemts par tiesu reorganizācijas tālāko procesu Rīgā. Tieslietu ministrijā jau līdz šā gada beigām plāno īstenot lielāko reformas daļu arī pārējos Latvijas reģionos, reformu iecerēts pabeigt līdz Latvijas simtgadei.